Dzirkstele.lv ARHĪVS

Uzmanības centrā vēsturiskā Viestura iela

Uzmanības centrā vēsturiskā Viestura iela

Gulbenes novada Kultūras pārvaldes vadītāja Gundega Ķikuste “Dzirkstelei” stāsta, ka apmeklētāju uzskaites Viestura ielā nebija, bet, kā viņai teikuši vietējie iedzīvotāji – tik daudz cilvēku šajā ielā nav redzēts nekad. “Viestura iela ir vēsturiski nozīmīga un absolūti unikāla, par kuru diemžēl sabiedrībā joprojām valda nepareizs priekšstats, un, kā atzina daudzi apmeklētāji – Viestura ielā nav bijuši nekad. Šo ielu ļoti vēlējāmies atdzīvināt, tāpēc prieks, ka tas izdevās. Ja vien Viestura ielas iedzīvotāji piekritīs kam tādam vēlreiz un būs gatavi arvien vairāk līdzdarboties – šai iecerei noteikti redzu perspektīvu attīstīties un iesakņoties par tradīciju,” uzsver G.Ķikuste, kura kopumā bānīša svētkus Gulbenes novadā vērtē kā izdevušos.
Pasākumu piedāvājums, apspēlējot četru stihiju tēmu, bija gan Kalnienā, gan Stāmerienā, gan Gulbenē, un katrs varēja atrast kaut ko sev interesējošu. “Liels prieks, ka izdevās realizēt “pop-up” restorānu Kalnienā un pārvērst Viestura ielu svētkos, tas parāda, ka sabiedrībai patīk kas jauns un neierasts. Kā arī patiess lepnums par mūsu novada saimniecēm, kūku meistarēm un citu gardumu radītājiem, kuru meistardarbus varēja iegādāties un nogaršot katrs, kas nenobijās no lietus un atnāca. Bānīša svētki ir izcils piemērs, ka, kopā sadarbojoties vairākām iestādēm, var radīt patiesi plašu dažāda veida aktivitāšu piedāvājumu visas dienas garumā,” saka G.Ķikuste.
Tā bija ceriņu iela
Savukārt gulbeniete Anna Vīgante “Dzirkstelei” stāstīja, ka Viestura iela ir viņas dzimtā iela. Tur viņa dzīvojusi no 1949. līdz 1989.gadam. “Esmu ļoti pateicīga tiem cilvēkiem, kas šādu pasākumu izdomāja. Viestura ielas rajons ir dzelzceļnieku vēsture, un dzelzceļam Gulbenes vēsturē bija ļoti liela nozīme,” sacīja A.Vīgante.
Atceroties laiku, kad tur dzīvojusi, pirmais, kas viņai nākot prātā, ir ceriņi. “Tā bija ceriņu iela. Te bija pilns ar ceriņiem. Protams, tā bija dzelzceļa stacija ar eļļainajām sliedēm, un mēs uz skolu pa taisno gājām pāri sliedēm. Toreiz Viestura ielā bija daudz bērnu un visi bija draudzīgi. Skumji bija ap 2000.gadu, kad braucu cauri Viestura ielai un māja, kurā dzīvoju, bija nopluksi. Bija sāpīgi noskatīties uz savu dzīvokli, jo tur dzīvoja tādi cilvēki, kas iznīcināja to, kas mums bija dārgs. Tagad gan iela ir sakopta. Ir padomāts par svētku noskaņojumu – karodziņi, sakoptie dzīvžogi. Skaisti! Paldies visiem, kas pie tā strādāja, un lai tas neapsīkst,” vēlēja A.Vīgante.
Bānīša svētkos mājas kafejnīcās apmeklētāji varēja pēc izvēles piestāt un gan aprunāties, gan pasūtīt kādus mājās gatavotos gardumus no desmit mājražotājiem, kuri bija pieteikuši savu dalību. “Dzirkstele” novēroja, ka pat lietus neizjauca kopā būšanas prieku un dažādās kafejnīcu nojumēs pirkti tika gan svaigi ceptie pīrādziņi, gan mājas kūkas, gan zefīri. Mazliet vēsajā vakarā apmeklētājus sildīja karsta tēja, uz vietas ceptas pankūkas, uz ugunskura vārīta soļanka.
Piemēram, “Sveķu gardums”  apmeklētājiem bija sarūpējuši plašu klāstu – ābolmaizes, gardu sieru, kūkas “Vecrīga”, speķa pīrāgus un gulbenietes Līgas Makejevas gardās tortes.
Savas kopš pusaudžu gadiem noslīpētās kulinārijas prasmes neslēpa arī gulbeniete Ivita Jaunžeikare. Kafejnīcā “Ivitas kūciņas” “Dzirkstele” sastapa gan pašu kulināri, gan mammu Vinetu.
“Man garšo viss, ko Ivita gatavo. Ja kādreiz ir kādas jubilejas, es tikai Ivitai pasaku, cik daudz man vajag, un viņa visu sagatavo ar prieku. Ivita savulaik pabeidza arī Gulbenes mākslas skolu, un no turienes viņai ir attīstītais talants dekorēšanā. Es arī pusaudža gados cepu kūkas, bet man vairāk tas arī palika mājas un ģimenes ietvaros. Ivita šajā visā ir krietni augusi un tikusi tālāk. Mēs nebijām gaidījuši, ka šodien būs tāda atsaucība un tik daudz cilvēku it kā tādā nomaļā Gulbenes vietā!” atzina V.Jaunžeikare.