Graudkopjiem nav veiksmīgs ražas gads

2021. gada 7. septembris 00:00

Pārāk karstā vasara samazināja gan ziemāju, gan vasarāju ražu. Turklāt līdz 1.septembrim nenovākti bija apmēram 10 procenti graudaugu platību, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) sezonas vērtējums.
“Gulbenes novadā lielākās zemnieku saimniecības ir pabeigušas graudaugu novākšanu, bet par visām saimniecībām nav informācijas. Pagājušajā nedēļā atsevišķām saimniecībām vēl bija jākuļ 20 līdz 50 hektāru liela platība. Līdz ar to kavējas ziemas rapša sēja. Zemniekiem ir jāķer brīži, kad var kult un sastrādāt zemi, jo ziemas rapsim jau vajadzētu būt iesētam,” stāsta LLKC augkopības speciāliste Ingrīda Šteinberga.
Kavē lietus un pārlieku mitra zeme, turklāt graudi sadīgst vārpās. Ja vasaras kvieši vai auzas tika iesēti vēlāk, tie laikus nenogatavojās, tāpēc zemnieki nogaidīja un ar kulšanu nesteidzās. “Tagad svarīgi, lai visus graudus var novākt un pārdot. Ja tie sākuši dīgt vārpās, tad var nākties ieart vai iediskot. Turklāt nezāles ir izaugušas cauri graudaugiem, kurus grūti novākt,” vērtē I.Šteinberga.
Viņa secina, ka situācija tomēr nav tik traģiska kā 2019.gada lietavu radītajos plūdos vai 2018.gada ilgstošā sausuma ietekmē, kad zemniekiem tika izmaksātas zaudējumu kompensācijas. “Tā lauksaimniekiem ir – jācieš laika apstākļu dēļ. Mūsu Baltijas klimatā nekas labāks nav gaidāms, tāpēc ir vajadzīga atbilstoša tehnika un jāiemācās izmantot labvēlīgu laika apstākļu mirkļus,” atzīst I.Šteinberga.
Vasarājus bojā lietus un vējš
SIA “Lejasciema grauds” vadītāja Benita Pilsnibure bija satraukta, jo tiek darīts viss iespējamais, tomēr neizdodas nokult un iesēt tā, kā vēlētos un vajadzētu. “Vēl bija palikuši vasarāji, kas jānovāc. Daļu vasarāju lietus un vējš ir sabojājis. Stiebri kļuvuši pelēcīgi, un tie ir grūti nokuļami, jo nezāles nesnauž šajā mitrajā laikā. Mieži, kas ir sakrituši pie zemes, sadīgst vārpās. Tāda gan ir tikai daļa, pārējie mieži vēl ir kuļami,” komentē B.Pilsnibure.
Ziemāji ir nokulti. Lai gan graudi bija sīkāki, kopumā raža apmierina. Tā gan ir mazāka nekā citos gados, bet bija laba kvalitāte – ziemas kvieši atbilda 2. pārtikas klases prasībām. “5-6 tonnas no hektāra nav rekorda raža, bet nav arī slikti,” vērtē B.Pilsnibure.
Viņa uzsver, ka karstajā laikā bija grūti gan cilvēkiem, gan augiem, kuri izmantoja visas rezerves. Ja to pietrūka, veģetācija beidzās. B.Pilsnibure cer, ka varēs novākt visas graudaugu platības, ja vien vairākas dienas nelīs.
Griķi vēl nav gatavi
Rankas pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Ķelmēni” ziemas rudzi ‘Kaupo’ un ziemas kvieši ir novākti, tie izauga atbilstoši laika apstākļiem. Lai gan graudi ir sīkāki, to kvalitāte ir laba, tāpēc par maizes cepšanu nav jāraizējas. Bija jākuļ auzas un griķi. Protams, to kvalitāti var ietekmēt lietus.
“Tad mitruma trūkst, tad ir par daudz, un nekad nav labi. Ietekmēja sausums, nevis karstums, kura dēļ vasarāji slikti izauga. Mūsu pusē pietrūka lietus,” norāda “Ķelmēnu” īpašnieks Juris Paulovičs.
Viņš atzīst, ka maize būs dārgāka, jo cenas ir ievērojami augušas gan elektrībai, gan degvielai, gan graudiem. “Graudi ir galvenā izejviela maizei, tāpēc tā nevar maksāt tikpat, cik iepriekš,” akcentē J.Paulovičs.

Fakti

Ziemas kviešu un ziemas rapša raža būs par 20 procentiem, ziemas rudziem – par 10 procentiem mazāka nekā pērn.

Vasarājiem ražas samazinājums lēšams par 25 līdz 40 procentiem, auzām – par 25 procentiem mazāks nekā pērn. Vasaras rapsim raža būs mazāka pat par 40 procentiem.

Šogad ziemas kviešu ražība – 4,64 tonnas no hektāra, ziemas rapša ražība – 2,68 tonnas no hektāra, vasaras kviešu ražība – 2,72 tonnas no hektāra.

Avots: LLKC Augkopības nodaļas dati

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Graudkopjiem nav veiksmīgs ražas gads

Kategorijas