Dārgumu pērle – Papes dabas parks

2021. gada 21. septembris 00:00

Meklējot kartē vietu kurp doties, izvēlamies Papes ciemu Rucavas novadā Kurzemes galējos dienvidrietumos, netālu no Lietuvas robežas. Ciems atrodas Papes dabas parka teritorijā un izvietojies starp Papes ezeru un Baltijas jūru. Ķeram vasaru aiz astes un rullējam uz Kurzemes pusi.
Tūrisma informācijas stends vēsta – pirmo reizi Pape pieminēta 1253. gadā līgumā par Kursas sadalīšanu. Iedzīvotāji bija piederīgi Rucavas draudzei un Papes muižai. Nodarbojās ar zvejniecību un zemkopību. Divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados Papes ciems bijis viens no lielākajiem Kurzemes piekrastes zvejniekciemiem. Ciema uzplaukumu pārtrauca 2. Pasaules karš un Latvijas okupācija. Pape veidojusies no trim maziem zvejniekciemiem – Pape, Papes Ķoņu ciems un Papes Priediengals. Piejūras ciemi izvietojušies gar Baltijas jūras krastu piecu kilometru garumā. Padomju laikā (1940-1990) Papē atradās aviācijas militārais poligons, uz kuru lidoja kara lidmašīnas un bija ierīkota raķešu bāze.
Lai varētu baudīt jūras tuvumu esam izvēlējušies viesu namu, kas atrodas Papes dabas parka un Ornitoloģiskā pētniecības centra tuvumā (putnu novērošanas stacija). Tikai 200 metrus no jūras un 300 metrus no Papes ezera. Viesu nama īpašnieki ir lietuvieši. Gandrīz visas esošās viesu mājas un kempingi pieder lietuviešiem. Daudzviet pie žogiem izvietoti uzraksti “Privati valda” (“Privātīpašums”). Nav jābrīnās, ka lietuvieši uzpērk zemi un īpašumus Latvijā tuvāk savām mājām – Rucavas un Nīcas novadā, jo lietuviešiem jūras piekraste ir nepilnus 100 kilometrus gara, bet mums – gandrīz 500 kilometrus.
Papes dabas parks
Papes dabas parks dibināts 2003. gadā un iekļauts Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā “Natura 2000”. Dabas parkā sastopamas gandrīz visas Latvijai raksturīgās putnu un sikspārņu sugas un šeit atrodas ornitoloģiskā stacija, kur tiek apgredzenoti putni. Parks ar skaistām ainavām un interesantām apskates vietām – Papes ezers, Papes Ķoņu ciems, savvaļas zirgi, dabas takas un Baltijas jūras piekraste ar kāpām. Pape slavena arī ar putnu un sikspārņu migrācijas vietu. Iespējams iziet trīs dažāda garuma dabas takas – Papes dabas procesu taku (9,6 kilometri), Orhideju taku (tā atrodas pie savvaļas zirgu ganībām un tās apskatei jāvelta ap 20 minūtēm) un Papes ezera taku (32 kilometri), kuru iespējams iziet ar kājām vai doties apkārt ezeram ar velosipēdu.
Papes dabas procesu taka
Dienu sākam ar aktivitātēm. Dodamies uz dabas procesu taku, kas vijas caur vēsturisko Papes Ķoņu ciemu. Novietojam auto pie Papes kanāla. Kanāls izrakts 1834. gadā. Papes kanāls ir 1,77 kilometrus garš un savieno Papes ezeru ar Baltijas jūru.
Takas sākums ir pie tilta pār Papes kanālu, tad pāri pļaviņai un tālāk pa grants ceļu. Tālāk jau meža ceļš mūs aizved uz vēsturisko zvejniekciemu – Papes Ķoņu ciemu, kur daļēji saglabāta vēsturiskā apbūve. Ciems izvietojies uz smilšainas zemes strēles starp jūru un mitrājiem, kas veidojušies senas lagūnas vietā. Dzīvojamās un saimniecības ēkas pārsvarā klātas niedru jumtiem. Tagad vērojama ēku novecošanās. Ziemeļdaļā saglabājies Papes ezers, bet dienvidos – Nidas purvs.
Ap ciemu 500 metru rādiusā ir aizsardzības zona. Ciems ar saglabātām zvejnieku mājām – Klibie, Jūrnieki, Ķaupji, Saknes, Gatvenieki, Gāršas, Kūpeles, Smēdnieki, Vītolnieki, Mikjāņi. Pastāvīgi apdzīvotas ir četras sētas, pārējās apdzīvo vasaras laikā. Pirms Otrā pasaules kara Papes Ķoņu ciemā bija apdzīvotas 28 zvejnieku – zemnieku sētas. Kopš 1998. gada ciems ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis „Papes Ķoņu zvejnieku ciems”. Ciemata centrā iegriežamies zvejnieku sētā “Vītolnieki”, kur iekārtota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle. Muzeja apmeklējums ir bezmaksas.
Nidas purvs (veidojies 6500 gadu atpakaļ) ir vienīgais Latvijā, kurš atrodas tuvu Baltijas jūrai un ir vienīgais no vērtīgākajiem purviem, jo konstatēti trīs Eiropā aizsargājami purva biotopi – neskartie augstie purvi, pārejas purvi, slīkšņas un degradēti augstie purvi. Nidas purvs ir iekļauts dabas parka lieguma zonā. Purva garums ir apmēram 8 kilometri, bet platums 4 kilometri. Nidas purvam liela nozīme ir arī putnu dzīvē – gan ligzdošanas, gan migrācijas laikā (atpūta, barošanās, spēku uzkrāšana) pirms Baltijas jūras šķērsošanas. Purvā ierīkots skatu tornis.
Atpakaļceļš ved gar jūras piekrasti. Soļojot pa liedagu nonākam pie Papes kanāla ietekas jūrā. Papes kanāla krasta stiprināšanai izbūvēts akmeņu uzbērums. Papes kanāls izrakts 19. gadsimta trīsdesmitajos gados. Lai nokļūtu līdz sākumpunktam, jādodas gar Papes kanāla malu virzienā uz Papes ciemu. Vēl aizsoļojam līdz Papes molam un Papes bākai. Papes mols ir vienīgais, kas palicis no 1936. gadā atklātās ostas. 1967. gada vētra iznīcināja piestātnes un laivas. Papes bāka uzcelta 1887. gadā no koka, kuru ikdienā sauca par Robežu bāku, jo atradās netālu no cariskās Krievijas robežas ar Prūsiju. Tās gaisma rādīja ceļu kuģiem uz Liepājas ostu. Esošajā izskatā (no dzelzsbetona) bākas celtniecība pabeigta 1910. gadā. Tās augstums ir 22 metri. Papes bāka no visām Latvijas bākām atrodas vistuvāk jūrai.
Rucava
Rucava (agrāk Paurupe) – sens ciems starp Latvijas un Lietuvas robežupes Sventājas ieleju un Baltijas jūru. Rucavas novada bagātība – krāšņie tautas tērpi un rakstainie cimdi. Novadu raksturo neskartās dabas krāšņums, klusums un miers, zvejas tradīcijas. Rucavas novada pagasta administratīvais centrs pēc 2021. gada teritoriālās reformas tagad ir iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Rucavas centrā no 1936.–1937. gadam uzbūvētas centra dzirnavas – graudu pārstrādes vieta ciema apkaimes zemniekiem, kas darbojās līdz pat sešdesmitajiem gadiem. Vēlākos gados ierīkoja mehāniskās darbnīcas, noliktavu. Pēc ēkas rekonstrukcijas šeit mitinās tūrisma informācijas centrs “Centra dzirnavas” un iekārtotas telpas novada kultūras mantojuma saglabāšanai un sabiedriskām aktivitātēm. Pie ieejas centrā novietots mazs skapītis ar tūrisma bukletiem – atver, paņem, apceļo. Otrā stāvā apskatām tautas muzikanta Jāņa Pūķa plašo mūzikas instrumentu kolekciju: ermoņikas, akordeonus, mandolīnas, ģitāras. Ir arī tādi instrumenti, kurus var spēlēt jebkurš nemākulis: zvārgulīši, vešas dēlis, bungas. Trešajā stāvā aplūkojam rucavnieka, Edgara Trankaļa, fotogrāfiju personālizstādi “No putna lidojuma”.
Pašā Rucavas centrā slejas Rucavas Evanģēliski luteriskā baznīca. Vasaras sezonā baznīca atvērta apmeklētājiem nedēļas nogalē (piektdienās, sestdienās, svētdienās). Izmantojam iespēju ielūkoties baznīcas iekšpusē. Celta 1874. gadā, pēc ugunsgrēka atjaunota 1932. gadā. Baznīcas rota ir 1936. gadā izgatavotās ērģeles, kas ir valsts nozīmes piemineklis.
Etnogrāfiskā māja “Zvanītāji” celta 19. gadsimta beigās. Koka ēka savu sākotnējo izskatu saglabājusi līdz pat šodienai. 2000. gadā mājā iekārtots muzejs. Tās istabās saglabāta tam laikam raksturīgā iedzīve un etnogrāfiskie priekšmeti. Tradīciju namā tiek svinēti gadskārtas svētki. Piesakot ekskursiju, šeit var nobaudīt Lejaskurzemes tradicionālos ēdienus.
Liepājas ezera Zirgu salas taka
Pirms došanās mājup piestājam Liepājā. Ezera Zirgu salas taka izbūvēta uz agrākās pilsētas izgāztuves. Takas sākumā uzbūvēta “Dabas māja”, kurā apmeklētāji un interesenti var iepazīties ar vidi un dabā notiekošiem procesiem. Takā izbūvētas koka laipas un vairākas skatu platformas ezerā. Liepājas ezers atrodas putnu migrācijas ceļā. Ezers un tā apkārtne piemērota putnu ligzdošanai, barības meklējumiem un gājputnu atpūtai. Šeit sastopami upes tārtiņš, ceru ķauķis, baltā cielava un citi. Uzstādīti informatīvie stendi par ezera dabas bagātībām. Ar galdiem un ugunskura vietas. Tālāk taka mūs ved pa šauru akmeņainu dambi, kas iestiepjas ezerā divu kilometru garumā. Uz dambja uzcelts skatu tornis no kura paraudzīties uz ezera ainavu. Ezeru ar jūru savieno 3 km garš pilsētas kanāls. Veselībai un fiziskai attīstībai ierīkots asfaltēts skrituļošanas, velobraukšanas un pastaigu ceļš.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dārgumu pērle – Papes dabas parks

Kategorijas