Dzirkstele.lv ARHĪVS

Apaļš kā pūpols

Malda Ilgaža

2010. gada 28. marts 07:36

1847
Apaļš kā pūpols

"Audz apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!" šis vēlējums, dienu sākot ar pārējo mājnieku pēršanu, iespējams, skanēs daudzos mājokļos, jo šodien ir Pūpolsvētdiena saukta arī par Pūpolnīcu. Šī ir vienīgā diena, kad pēriens tiek uztverts ar prieku, jo tas nes svētītu veselību un pārticību. Tikai nevajagot pērt pa kājām, jo tad tās paliekot resnas.

Baznīcas kalendārā Pūpolsvētdiena ievada Kluso nedēļu, kas simbolizē Jēzus dzīves pēdējo nedēļu. Pasaulē daudzviet Pūpolsvētdienu sauc arī par Palmu svētdienu, jo, sagaidot Jēzu Jeruzalemē, cilvēki viņu sveikuši, uz ielām izklājot palmu zarus. Latvijā palmas neaug, toties ap Lieldienām viskrāšņākie ir tieši pūpoli.

 

Senākā tradīcija Pūpolsvētdienā ir pēršana ar pūpolu zariem, lai gan skaidrs, kāpēc radusies šīs tradīcija, taču tās pirmsākumi saistās ar ļoti seniem rituāliem. Līdzīga tradīcija ir arī igauņiem, lietuviešiem un krieviem. Mazāk izplatīta, taču tikusi ievērota arī Somijā, Polijā un Čehijā.

 

Pērienam ar pūpolzariem piedēvē dažādas maģiskas īpašības, īpaši ja pūpolzari lauzti Pūpolsvētdienas agrā rītā tieši saullēkta stundā. Šajā laikā esot ieteicams nomazgāt muti tuvējā strautā, jo tas skaistums būšot garantēts visu gadu. Cits ticējums stāsta, ka tad, ja pūpolzariem maz pūpolu, rudenī būšot maz kartupeļu, ja daudz - labi augšot zirņi un pupas. Savulaik Pūpolsvētdienā galdā celta "pūpolu putra" - ēdiens, kas gatavots no zirņiem vai pupām un cūkas galvas. Šajā dienā arī krāsnis jāiztīra no pelniem, bet pelni jāizkaisot tīrumā, kur tiks seti dārzeņi, tad tie augšot lieli. Pūpolsvētdienā visu dienu vajagot palikt mājās, jo tad visu gadu klājoties labi.

 

Pēc pēršanas pūpolzarus nedrīkstot izmest. Tie jāpiespraužot kaut kur pie mājas sienas vai jānoliek redzamā vietā, jo ja vasarā uznākot negaiss, tad šos pūpolzarus metot plītī un dūmi aizdzenot negaisa mākoņus.

 

Var ļauties ticējumiem, bet var arī Pūpolsvētdienā rīkoties pēc saviem ieskatiem.