Bagāta ķiploku raža – 10 tonnas

2021. gada 14. septembris 00:00

1407

Šis ir piektais gads, kas apliecina SIA “Daivas M” pieredzi un attīstību. “Ir vēl, kur tiekties, bet daudz arī zinu un varu pastāstīt citiem. Sākumā man šķita, ka viss būs vienkārši. Kā es kļūdījos! Katra vasara ir citādāka un nes sev līdzi pārsteigumu, tāpēc nevar paredzēt, kā uz to reaģēs ķiploki,” secina SIA “Daivas M” īpašniece Linda Magone.

Karstajā vasarā izaudzē vairāk ķiploku

Netālu no Gulbenes vairāk nekā divu hektāru platībā SIA “Daivas M” ķiploku lauki ir novākti. Daļa ražas ir pārvesta no kaltes Valmierā, to sagatavo nosūtīšanai uz veikaliem, citiem audzētājiem un pārdošanai tirdziņos. Vienlaikus jāķeras pie ķiploku daivošanas un jāar zeme, lai oktobra vidū ziemas ķiploku daiviņas liktu zemē.

“Tagad stādīšanai vajag apmēram pusotru nedēļu, jo ir speciāla ķiploku stādīšanai piemērota tehnika, bet pirmos divus gadus stādījām ar rokām. Mums bija spainītis ar ķiploku daiviņām, ko dēstījām sagatavotās vadziņās, izmantojot kaplīti un mietiņu. Pērn ir iegādāts arī jaunāks stādītājs, kas daiviņas dēsta ar mazāku attālumu starp vagām un ķiplokiem, bet rezervē ir vecais stādītājs, kas veido lielas atstarpes starp ķiplokiem, tāpēc starp tiem vairāk aug nezāles,” stāsta L.Magone. Viņa uzsver, ka galvenais ieguvums ir tas, ka no biezāka stādījuma raža ir daudzkārt lielāka – gandrīz 10 tonnas.

Vairāk nekā divu hektāru platībā audzēt ķiplokus ir nenormāli smags darbs, atzīst L.Magone. Tomēr ir arī gandarījums un prieks. “Es reizēm jokoju, ka tas ir sava veida ķiploku "sadomazohisms". Tas patiesi ir ļoti grūts darbs, lai gan pēdējos gados arvien vairāk talkā nāk tehnika, ar ko strādā dzīvesbiedrs Aldis. Manā pārziņā vairāk ir grāmatvedība, pārdošana un zīmola veidošana,” stāsta Linda. Abiem ar dzīvesbiedru ir cits pamatdarbs, bet daudz laika un spēka prasa ķiploku bizness, kam vasaras mēnešos vajag veltīt pat vairāk nekā pilnu slodzi.

Katrs gads diktē savas prasības

“Pērn agros rītos un vēlos vakaros no 1.maija līdz pat jūnija vidum kaplējām nezāles. Zemīte bija mīksta, jo bieži uzlija. Šogad viss bija citādi – maijs bija auksts un lietains, tāpēc nevarēja pat izvagot ķiploku rindstarpas. Kaplēt varēja jūnijā divas nedēļas, un tad sākās karstums – līdz 30 grādiem. Pārtraucām, jo pieredze atgādināja, ka šādos laika apstākļos nevajag izkaplēt nezāles, tās var pasargāt, uz lapām saglabājot rasu un sedzot zemi. Karstā laikā mālaina zeme sakalst, tā ir uzkarsusi, tāpēc laistīšana ar aukstu ūdeni rada ķiplokiem šoku un tie pārstāj augt,” skaidro Linda.
Viņa uzsver, ka šis bija ļoti smags gads. Novācot ķiplokus, Linda nolauzusi divas dakšas, jo ne ar tehniku, ne arī ar rokām gandrīz neko izdarīt nevarēja. Melnzemē ķiploki bija pasīki, bet mālā – lieli un skaisti, tātad – pilnīgi pretēji kā pērn. “Kad man jautā, kādā augsnē labāk stādīt, nākas atzīt, ka nav vienas receptes. Protams, zemes sastāvs ir svarīgs, tāpēc tiek veiktas analīzes, lai zinātu, kādas barības vielas trūkst. Tomēr arvien būtiski ir laika apstākļi, kas rada labvēlīgu vai nelabvēlīgu iespaidu. Mazdārziņā tas nav tik svarīgi, bet, ja vēlas attīstīt ķiploku biznesu, kura mērķis ir lielāka raža, tad ir par to jādomā,” skaidro L.Magone.
Izvēlas franču šķirnes ķiplokus
Tagad daudzi brīnās, kā sausā vasarā iespējams izaudzēt tik lielus un skaistus ķiplokus, netic, ka tie ir Latvijā audzēti. “Mums ir franču šķirnes ķiploki. Esam izmēģinājuši vairākas šķirnes, bet paturam divas. Latvijā daudzi audzē ukraiņu šķirnes ‘Ļubaša’ ķiplokus, bet sāk parādīties arī eksotiskākas šķirnes,” norāda audzētāja.
Viņai ir sadarbība ar Franciju, kur no bioloģiskās saimniecības iegādājas sēklu. Tai ir sertifikāts, kas apliecina – ir visām prasībām atbilstoša. “Latvijā augstvērtīgu sēklas materiālu tik lielā apjomā neviens nepiedāvā. Vajag apmēram pusotru tonnu sēklas materiāla. Mēs negribam samaksāt par sēklu, to izaudzēt un inficēt kādu no laukiem. Franču ķiploku sēkla ir tiešām labas kvalitātes, tāpēc ne reizi neesam vīlušies,” uzsver Linda.
Stādīšanai ķiploki ir jāsadala daivās ar rokām. Varētu iegādāties speciālu tehniku, bet viss maksā… L.Magone uzskata, ka labāk ir nopelnīt un tad iegādāties vajadzīgo, nevis izmantot kredītu. “Vienā gadā ir laba raža, bet nākamajā kaut kādu iemeslu dēļ tās var nebūt. Šādiem laika apstākļiem tā ir pat ļoti laba – gandrīz 10 tonnas,” atzīst Linda.
Konkurence liek palielināt apjomu
Kad pirms pieciem gadiem Linda ar tēvu strādāja un dzīvoja Anglijā, ievēroja, ka tur lielās platībās audzē ķiplokus. Tolaik Latvijā to audzēšana nebija tik izplatīta kā tagad. “Te audzēja katrs savā piemājas dārziņā, bet tur bija ķiploku plantācijas. Kad atgriezāmies Gulbenē, atcerējāmies milzīgos ķiploku laukus. Tēvam te ir zeme, tāpēc spriedām, kā to lietderīgi izmantot. Un kāpēc nevarētu audzēt ķiplokus? Nolēmām – mēģināsim,” atceras Linda. Par šo kultūru nekas nebija zināms, tāpēc visu vajadzēja sākt no nulles.
“Brīžiem rokas nolaižas un liekas – kam tik ļoti jāpūlas? Bet, kad viss ir paveikts, rodas gandarījums, kas liek secināt – nebija jau nemaz tik smagi. Tiesa, ķiploku tirgū ir pieaugusi konkurence. Pirms pieciem gadiem bija liels entuziasms, jo ķiploku cena bija lielāka – 4-5 eiro kilogramā,” salīdzina Linda. Tagad ķiplokus audzē daudzi, tāpēc SIA “Daivas M” izvēlas iegūt lielāku ķiploku apjomu, jo mazāk audzēt neatmaksājas.
Sīpolu vietā izvēlas
ķiplokus
SIA “Daivas M” sākusi ķiploku pārstrādi. Pagaidām apjomi nav lieli. Izmantojot daiviņas, kas palika pāri pēc stādīšanas, izmēģināja dažādas receptes, bet secināja, ka labākais veids ir kaltēti ķiploki. “Tagad daudzi tirdziņā nepērk svaigos, bet kaltētos ķiplokus. Tādus var uzglabāt gadu un ilgāk, bet lietot var visdažādākajos veidos. Garša ir gandrīz tāda pati kā svaigiem ķiplokiem,” norāda L.Magone.
Sākumā daiviņu griešana bija roku darbs, ko veica ziemas vakaros. Tagad var izmantot virtuves kombainu, un sasmalcinātos ķiplokus liek nelielās kaltēs. Pārdod paciņās pa 200 gramiem.
Pozitīvas izjūtas un prieku viņai dāvā tirdziņi, kur veidojas pozitīva komunikācija ar pircējiem. “Tas ir pats foršākais dzinulis, ka cilvēki, kas pirkuši manis audzētos ķiplokus, stāsta: iestādīju jūsu ķiplokus, tie izauga tik lieli un skaisti. Tad man ir smaids līdz ausīm. Prieks arī dzirdēt, ka ir garšojuši vai citas labas atsauksmes. Tie siltie vārdi no cilvēkiem atsver smago darbu, jo esmu izdarījusi kaut ko ne tikai finansiāli vērtīgu – izaudzējusi labu produktu. Tas mani dzen uz priekšu un liek darboties. Ja pēkšņi pārtrauktu, man pietrūktu šo cilvēku, kuri jau kļuvuši pazīstami, jo tiekamies gadu no gada,” atzīst audzētāja.
Protams, viņas ģimene ēd ķiplokus, kas visas kaites dziedē. “Kad dzīvoju Anglijā, labi ja reizi pusgadā nopirku ķiplokus, jo nebiju to cienītāja. Tagad visi kaimiņi zina, kad sākas ķiploku kaltēšana, jo to smarža izplatās arī apkārtnē. Kādreiz es daudz slimoju – ziemas periodā vismaz trīs reizes, bet pēdējos trīs gadus nav bijis pat iesnu vai klepus,” secina L.Magone. Viņa ķiplokus liek salātos, zupās, mērcēs… Pat no rīta ceptām olām uzkaisa kaltētos ķiplokus.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Bagāta ķiploku raža – 10 tonnas

Kategorijas