Prognozē kartupeļu deficītu

2021. gada 24. septembris 00:00

400

Gulbenes novadā lielākās platībās kartupeļus audzē SIA “Kukūze” Rankas pagastā un kooperatīvā sabiedrība “Kopdarbs” Galgauskas pagastā. Abās saimniecībās turpinās kartupeļu novākšana, kas liecina, ka tupeņi katrā laukā ir atšķirīgi – to raža ir gan apmierinoša, gan pavisam niecīga. Latvijai neraksturīgi laika apstākļi būtiski samazinājuši ražu, radot cenu kāpumu 2 vai pat 3 reizes.

Kartupeļu raža atšķiras pat vienā saimniecībā

“Kartupeļi ir padevušies kā kurā laukā. Kur pavasarī paspēja iestādīt pirms lietiem, tur ir apmēram 23 – 24 tonnas no hektāra. Savukārt cita lauka lejasdaļā pavasarī stāvēja ūdens, tur kartupeļi izslīka, bet kalnā kartupeļi ir pasīki. Protams, pēc tam ietekmēja karstais laiks vasarā, kad trūka mitruma augsnē. Tas nozīmē, ka ar kartupeļu ražu nav pamata lepoties. Toties ir krietni augušas cenas kartupeļiem,” spriež kooperatīvās sabiedrības “Kopdarbs” valdes loceklis Kārlis Matīss.

“Kopdarbs” tāpat kā pērn nav uzvarējis Gulbenes novada pašvaldības iepirkuma konkursā par kartupeļu piegādi izglītības iestādēm, taču šoreiz tā ir maza bēda, jo otro maizi pārdot nebūs grūti. K.Matīss secina, ka arī Madonas pusē kartupeļu raža neapmierina, jo nesen kāds pircējs iegādājās 3 tonnas kartupeļu tieši no kombaina, samaksājot 25 centus par kilogramu nepārlasītu bumbuļu.
SIA “Kukūze” novāktajos laukos kartupeļu raža bijusi puslīdz laba, taču secinājumus varēs izdarīt, kad būs nokopti visi lauki. Beļavas pagasta “Indrānos” kartupeļi ir novākti. Saimniece Nellija Zeiļuka saka, ka par kartupeļu ražu nevar sūdzēties, jo citiem tā ir daudz sliktāka. “Mums ir daudz kartupeļu ēdāju, tāpēc vajadzēs dalīties ar dēla un meitas ģimeni. Nekad neesam audzējuši kartupeļus lielās platībās, bet tagad tā ir vēl samazināta. Pagājušajā gadā bija 28 vagas kartupeļu, no kurām pietika gan pārdošanai, gan pašiem, jo audzējam augstražīgas šķirnes. Šogad kartupeļi bija tikai 18 vagās ar domu, lai pietiktu pašiem. No četrām kartupeļu šķirnēm tikai viena nav padevusies,” stāsta N.Zeiļuka. Labākā raža bijusi ‘Paroli”, labi augusi arī ‘Wega’, nedaudz sliktāk ‘Sarajevo’, bet ‘Evolution’ ir pavisam sīki un maz, lai gan iepriekš tie izauga lieli un skaisti.
“Iestādījām maijā, kad lija. Domājām, ka tie zemē sapūs, tomēr tik traki nebija. Zeme mums ir auglīga, bet ietekmēja vasaras karstums un sausums,” atzīst N.Zeiļuka. Viņa nedomā, ka kartupeļus audzēt nav izdevīgi, lai gan tā tas ir – ne katru rudeni ir laba raža. Lauksaimniece kartupeļu platības samazina, jo ir jau cienījamā vecumā, nav ne vajadzības, ne spēka kopt lielākas platības.
Kartupeļu cena var būt 70 centi par kilogramu
Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle secina, ka šogad kartupeļi ir zelta vērtē. Viņa uzsver, ka ne tikai raža būs mazāka apmēram par 20 procentiem, bet, iespējams, ka vēlajām šķirnēm nebūs arī laba kvalitāte. Tā kā pieprasījums nemazinās, vērojams cenu pieaugums. Augkopības konsultante Inga Freimane atzīst, ka kartupeļus labāk iepirkt rudenī, kad ir lielāks piedāvājums. “Kartupeļu raža daudziem ir maza, tāpēc iespējams, ka ziemas periodā, kad ražas uzglabāšanā rodas zudumi, kartupeļu cena var vēl pieaugt. Jau tagad pārtikas kartupeļu cena ir 70 centi par kilogramu, bet zemākā cena ir 40 centi par kilogramu,” spriež I.Freimane.
Daudzās Eiropas valstīs kartupeļi ir cietuši sausuma dēļ, arī Lietuvā ir līdzīga situācija.
“Pagājušajā nedēļā bija Vislatvijas sazvanīšanās par ražām. Nekas spožs nav! Jūnija sākumā prognozēja, ka vidējā ražu varētu būt 30 tonnas kartupeļu no hektāra, bet tagad – 18 tonnas no hektāra. Datus iegūst, apzvanot audzētājus novados. Jūlijā tika veikta arī kartupeļu skaitīšana uz lauka, svēršana, domājot par bumbuļu pieaugumu augustā. Tas uzreiz samazināja prognozes, jo maz bija aizmetušos bumbuļu,” skaidro I.Freimane.
Ražību ietekmēja galvenokārt laika apstākļi. Pavasaris bija slapjš un vēls, tāpēc kartupeļiem augsne nogatavojās vēlāk nekā citus gadus. Pēc stādīšanas un kartupeļu straujākas augšanas iestājās ilgstošs sausums. Kopā ar Vidzemes kolēģiem I.Freimane secinājusi, ka sliktākas ražas ir tur, kur kartupeļiem bija jākaro ar nezālēm par mitrumu un kur nav bijusi aktīva cīņa ar Kolorado vabolēm. Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils uzsver, ka kartupeļu lapgrauzis Latvijā ir kļuvis par postošāko starp 340 lapgraužu sugām. Pagājušās vasaras karstais laiks ne tikai sekmēja vaboļu vairošanos, bet arī kaitēja augu aizsardzības līdzekļu sekmīgai izmantošanai. Kolorado vaboles karstā laikā var samazināt kartupeļu ražu pat par 80 procentiem.

Fakti
● Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2020.gadā kartupeļu vidējā ražība bija 20,8 tonnas no hektāra.
● Lauksaimniecības resursu uzraudzības biļetena informācija: “Augustā nelabvēlīgas kartupeļu ražas prognozes – vidēji par 6,6 % zem pēdējo 5 gadu vidējā līmeņa.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Prognozē kartupeļu deficītu

Kategorijas