Druvienas centrā ziemu gaida ar bažām

2021. gada 17. septembris 00:00

“Rādās, ka Druvienas kultūras nams joprojām pašvaldības vadībai ir kā dadzis acī,” piezvanot “Dzirkstelei”, saka druvēnietis Tālis Zvejnieks. Viņš dzirdējis, ka ēku paredzēts daļēji atslēgt no centrālapkures. Tas gan neesot nekas jauns, jo pagājušajā ziemā ēkai apkure jau bijusi atslēgta.

Attieksme T.Zvejniekam šobrīd liekot domāt – daži joprojām uzskata, ka kultūras nams būtu jānojauc, neņemot vērā reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu. Viņam sāp šī tēma, jo savā laikā esot piedalījies Druvienas kultūras nama celtniecībā. T.Zvejnieks arī uzskata – Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis ir mazaktīvs.

Savukārt J.Graumanis “Dzirkstelei” saka – kopš iekļaušanās novada pašvaldībā Druvienas pagastam visu laiku tiek veltīti pārmetumi par pagastā uzcelto sporta zāli un par iztērētajiem pašvaldības līdzekļiem. Jāatgādina, ka 2008.gadā Druvienas sporta zāles celtniecībā kopumā ieguldīti 549 000 latu. Tās izmaksas 200 000 latu apmērā tika segtas no novadu veidošanas naudas, savukārt, lai segtu atlikušo summu, pašvaldība ņēma aizņēmumu.
Druvienā pērn uzstādīts vecais Stāķu apkures katls
T.Zvejnieks ir kritisks par Druvienas centrālapkures kvalitāti kā tādu. Pagājušajā ziemā tā bijusi neapmierinoša, neko labu viņš negaidot arī šoziem. Vecā malkas apkures katla (tobrīd 63 314,08 eiro vērtībā) nomaiņa (demontēts un nodots SIA “Gulbenes nami” bezatlīdzības lietošanā) pret automātisko kokskaidu granulu apkures katlu un četru kurinātāju atlaišana no darba neesot devusi cerēto rezultātu. Pirms katlu nomaiņas apkure bijusi laba, bijis nevis silti, bet karsti. Līdz ar katla nomaiņu vairs tā nav. T.Zvejnieks uzsver – Druvienā uzstādītais automātiskais apkures katls nav jauns. Tas esot 2013.gada ražojuma. Iepriekš ticis lietots Stāķu apsildīšanai.
Druvienā uzstādītais apkures katls patiešām nav jauns – to “Dzirkstelei” apstiprina novada pašvaldības vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Krevica. Katla pārvešana uz Druvienu un uzstādīšana, tajā skaitā granulu bunkura izveide un padošanas mehānisma izbūve, izmaksāja 15 454,09 eiro bez PVN. “Uzskatām, ka nav lietderīgi pašvaldības ietvaros utilizēt darbojošos apkures iekārtu, lai tikai visur viss principā būtu jauns. Turklāt katla jauda un efektivitāte ir atbilstoša, lai nodrošinātu apkuri Druvienas ciemā. Nomainot malkas apkures katlu pret šo granulu apkures katlu, Gulbenes novada pašvaldība samazināja ikgadējos izdevumus par siltuma saražošanu Druvienā. No četrām kurinātāju slodzēm pārgājām uz 0,5 slodzēm,” stāsta G.Krevica.
J.Graumanis “Dzirkstelei” saka: “Automātiskais apkures katls ir vecs, tāpēc ne viss iet, kā gribētos.” Viņš piebilst, ka automātiskā apkures katla sistēmas uzstādīšanu Druvienā pašvaldības uzdevumā ir veikusi SIA “Rubate”.
Pagājušās ziemas pieredze: karsti radiatori, aukstas telpas
T.Zvejnieks uzskata – vaina, tur, ka automātiskā apkures katla sistēma ir salikta un saregulēta, visticamāk, “uz dullo”, nevis stingri vadoties pēc formulām un precīziem aprēķiniem.
T.Zvejnieks uzsver, ka labi saprot, ko saka, jo nav cilvēks no malas un pagājušajā apkures sezonā ir pieskatījis centrālapkures automātisko katlu. Taču šajā ziemā viņš atsakoties no atbildības par katla darbību. T.Zvejnieks uzskata – automātiskais apkures katls praksē līdz šim drīzāk uzskatāms kā “ņirgāšanās par līdzekļiem un augstajām tehnoloģijām”.
Pagājušajā ziemā Druvienas bibliotekāre atradusies telpā, kurā bijuši tikai 13 grādi. Viņai nācies vilkt mugurā kažoku un izmantot elektrību, lai sasildītu telpu. Uz to reaģējot, novada pašvaldības norīkotie speciālisti esot digitāli mērījuši, kādu siltuma temperatūru dod radiatori. Bijuši 30 grādi. T.Zvejnieks teic – ko tas dod, ja telpas vienalga aukstas.
J.Graumanis apliecina – T.Zvejnieks nav cilvēks no malas, jo patiešām pagājušajā ziemā apkalpojis automātisko apkures katlu Druvienā. Šis katls paredzēts pakalpojumu sniegšanas vietu – kultūras nama, pils, sporta zāles –, kā arī 18 dzīvokļu mājas apsildīšanai. Pilī uz vietas atrodas un strādā visvairāk pašvaldības darbinieku, kuri pārstāv pagasta pārvaldi, bāriņtiesu, sociālo dienestu, feldšerpunktu, bibliotēku un latviskās dzīvesziņas centru. Kopumā tie ir desmit darbinieki. J.Graumanis atzīst – ar apkures sistēmu nav bijis labi pagājušajā ziemā un pagaidām nav pārliecības, ka labāk būs šoziem. Taču ir vēl laiks, lai visu salāgotu.
Kultūras namu apsildīs, atslēdzot neizmantoto ēkas daļu
Novada pašvaldībā bijusi saruna ar J.Graumani par pagastā veicamajiem darbiem, gaidot ziemu, “Dzirkstelei” stāsta novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika. Bijusi plaša diskusija par vecajām administratīvajām telpām, kuras atrodas vienā ēkā ar kultūras namu. Šīs administratīvās telpas pašlaik netiek izmantotas. Spriests, vai apkurināt šo ēkas daļu ziemā un vai ir iespējams atslēgt daļu ēkas no apkures sistēmas. “Bet kopā ar mani un manā klātbūtnē nekad nav bijusi runa par Druvienas kultūras nama nojaukšanu. Nekas tāds netiek apspriests vai virzīts,” saka G.Švika. To pašu laikrakstam apstiprina J.Graumanis.
Jāatgādina, ka pagājušajā sasaukumā novada pašvaldības vadība apsvēra iespēju nojaukt Druvienas kultūras namu kā savu laiku nokalpojušu ēku, kuras daļas ir bīstamā stāvoklī. Pēc pašvaldības iniciatīvas pagasta pārvalde, bibliotēka un citi, kuri izmantoja biroja telpas ēkā, to pameta, lai pārceltos uz Druvienas pili. Vietējie iedzīvotāji nebija mierā un sāka organizēt sava kultūras nama nosargāšanu. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde atbalstīja šādu iniciatīvu.
Pilij pilnībā jānomaina jumta daļa, šogad nepaspēs
J.Graumanis saka – bažas ir par to, kā varēs ziemā sasildīt tieši pili. Bijis plānots, ka aukstumu pils sagaidīs jau nosiltināta, taču tas nav izdarīts, jo kavējas projektētājs. Pils zāles griesti ir bez siltinājuma, jo tādā veidā tika panākts atslogojums.
Piebilstams, ka tieši pirms gada Būvniecības valsts kontroles birojs apsekoja Druvienas pili un konstatēja: 2020.gada 16.aprīlī piedzīvotā vētra, kas bojāja ēkas jumta konstrukcija, ir ļāvusi apjaust daudz lielāku problēmu. Lietavas ir palielinājušas slodzi uz jumta siltinājumu un griestiem ēkā. Pagājušā gada 27.novembrī tika veikta Druvienas pils jumta un zāles pārseguma konstrukcijas tehniskā apsekošana, kuru pēc pašvaldības uzaicinājuma veica būvspeciālists Imants Kristovskis. Viņš apstiprināja iepriekš jau atklātos defektus konstrukcijā un pamanīja vēl vairākas nianses. Tāpēc pašvaldība šā gada sākumā parakstīja līgumu ar SIA “Askelum” būvprojekta izstrādei un autoruzraudzībai, lai pēc tam varētu veikt pils jumta konstrukciju pastiprināšanu un bēniņu pārseguma siltināšanu (līgumcena – 3888,88 eiro bez PVN). “Zinu, ka tiks pasūtīta ekspertīze šim projektam,” stāsta J.Graumanis. Lieta tāda, ka SIA “Askelum” uzskata – virs pils zāles esošais jumts pilnībā jānoņem un jābūvē no jauna. Sākotnēji, kad pašvaldība izvēlējās sadarbībai SIA “Askelum”, tika uzskatīts – pils jumta konstrukcijas sijām ir tikai jāpastiprina savienojumu mezgli un jāparedz pārseguma siltināšana visai ēkai, kā arī apkures cauruļu siltināšana bēniņos.
Druvienas pils iepriekš remontēta bez projekta
Sakarā ar 2020.gada 16.aprīļa vētras postījumiem (jumts tika norauts aptuveni 110 kvadrātmetru platībā un palika karājoties) apdrošināšanas kompānija segusi pusi no izdevumiem. Iemesls – pils jumtam bijis izraudzīts neatbilstošs siltumizolācijas materiāls. Kad jumts bijis norauts, nokrišņi skāra šo siltumizolāciju, un tas radīja papildu slodzi uz jumta un griestiem. Tādējādi radās jaunas problēmas ēkas ekspluatācijā.
Pēc liktenīgās pagājušā gada pavasara vētras Druvienas pils (kungu mājas) jumta remonta veicēja pašvaldības uzdevumā bija SIA “Akvilons Z” (līgums parakstīts 2020.gada 13.jūlijā; līgumcena – 16 396,68 eiro bez PVN). Remontdarbi tika veikti bez projekta, atzīst J.Graumanis. Saskaņā ar iepirkuma dokumentiem pašvaldība SIA “Akvilons Z” uzdeva veikt noteiktu darbu apjomu – demontēt bojāto jumta konstrukciju un uzbūvēt skārda jumtu 237 kvadrātmetru platībā.
J.Graumanis uzskata – firma darbu veica labi un izdarīja to, ko novada pašvaldība tai bija uzdevusi. Pirms liktenīgās pagājušā gada 16.aprīļa vētras pilij jau bija plaši remontdarbi. Tas notika saskaņā ar 2019.gada 14.oktobrī parakstīto līgumu ar SIA “Vidzemes būvnieks” par Druvienas pils ēkas vienkāršoto atjaunošanu; līgumcena – 54745,71 eiro bez PVN. Taču saskaņā ar publiskā iepirkuma dokumentiem SIA “Vidzemes būvniekam” nebija dots uzdevums veikt jumta remontu, uzdoti bija citi darbi saistībā ar ēku; dokumentos nav atsauces uz projektu.
Vēl viena problēma – vajadzīga siltummezgla ekspertīze
Gan J.Graumanis, gan novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas energopārvaldnieks Emīls Kārlis Ziediņš “Dzirkstelei” uzsver – problēmas ar pils telpu piesildīšanu bija un pagaidām vēl būs nenosiltinātā jumta dēļ. “Siltummezgls ēkai ir likts, izejot no tā, ka jumts ir nosiltināts. Taču ir radušās problēmas, un ir nepieciešams vairāk siltuma ēkā, bet esošais siltummezgls to nespēj nodrošināt. Tāda ir doma. Otra doma – ir nepareizi uzlikta siltummaiņa. Bet tur ir jāsauc eksperts, lai skaidri pateiktu. Šī siltummezgla būvniecība bija nodota SIA “Rubate”,” saka E.K.Ziediņš.
Viņš skaidro arī, ka kultūras nama ēkai patiešām ir iespējams atslēgt siltumapgādi neizmantotajai daļai (bijušajām biroja telpām). Tehniski tas iespējams. Tādā veidā varētu ieekonomēt siltumu un novirzīt to tur, kur tas reāli cilvēkiem ir nepieciešams.

Fakti
● Druvienas kultūras nams kopš 2020.gada 26.novembra ir atzīts par reģiona nozīmes arhitektūras pieminekli.
● Druvienas muižas apbūve kopš 1998.gada 16.decembra ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.
Avots: Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Druvienas centrā ziemu gaida ar bažām

Kategorijas