Migrēna nav tikai dāmu kaprīze

2021. gada 14. septembris 00:00

203

Katru desmito cilvēku Latvijā skar migrēna – slimība, kas būtiski ietekmē gan dzīves kvalitāti, gan profesionālo darbību un galu galā arī valsts ekonomiku. Tikko Saeimā izskatīta pilsoņu iniciatīva par migrēnas iekļaušanu kompensējamo diagnožu sarakstā.

Galvassāpes traucē strādāt

“Šodien darbā nebūšu, man atkal sāp galva” – tāda ir ierastā ziņa, ko projektu vadītāja Lilita reizi vienā, divos mēnešos nosūta savam priekšniekam. Viņa zina, ka kolēģi mēdz pasmīkņāt, taču to piecieš. Viņi jau nezina, kā tas ir. Sāpes ir tik stipras, ka reizēm mēdz būt vemšana. Citreiz Lilita cenšas strādāt par spīti migrēnas lēkmei, jo projektu nodošanas termiņus neviens jau tādēļ nepārceļ. Lieto pretsāpju zāles, kas īpaši nepalīdz, un zina, ka pēc pāris dienām atkal jutīsies labi.

“Migrēna ir izplatītākā galvas smadzeņu slimība pasaulē. Ar to pamatā slimo cilvēki darbspējas vecumā,” kolektīvajā iesniegumā Saeimai raksta iniciatīvas autore Līga Alberliņa. Viņa ir arī Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības (LGPB) valdes priekšsēdētāja.
Pasaules Veselības organizācijas veiktais Globālā slimību sloga pētījums rāda, ka migrēna ir trešais izplatītākais darba nespējas cēlonis pasaulē gan sievietēm, gan vīriešiem līdz 50 gadu vecumam. LGPB aptauja rāda, ka 40 procenti no slimniekiem Latvijā mēneša laikā nav varējuši ierasties darbā vismaz vienu līdz sešas dienas. Un, pat ja cilvēks dodas uz darbu, galvassāpes traucē koncentrēties veicamajam uzdevumam un strādāt maksimāli efektīvi.

Gandrīz piektā daļa pacientu migrēnas dēļ mainījuši karjeras plānus vai pat zaudējuši darbu. Baidoties no atlaišanas, cilvēki bieži vien no darba devēja slēpj savu slimību. Lielākajai daļai pacientu ir miega traucējumi, kas savukārt var būt iemesls trauksmes, izdegšanas sindroma un depresijas attīstībai. Migrēnu bieži vien pavada arī bailes no lēkmju atkārtošanās.

Zāles lieto tikai daži

Migrēnu nav iespējams pilnībā izārstēt, tomēr, apmeklējot zinošu speciālistu – neirologu, algologu – ir iespējams rast efektīvu risinājumu, kas palīdz lēkmes kontrolēt un samazināt to intensitāti. Ārstēšana ir ilglaicīga un kompleksa, taču pamatā nepieciešama efektīvu medikamentu lietošana lēkmju mazināšanai un novēršanai. Latvijā tos lieto tikai 4,5 procenti pacientu, rāda galvassāpju biedrības dati. Visticamāk, iemesls ir tas, ka zāles jāpērk pilnībā par saviem līdzekļiem.

Vidēji medikamentiem migrēnas slimnieki tērē 40 eiro mēnesī, taču var būt nepieciešami pat vairāki simti. “Mūsdienās ir pieejami medikamenti migrēnas profilaksei – viena injekcija mēnesī, kas maksā četrus simtus eiro,” stāsta L. Alberliņa. “Ņemot vērā Latvijas pirktspēju, ļoti maz cilvēku var atļauties vienām zālēm katru mēnesi tērēt šādu summu.” Papildu izdevumus vēl rada ārstu vizītes un transports, lai nokļūtu pie daktera vai uz aptieku, kā arī negūtie ienākumi par kavētajām darba dienām.
Atrunājas ar naudas trūkumu

Aicinot atbalstīt migrēnas pacientus, LGPB jau vairakkārt rosinājusi likumdevējus nepieciešamās zāles iekļaut kompensējamo medikamentu sarakstā. Pavasarī portālā “Manabalss.lv” tika uzsākta parakstu vākšana, lai iniciatīvu virzītu izskatīšanai Saeimā. Četru mēnešu laikā to parakstīja nepieciešamais skaits pilsoņu – vairāk nekā 10 tūkstoši. L. Alberliņa vērtē, ka tas ir ātri, un pieļauj, ka notiktu vēl ātrāk, ja sabiedrībai būtu bijis vairāk informācijas: “Sirdzēju jau ir ļoti daudz.”

Izskatot kolektīvo iesniegumu “Par migrēnas iekļaušanu kompensējamo diagnožu sarakstā”, Saeima, 9. septembrī nolēma to nodot tālākai izvērtēšanai Sociālo un darba lietu komisijai. Tā šādu jautājumu jau reiz skatījusi – 2020. gada janvārī, L. Alberliņa atgādina. Toreiz priekšlikums kompensēt medikamentus migrēnas pacientu ārstēšanai palika bez virzības, jo tika norādīts, ka valstij trūkst naudas.
Nosaukt aptuvenu summu, cik liels finansējums gadā nepieciešams, lai visiem migrēnas pacientiem Latvijā segtu izdevumus par zālēm, biedrības vadītāja atturas. “Tā ir informācija, ko deputātu uzaicinātiem ekspertiem būs nepieciešams gatavot uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdi un kam par pamatu jāņem reāli aprēķini,” viņa saka. Taču pieredze rāda, ka informācija tiek gatavota ļoti lielā steigā un nekvalitatīvi. “Tādā situācijā skaitlis var sasniegt astronomiskus apmērus un būt bez seguma.”

Migrēnas ārstēšanai un novēršanai nepieciešamie medikamenti tiek kompensēti lielākajā daļā Eiropas valstu, tajā skaitā Lietuvā un Igaunijā. Lietuvā jau trīs gadus zāles tiek apmaksātas pilnā apmērā. Igaunijā tiek segta puse izdevumu.

Trūkst aktīvu domubiedru

Arī pati L. Alberliņa ir migrēnas paciente. Lēkmjveidīgas galvassāpes viņai pirmoreiz parādījās pirms vairāk nekā divdesmit gadiem, taču konkrēta diagnoze tika uzstādīta pirms aptuveni deviņiem. “Sabiedrībā joprojām ļoti bieži migrēna netiek uzskatīta par slimību. Tas droši vien saistīts ar mītiem no sērijas “kuram tad galva nesāp?”,” viņa spriež. “Taču migrēna nav parastas galvassāpes. Tās mokas nekad nesapratīs cilvēks, kas ar to nav saskāries.”

Tieši pašas diagnoze arī pamudināja L. Alberliņu dibināt biedrību un cīnīties par valsts kompensētiem medikamentiem. Taču viņai trūkst domubiedru un papildspēku, kas ar misijas apziņu būtu gatavi iet līdz mērķa sasniegšanai. “Migrēnas pacienti ir ļoti aktīvi, uzņēmīgi, ar daudzpusīgām interesēm. Dienās, kad jūt sāpes, viņi gatavi darīt visu ko, lai tikai tās novērstu. Kad lēkme pāriet, aiziet savās ikdienas gaitās, un cīņa par valsts apmaksātām zālēm novirzās tālākajā plānā,” novērojusi L. Alberliņa. “Tāpēc šīs iniciatīvas virzīšana patiesībā ir tikai uz maniem pleciem. Man savā ikdienā ir jāatrod tam laiks, lai gatavotos Saeimas sēdēm un sazinātos ar dažādām valsts institūcijām. Bet esmu to uzsākusi un nolēmusi izdarīt līdz galam. Ja katrs migrēnas pacients pieliktu savu roku, jautājums daudz ātrāk izkustētos no vietas!”

Fakti
● Migrēna – neiroloģiska slimība, kuras lēkmes var ilgt no četrām līdz 72 stundām. To biežums – no pāris gadā līdz vairākām katru nedēļu.
● Simptomi – stipras galvassāpes, redzes traucējumi, miegainība, pastiprināta jutība pret gaismu, trokšņiem un smaržu, slikta dūša, reizēm pat vemšana.
● Priekšvēstneši – apetītes un miega izmaiņas, pastiprināta jutība pret trokšņiem un gaismu, grūtības koncentrēties.
● Riska grupa – cilvēki aktīvajā vecumā no 20 līdz 50 gadiem.
● Lielu lomu sāpju izraisīšanā spēlē tādi faktori kā stress, pārslodze, neizgulēšanās, kaitīgie ieradumi, laika apstākļu maiņa, hormonu ietekme.
● Lai labāk izprastu galvassāpes un tās veicinošos faktorus, ieteicams ieviest galvassāpju dienasgrāmatu. Tajā nepieciešams atzīmēt gan biežumu un intensitāti, gan iemeslus, kas, iespējams, sāpes provocē.
● Nekontrolēti lietojot bezrecepšu medikamentus sāpju mazināšanai, lēkmes kļūst biežākas, nereti noved līdz pārmērīgai pretsāpju medikamentu lietošanai un medikamentu atkarīgām galvassāpēm, kas apgrūtina ārstēšanas procesu.
● Galvassāpes var novērst relaksējoši vingrinājumi, svaigs gaiss, pilnvērtīgs miegs, bioloģiski aktīvo punktu pašmasāža galvas pamatnē, aizauss pauguru ieziešana ar mentola vai piparmētru eļļu.
● Ar ārstu jākonsultējas gadījumā, ja pēkšņi pirmo reizi sākas ļoti stipras galvassāpes kombinācijā ar ķermeņa funkcionēšanas un apziņas traucējumiem vai ja galvassāpes kļūst biežas, nepalīdz bezrecepšu medikamenti vai sāpes izmainās.
● Profilaksei svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu – sabalansēt darbam un atpūtai veltīto laiku, regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, it īpaši tādām, kas palīdz atbrīvot plecu joslu. Liela nozīme ir kvalitatīvam miegam.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Migrēna nav tikai dāmu kaprīze

Kategorijas