Skolotāja, kura bija priekšā savam laikam

2021. gada 24. septembris 00:00

637

Skolotāja, kura bija priekšā savam laikam

Sengrieķu fiziķis un matemātiķis Arhimēds reiz teicis: “Dodiet man atbalsta punktu, un es iekustināšu zemeslodi.” Mūsu skolotāji noteikti ir tie, kuri palīdz griezties zemeslodei. Kā tīras un spēcīgas enerģijas nesēju bijušie audzēkņi joprojām atceras matemātiķi, ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda Zīmi apbalvoto Margaritu Češļu (01.07.1937.-02.06.2021.). Viņas pavadīšana mūžībā šajā vasarā izvērtās par savdabīgu Lizuma vidusskolas, Gulbenes 1. vai vienkārši vidusskolas, kā arī valsts ģimnāzijas patriotu salidojumu, sēru brīdim piešķirot pievienoto vērtību. Tieši pēc bērēm diviem skolotājas audzināmās 1985.gada izlaiduma klases pārstāvjiem Jānim Biernim un Ivetai Voikai radās ideja par piemiņas zīmes izveidi, tā godājot M.Češļu – matemātikas skolotāju ar darba stāžu vairāk nekā 50 gadu garumā. J. Biernis “Dzirkstelei” saka – nav un sen neviens vairs nedala, kurš kurā gadā absolvējis skolu, galvenais, lai sasauktos tie absolventi, kuriem ir vienojošas domas un vēlmes.

Atstāt kapa piemiņas zīmi, kura “uzrunā”

“Galvenais – mums visiem ir bijusi viena skolotāja, cilvēks ar lielo burtu. Lai veicas šodienas skolēniem satikt tik dedzīgu skolotāju, kāda bija M.Češļa! Viņa mūsos ielika matemātisko domāšanu, neatlaidību, spītu visam mūžam. Viņa mācīja nedot sev atlaides, nebaidīties no šķietami neatrisināmiem uzdevumiem. Varbūt skolas gados es par to dusmojos un aiz stūra sacīju ne tos labākos vārdus. Novērtējums ir nācis vēlāk. M.Češļa izdedzināja sevi darbā. Ziedoja sevi, vairāk nekā darba alga to paredz. Un tas viss, lai ne tikai mācītu, bet arī audzinātu mūs. Pitagora teorēmu no manas galvas neviens nekad nevarēs izsist. Tādu skolotāju, tādu personību kā M. Češļa skolā nav bijis daudz. Skolotāju, protams, bijis ne mazums, bet tā īpaši atceros varbūt divus vai trīs no visiem,” teic J.Biernis
J.Biernis saka – M.Češļas tuvinieku vārdā iniciatīvu par ziedojumu vākšanu skolotājas kapa piemineklim mutiski ir akceptējusi arī skolotājas krustmeita Indra Jakuba. “Gribētos, lai mēs daudzi ar savām idejām piedalāmies prāta vētrā un kopā vienojamies par tādu piemiņas zīmi, kura izteiktu tieši M.Češļai raksturīgo. Sadarboties aicinu tos, kuri patiešām vēlas un ir gatavi kopā domāt, kādai jābūt skolotājas piemiņas zīmei,” uzsver J.Biernis. Viņš gribētu redzēt M.Češļas nestandarta kapa pieminekli. Piemēram, tādu, kuru klāj matemātikas formulas. Savējie uzreiz saprastu, uzmetot aci, par kuru cilvēku te ir runa. Bet tie, kuri gadu gaitā vairs neko nezinās par šo cilvēku, ieraugot tādu piemiņas zīmi, jautāšot: “Kas viņa bija?” Un atbilde būs ļoti lakoniska: “Viņa bija laba skolotāja.” J.Biernis savu ideju pieminekļa dizainam tikai piedāvā, bet nekādā gadījumā neuzspiež.

Ne jau aizgājējai,
bet palikušajiem
to vajag!

“Nekad neesmu varējusi ļauties milzīgi liriskām atkāpēm, bet tas jau ir matemātiķa sindroms,” tā par sevi intervijā “Dzirkstelei” 2009.gadā ir teikusi skolotāja M.Češļa. Nākamgad M.Češļai apritētu 85 gadi. Tas varētu būt vēl viens iemesls paspēt uz to brīdi uzlikt pieminekli viņas atdusas vietā, saka J.Biernis. Tomēr nekādi termiņi nevarot būt pašmērķis. Svarīgākais esot domāt un rīkoties kopā. “Cik tas maksā, tik maksā. Vajadzīgs vislabākais vietējais kapu pieminekļu veidotājs. Šogad vajadzētu būt skaidrībai, kuriem ir interese par šo jautājumu. Kam ir idejas par pieminekļa dizainu – arī ir jāpiesakās. Laikraksta “Dzirkstele” redakcija varētu būt tā vieta, kura uzņemas koordinēt virzību,” uzsver J.Biernis. Viņš pieļauj, ka “tādu cilvēku ir daudz”, kuros M. Češļa “pēdas ir atstājusi”.
J.Bierņa domubiedre ir bijusī klasesbiedrene I.Voika. Viņa uzsver – 1985.gada izlaiduma klase, kuru audzināja M.Češļa, bija parasta, bez matemātikas novirziena. Skolotāja tādā veidā ir pierādījusi, ka viņa grib un var veltīt sevi, savu darbu ne tikai matemātikas spīdekļiem. Jāatgādina, ka M.Češļa bija iniciatore matemātikas novirziena klašu izveidei Gulbenes 1.vidusskolā un pirmā šāda klase tika absolvēta 1978.gadā.
I.Voika pauž – bankas konts ziedojumu vākšanai M.Češļas kapa pieminekli ir jau atvērts. Tas ir speciāls konts. Gan viņa, gan J.Biernis ir gatavs sniegt ikvienam interesentam informāciju par pieminekļa izveides ideju un uzklausīs ierosinājumus. Jau tagad vairākiem cilvēkiem esot dažādas vīzijas par to, kādam būt skolotājas piemineklim. Ir arī ideja par margrietiņām, kas sasaistītos ar M.Češļas vārdu. Lai iniciatīva nenonāktu tukšgaitas stadijā, I. Voika piedāvā noteikt termiņus plānveida darbībām: decembrī vajadzētu būt skaidrībai par ideju, dizainu; nākama gada 1.februārī vajadzīgajai summai jābūt savāktai; uz nākama gada 1.jūliju kapa piemineklim jābūt uzstādītam.

Bijusi talantīga,
strādīga, principiāla
un apskausta

M.Češļas bijušo skolēnu ideju vākt ziedojumus un uzstādīt pieminekli viņas atdusas vietā atzinīgi vērtē viņas bijušie kolēģi. “Mēs kā kolēģes bijām draudzībā uz mūžu,” “Dzirkstelei” saka skolotāja Mirdza Kušķe, kuru Gulbenes 1.vidusskolas skolēni atceras kā ārpusklases un ārpusskolas darba organizatori. Bet patiesībā viņa ar M.Češļu vienā kolektīvā strādāt sāka vispirms Lizuma vidusskolā. Tur abām pedagoģēm kolēģis bija arī fizkultūras skolotājs Jāzeps Odumiņs. Viņš par M.Češļu saka: “Lizuma vidusskolā strādāt sākām gandrīz vienlaikus pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Atceros, ka M.Češļa bija klases audzinātāja pirmajai vidusskolas izlaiduma klasei Lizumā. Tā bija neparasta klase, kuras audzēkņi lielā mērā bija nokopējuši savas audzinātājas personības iezīmes – principialitāti, neatlaidību, uzņēmību. Rita, kā mēs, kolēģi, viņu saucām, bija tiešs cilvēks. Ne visiem tas patika. Arī viņas ārkārtējās spējas un īpašā pieeja matemātikas mācīšanā izraisīja skaudību citos kolēģos, kuri pārstāvēja eksakto zinību mācībspēku. Bet Rita bija nākusi no skolotāju dinastijas. Viņas tēvs arī bija direktors skolā Gaigalavā. Profesija Ritai bija, kā saka, jau asinīs.”
M.Kušķe joprojām zina un vārdā sauc daudzus jo daudzus bijušos savus un M.Češļas skolēnus no Gulbenes 1.vidusskolas laikiem. Ar lielu sirsnību viņa runā par aizvadītajiem darba gadiem šajā skolā. Par M.Češļu kā kolēģi viņa saka: “Viņa ar savu darbu bija nevis mazliet, bet spēcīgi aizgājusi priekšā laikam. Tagad skolā piesauc tādu terminu kā “kompetenču izglītība”, bet Margarita savā darbā gadu desmitus atpakaļ to jau prata un darīja. Viņa centās katrā savā skolēnā saskatīt viņa iespēju, vienlaikus dodot zināšanas visiem un vislielāko akcentu liekot uz pamatlietām, bez kurām neviens tālāk dzīvē nevar iztikt.”

Meklējam rakstos!
● Biruta Pjalkovska dzimusi Kūliņa 1980.gadā “Dzirkstelē” paudusi: “Mūsu matemātikas skolotāja Margarita Češļa deva mums savu pārliecību par matemātikas mācīšanos. “Mīlēt matemātiku nozīmē mīlēt domu skaistumu,” šī atziņa pavēra citiem šķietamo “sauso” priekšmetu citā gaismā.”
● M.Češļa bija arī Gulbenes pilsētas padomes deputāte, par kuru tika ievēlēta 1989.gadā. 1990.gadā viņa bija Latvijas Tautas frontes rajona nodaļas priekšsēdētāja vietniece. Intervijā “Dzirkstelei” 1990.gadā viņa saka: “Vajadzētu drusciņ piespiest sevi strādāt. Sākumā jau mēs visi aizrautīgi gājām un gaidījām, ko mums teiks, kas ir jādara. Tagad ir jādomā pašiem. Ikviena rīcība tagad rāda, ko patiesībā ir vēlējies cilvēks.”
Avots: www.periodika.lv

Aicinājums
Gulbenes 1.vidusskolas 1985.gada izlaiduma klase, kuru audzinājusi skolotāja Margarita Češļa, ir nākusi klajā ar iniciatīvu vākt ziedojumus kapa pieminekļa izveidei, uzstādīšanai šai minētajai skolotājai. Ideju skolasbiedru vārdā ir izteikuši M.Češļas audzināmie: uzņēmējs Jānis Biernis (tālrunis 29234308) un sabiedriskajās attiecībās strādājošā Iveta Voika (tālrunis 29155588). Viņi ziedojumu vākšanai M.Češļas kapu piemineklim SEB bankā ir speciāli atvēruši kontu – LV26UNLA0055002569549. Ziedojumu vākšanas gala mērķis ir uzstādīt skolotājas atdusas vietā īpašu pieminekli līdz 2022.gada 1.jūlijam.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Skolotāja, kura bija priekšā savam laikam

Kategorijas