Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Nobarojot gaļas lopus, saglabā dabisko zālāju

Mārīte Dzene
Laikraksta arhīvs

2021. gada 7. septembris 00:00

827
Nobarojot gaļas lopus, saglabā dabisko zālāju

SIA “Sita natura park” saimnieku litenieti Juriju Prokofjevu daudzi pazīst kā kaislīgu mednieku, bet, iespējams, mazāk zina par viņa svarīgāko aizraušanos – darbu dabas vērtību saglabāšanai Sitas un Pededzes palienes pļavās.
Savā lauku īpašumā Jurijs vispirms ierīkoja briežu dārzu 110 hektāru platībā, taču vajadzēja domāt arī par pārējo palienes pļavu platībām Pededzes ielokā. Applūstošā upe nosaka, ka nekā citādi kā noganot tās nemaz nevar izmantot. Pļavas te bijušas simtiem gadu, tāpēc tajās valda dabas likumi, pēc kuriem ir jādzīvo un jāsaimnieko.
Saimniecisko darbību nosaka dabas liegums
“Pirms četriem gadiem uzsāku gaļas liellopu audzēšanu. Ganāmpulks pilda savu funkciju – noganot palienes pļavas, tiek atjaunots un uzturēts dabīgais zālājs. Kopā ar Latvijas Dabas fondu īstenoju Eiropas Komisijas atbalstītu projektu “Grass Life”, lai veicinātu zālāju dažādu izmantošanu. Projektā tika piešķirti līdzekļi liellopu iegādei – 100 hektāru noganīšanai 40 Herefordas šķirnes gaļas lopiem. Tieši šīs šķirnes liellopi ir vispiemērotākie dabīgo pļavu noganīšanai,” pauž J.Prokofjevs.
Palienes pļavas ir saimniecības daļa, kurā indikatorsugas sastopamas gandrīz pie mājas sliekšņa. Jurijs skaidro, ka nopļaut var visu vienā dienā, neļaujot zālājam izziedēt un izkaisīt sēklas, bet lopi zāli noēd pakāpeniski. “Svarīgi ir pareizi saimniekot šajās platībās. Turklāt vajadzētu ņemt vērā, ka tas nav viegli. Citi zemnieki var pļaut jau maijā, bet man ir jāļauj pļavām izziedēt un putniem ligzdot. Taču prasības projektiem, lai saņemtu finansējumu attīstībai, visiem ir vienādas,” salīdzina J.Prokofjevs.
Savulaik viņam bija bioloģiskā saimniecība, kas varētu būt pašsaprotami dabas liegumā. Taču Jurijam šķita neloģiski, ka vēl jāmaksā liela nauda par to, ka sertificē platības, kas jau ir atzītas par tādām, kurās aug bioloģiski vērtīgs zālājs, un kuras atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, liegumā. Tāpēc viņš atteicās no bioloģiskā statusa.
“Kāpēc vajadzētu vēl sertificēt ne tikai lauksaimniecības, bet visas platības, kas jau ir atzītas par tādām, kurās aug vērtīgie zālāji? Ierobežojumi, kas ir noteikti saimniekošanai dabas liegumā, neļauj strādāt kā citās saimniecībās, kurās tādu nav. Nākas izjust nepilnības likumdošanā un platību maksājumos, jo būtībā saimniekošana dabas liegumā ir sava veida pakalpojums sabiedrībai,” atzīst J.Prokofjevs.
Tomēr, lai zemnieki saņemtu atlaidi degvielai, tāpat ir jābūt 300 eiro ienākumiem no hektāra. Jurijs uzskata, ka dabas lieguma apsaimniekotājiem nevajadzētu prasīt ienākumus, bet saimniecību vērtēt pēc mērķa sasniegšanas – dabas vērtību saglabāšanas. SIA “Sita natura park” darbība ir pakārtota tam, lai saglabātu dabas vērtības nākamajām paaudzēm.
Gādā par aizsargājamo ķikutu populāciju
Oktobrī SIA “Sita natura park” uzsāks īstenot vēl vienu projektu sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu. Tad ganāmpulka liellopu skaits tiks dubultots.
Sitas un Pededzes palienē atrodas Latvijā lielākais ķikutu riests, šie putni ir Eiropas Savienībā izzūdoša suga.
“Kamēr es te 20 gadus saimniekoju, ir saglabāts šo putnu skaits tāds, kāds tas bija, un vēl pavairots. Izdevās ieinteresēt Eiropas Komisiju mūsu aktivitātēs, tāpēc varēsim īstenot projektu. Kad es sāku saimniekot, divas trešdaļas pļavu bija aizaugušas, tajās bija saauguši koki un krūmi. Meklēju, kura liellopu šķirne ir piemērotāka zāles noganīšanai. Bija skaidrs, ka tā nebūs ne Šarolē, ne Limuzīnas, bet ekstensīvas šķirnes – Herefordas un Angus lopi,” komentē J.Prokofjevs.
Gaļas liellopi pļavās palīdz veidot vidi, kāda ir labvēlīga aizsargājamajiem putniem. Vairāk nekā 90 procentus zālāju barības saražo saimniecības platībās. Ir apmēram 30 hektāri aramzemes, kur audzē proteīna augus spēkbarībai.
Iesaistās kooperatīvā “Latvijas liellops”
“Uzsākot gaļas lopu audzēšanu, neorientējos uz to pārdošanu izsolēs. Izsolē varu atdot brāķētus lopus atsevišķos gadījumos. Vairums teļu dzimst pavasarī, vasarā tie ganās un barojas. Rudenī varētu nodot izsolē, bet nekad nevar zināt, kādas liellopu iepirkuma cenas būs rudenī izsolēs. Tas nozīmē, ka nevar prognozēt arī ienākumus, tāpēc meklēju iespējas, kā fiksēt cenu par saviem liellopiem. Atradu līdzīgi domājošus cilvēkus, kas bija vienisprātis – lopi ir jānobaro līdz noteiktam svaram un jāpārdod gaļā. Tad, protams, ienākumi ir lielāki, turklāt tie ir paredzami,” skaidro Jurijs.
Aprīlī 11 saimniecību īpašnieki nodibināja kooperatīvo sabiedrību “Latvijas liellops”. To kopējais ganāmpulks ir 1300 liellopi, kuru skaits, protams, pieaugs. Kooperatīva mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotājus ar augstas kvalitātes liellopu gaļu. “Pagaidām strādājam vietējam tirgum, bet, protams, tiek meklētas arī eksporta iespējas,” saka J.Prokofjevs.
Liellopus ne tikai nobaro un nokauj, bet arī nogatavina to gaļu 21 dienu un vairāk, tikai tad piedāvā pārdošanai internetā, kur katrs var izvēlēties un pasūtīt, kādu liellopa gaļu vēlas. “Produkts nav lēts, bet tas ir labas kvalitātes. Turklāt gaļa ir audzēta tepat Latvijā. Tiek organizēti pasākumi tiem, kas vēlas izgaršot liellopu gaļu. Meistarklasēs demonstrē, kā būtu gatavojams steiks vai cita veida liellopu gaļas izstrādājumi,” stāsta J.Prokofjevs.
Ir iecerēta arī meistarklase lētākiem produktiem – burgeriem, kupātiem, gulašam, ko katrs var pagatavot mājās. “Tik tālu – līdz 140 Herefordas lopu ganāmpulka dalībai kooperatīvajā sabiedrībā esmu ticis četros gados, uzsākot liellopu audzēšanu no nulles. Nākamvasar tiks pabeigts Lauku atbalsta dienesta finansētais projekts lopbarības sagatavošanas tehnikas iegādei, bet vajadzēs domāt, kā tehnikas parka jaudu vēl palielināt, jo lopu skaits arvien pieaug un arī barības vajag vairāk,” norāda J.Prokofjevs. Turklāt labas kvalitātes barības ieguvei ir jāstrādā ātri, kad ir piemēroti laika apstākļi.


SIA “Sita natura park” platība ir 540 hektāri, no tās vairāk nekā 90 procenti atrodas “Nature 2000” teritorijas dabas liegumā “Sitas un Pededzes paliene”.

Tajā ir reti sastopami biotopi – parkveida pļavas, jauktu koku: ozolu, gobu, ošu meži upes krastos.

Dabīgajās pļavās sastopamas vairāk nekā 18 īpaši aizsargājamu putnu un kukaiņu sugu, 4 globāli apdraudētas putnu sugas: melnais stārķis, jūras ērglis, grieze un ķikuts.
Kategorijas

Kategorijas