Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Latvijas Mediji” laiž klajā vēsturisko liecību “Mēs visi esam gūstekņi” (konkurss)

Dzirkstele

2021. gada 31. augusts 10:22

62
“Latvijas Mediji” laiž klajā vēsturisko liecību “Mēs visi esam gūstekņi” (konkurss)

Izdevniecība “Latvijas Mediji” laidusi klajā vēsturisko liecību “Mēs visi esam gūstekņi”, kas ir “Stalag 347” padomju karagūstekņa dienasgrāmata vēsturnieka Kaspara Stroda redakcijā.

Otrā pasaules karā Latvijas teritorijā nonāca tūkstošiem padomju karagūstekņu, daudziem tā bija pēdējā dzīves “pieturvieta”. Viens no viņiem bija Sarkanās armijas 41. strēlnieku korpusa 177. strēlnieku divīzijas 502. strēlnieku pulka karavīrs farmaceits Aleksandrs Orehovs (1917–?), kurš 1941. gada 7. oktobrī kļuva par vienu no Rēzeknē izveidotās karagūstekņu nometnes “Stalag 347” ieslodzītajiem.
Aleksandrs Orehovs rakstīja dienasgrāmatu, kur no 1941. gada 21. jūnija līdz 1943. gada 8. maijam atspoguļoja cīņas Austrumu frontē, nonākšanu gūstā un ceļu uz Rēzekni, ikdienas dzīvi Rēzeknes karagūstekņu nometnē un darbu kādā vietējā zemnieku saimniecībā.
Šī dienasgrāmata ir unikāla vēsturiska liecība, kur atspoguļojas kara bezjēdzība un posts vienkārša cilvēka – Sarkanās armijas karavīra – acīm.

Oriģināltekstu atšifrējis un pārrakstījis Aleksandrs Bondarenko. Dienasgrāmatas tekstu no krievu valodas tulkojis Juris Ciganovs. Zinātniskais konsultants – Uldis Neiburgs, zinātniskais redaktors un komentāru autors – Kaspars Strods.

“Otrais pasaules karš joprojām atrodas Latvijas sabiedrības pagātnes vērtējumu krustpunktos, un kaislības ap tematu turpina iezīmēt atšķirīgus priekšstatus, zināšanas un vērtības. Sarkanarmiešu karagūstekņu traģēdija ir viena no ārkārtējām kara norisēm, kas vēl arvien prasa izklāstu, skaidrojumu, izpratni. Publicējamā dienasgrāmata ir spilgta un būtiska liecība indivīda un varas attiecībām, laikmeta norisēm, ideoloģijas un cilvēka ikdienas skaudrajai sadursmei, kas palīdz veidot pilnīgāku izpratni par Otrā pasaules kara traģēdiju Latvijā,” raksta Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Didzis Bērziņš.

Mākslinieki – Indulis Martinsons un Baiba Lūsīte-Teikmane.

Grāmatas izdošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.


Atbildi pareizi... un, iespējams, laimēsi grāmatu “Mēs visi esam gūstekņi”.

1. Kā 1920.-30.gados preses izdevumi dēvēja Jezupu Trasunu?
a) “Latgales barons”,
b) “Latgales kungs”,
c) “Latgales princis”.

2. Kā sauc grāmatu, ko Kaspars Strods izdevis kopā ar Ligiju Purinašu?
a) “Laikmeta pēdas. 20. gadsimta Latgales stāsti”,
b) “Laikmeta liecības. 20. gadsimta Latgales stāsti”,
c) “Laikmeta nospiedumi. 20. gadsimta Latgales stāsti”.

3. Kur dzimis un audzis Kaspars Strods?
a) Varakļānu pusē,
b) Rēzeknes pusē,
c) Viļakas pusē.

Sūti atbildes līdz 5.septembrim uz e-pastu “laime@dzirkstele.lv” vai īsziņā uz tālruni 26415659, norādot vārdu un uzvārdu!


24.augusta laikrakstā “Dzirkstele” izsludinātā konkursa atbildes: 1. c) Svena Nūrdkvista grāmatu varonis ir kaķis Finduss; 2. b) pirmā Svena Nūrdkvista grāmata saucas “Āgatons, Ēmans un Alfabēts”; 3. b) Mudīte Treimane sarakstījusi grāmatu “Astridas Lindgrēnes darbi un nedarbi”. Grāmatu bērniem “Pankūku torte” laimējusi Arta Kraukle. Balvu var saņemt redakcijā.