Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Sagša” saņem tradicionālās kultūras izcilības balvu

Inita Savicka

2021. gada 10. septembris 00:00

30
“Sagša” saņem tradicionālās kultūras izcilības balvu

Gulbenes Tautas lietišķās mākslas studijai “Sagša” ir pasniegts Latvijas Nacionālā kultūras centra apbalvojums – tradicionālās kultūras izcilības balva.

Tas ir īpašs apbalvojums tradicionālās kultūras nozares pārstāvjiem vai mākslinieciskajiem kolektīviem par sevišķiem nopelniem un būtisku ieguldījumu pārstāvētā novada/pilsētas kultūrvides veidošanā un uzturēšanā.

Gulbenes Kultūras pārvaldes konsultante kultūras jomā Dārta Vilne “Dzirkstelei” stāsta, ka pieteikšanās uz balvu tika izsludināta šīs vasaras sākumā. “2021.gadā balvu pirmo reizi plānoja piešķirt tieši tautas lietišķās mākslas nozares pārstāvim. Kultūras pārvalde ar kultūras centru kopā sagatavoja pieteikumu par “Sagšu”,” saka D.Vilne.

Arī tautas mākslā ir izcilības

Svinīgais balvas pasniegšanas mirklis notika Gulbenes kultūras centrā. Pateicības vārdus studijas dalībniecēm teica gan Nacionālā kultūras centra pārstāves, gan pašvaldības iestāžu pārstāvji, kuriem gadu gaitā izveidojusies cieša sadarbība ar studiju, organizējot dažādas aktivitātes.

Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka Gulbenē Nacionālais kultūras centrs ieradies nopietna iegansta dēļ, proti, lai runātu par izcilību. “Latvijā mēs esam pieraduši lepoties ar izciliem māksliniekiem, mūziķiem, kuri savu vārdu un Latvijas vārdu nes tālāk pasaulē, tad šajā reizē ar prieku un lepnu jāsaka, ka arī tautas mākslā ir izcilības. Mēs, Nacionālais kultūras centrs, kopā ar saviem sadarbības partneriem, ekspertiem esam lēmuši par izcilības balvas tautas mākslas pārstāvjiem iedibināšanu. Šī ir pirmā reize, kad izcilības balva tiek pasniegta tautas lietišķās mākslas studijai. Un tā ir “Sagšai”! Mēs godinām jūs un jūsu meistares,” teica S.Pujāte.

Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis uzsvēra, ka “Sagša” ir ierakstījusi jaunu lapaspusi vēsturē: “Šo izcilības balvu jūs saņemt pirmās, un pirmās jūs vienmēr arī paliksiet.” Viņš arī vēlēja, lai izdodas savas zināšanas un prasmes nodot jaunajai paaudzei.
Arī Gulbenes kultūras centra vadītāja Zeltīte Dūrīte priecājās par “Sagšas” novērtējumu. “Jūs esat novērtētas par to, ko darāt, un darāt jūs ļoti vērtīgu darbu, jo jūs glabājat tautas tradīcijas, popularizējat tās un nododat tālāk nākamajām paaudzēm, un darāt to gudri un mūsdienīgi. Par to sirsnīgs paldies!” teica Z.Dūrīte.

Savukārt Gulbenes mākslas skolas direktore Sandra Dikmane uzsvēra, ka izcilības balvu un izcilus rezultātus nevar sasniegt tas, kurš izvirza pieticīgus mērķus. “Acīmredzot jūs visu laiku esat virzījušas augstus mērķus. Vienu reizi izdarīt kaut ko labu katrs var, bet ilgi un stabili to darīt vajadzīgs daudz darba, pacietības, un jums visām tā piemīt. Un pacietība ir viena no īpašībām, ko arī mākslas skola cenšas kaut mazliet attīstīt savos bērnos vairāk, nekā ir,” akcentēja S.Dikmane.

Viņa arī norādīja, lai arī “mēs tā ļoti braši dodamies digitālā virzienā, arī tam pamatā ir tradicionālais. Protams, arī sirds prasmes un gudrība”.

Visa mūsu dzīve ir viena liela tradīcija

“Sagšas” vadītāja Biruta Akmentiņa teica, ka šis ir liels brīdis, ko visi kopā piedzīvo. “Svinīgs brīdis sajūtu līmenī vismaz manā sirdī un ceru, ka arī jūsu,” priecājās B.Akmentiņa.

Nākamgad “Sagšai” būs apaļa jubileja – 70 gadi. “Domājot par šiem aizvadītajiem gadiem, tā ir tāda liela vērtība – kopā būšana. Tas ir tāds dzīves dārgums un vērtība, ko esam piedzīvojuši no paaudzes paaudzē. Studijā ir mainījušās vairākas paaudzes, un mēs, kopā esot, esam ne tikai apguvušas un mācījušās adīt, izšūt, aust un izzināt, bet esam darījušas un saglabājušas arī citas mūsu tradicionālās prasmes, kā, piemēram, kartupeļu rakšanas talkas, lapu grābšanas talkas, sēņošanu, ogošanu. Tās ir prasmes, kas ir visa mūsu dzīve, un visa mūsu dzīve ir viena liela tradīcija. Varbūt ikdienā mēs to tā nejūtam, bet mums katram ir savas tradīcijas. Kaļot plānus un idejas, liekas pats par sevi saprotams – mēs neejam ne uz ko tādu augstu, mēs dzīvojam. Mēs dzīvojam savā pilsētā, savam novadam, un, ja vēl kāds par mums priecājas, tad mēs esam ļoti laimīgas. Un šo laimi mēs esam ļoti bieži piedzīvojušas,” uzsvēra B.Akmentiņa.