Ienākas vitamīnu bumbas – smiltsērkšķi

2021. gada 28. septembris 00:00

852

Stāmerienas pagasta “BirzmaļI” ir skaista lauku sēta meža ielokā. Ja reizēm nevajadzētu rībināt gāzu lielgabalu, lai aizbaidītu vārnas un kovārņus no smiltsērkšķu laukiem, tad klusums un miers radītu sajūtu, par kuru mēdz teikt – kā dieva ausī. Acīmredzot tieši tā rosināja rīdziniekus Agnesi un Eināru Corndorfus iemīļot šo vietu atpūtai un relaksācijai. Bet ne tikai. “Birzmaļi” ir Corndorfu veidotā SIA “Sanddorf” aktīvās darbības vieta, kur nu jau piekto rudeni ienākas koši oranžo ogu krūmi 6 hektāru platībā.

Svarīgi izvēlēties piemērotas smiltsērkšķu šķirnes

“2016.gadā iestādījām smiltsērkšķus divu hektāru platībā, pēc gada – vēl 1,5 hektāros un šogad 2,5 hektāros. Iestādītas ir 3 dažādas smiltsērkšķu šķirnes. Tiesa, neesmu priecīgs par sākotnējo šķirnes izvēli, jo steigā iegādājāmies mazāk pazīstamus smiltsērkšķus. Pieredze liecina, ka labāk stādīt pārbaudītas šķirnes,” stāsta Einārs.

Sākumā iestādītie smiltsērkšķu krūmi ‘Gold Rein’ izaug lieli un ir ļoti adataini, turklāt tiem ir sīkas ogas ar izteiktu garšu. Tām ir liels kauliņš, tāpēc augļi ir vairāk piemēroti eļļas ražošanai. ‘Gold Rein’ ievērojami atšķiras no vēlāk stādītās šķirnes ‘Marija’ ogām, kas ir krietni lielākas. Šogad iestādīja ‘Botaņičeskaja ļubiteļskaja’, kam ogas būs pēc trim gadiem.

“Mūsu īpašums ir 17 hektāri, no tiem 8 hektāri ir mežs, bet vairāk nekā 6 hektāri – lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Ilgi domājām, ko ar tiem darīt. Graudu audzēšanai tāda platība ir par mazu, tāpēc meklējām citus variantus. Iepazīstot vairākas saimniecības, kurās audzē smiltsērkšķus, sapratām, ka tā ir labākā izvēle. Mums ar sievu darbs ir Rīgā, tāpēc bija svarīgi atrast tādu kultūru, kam var atlicināt brīvdienas un brīvo laiku. Protams, nebija šaubu, ka vajadzēs ieguldīt ne tikai darbu, bet arī līdzekļus,” skaidro E.Corndorfs. Smiltsērkšķi ir salīdzinoši mazāk prasīga kultūra. Pavasarī jānodrošina mēslojums, vasarā jāizpļauj rindstarpas, kā arī jāraugās, lai augsnē pietiktu mitruma. Šovasar valdošais karstums un sausums bija izaicinājums un pārbaudījums jaunajiem smiltsērkšķu stādiem. Labi, ka atradās palīgi, kas bija gatavi laistīt. “Ja nelaistītu, tad jaunais stādījums būtu pazaudēts. Laistīšana izglāba. Vecos stādījumus nelaistīja, bet tie izturēja, turklāt ir labs jauno dzinumu pieaugums. Smiltsērkšķi izskatās ļoti labi, acīmredzot tiem mitruma pietika,” vērtē Einārs. Viņš arī gatavojas pārstādīt citu šķirni neveiksmīgās ‘Gold Rein’ vietā.

E.Corndorfs secina, ka smiltsērkšķiem tomēr ir vajadzīgs pietiekams mitrums augsnē. Tāpēc ir paredzēts ierīkot automātisko laistīšanas sistēmu, lai to nodrošinātu. “Bez ūdens smiltsērkšķu ogu raža būs mazāka, turklāt tā trūkums ietekmē daudzus faktorus. Tāpēc izstrādāšu projektu, lai saņemtu finansiālu atbalstu pilienu laistīšanas sistēmas iegādei,” plāno Einārs.

Perspektīva – 20 tonnas vērtīgo ogu

Pērn no 2 hektāriem novāca 5,5 tonnas ogu, bet no 6 hektāru platības varēs iegūt 18-20 tonnas. Einārs atzīst, ka tas ir pietiekams apjoms, bet Latvijā ir arī smiltsērkšķu audzētāji, kas ogas iegūst 10 un vairāk hektāru lielās platībās. Tomēr pagaidām vēl tie nevar izpildīt prasības, kādas ir lielāko tirgu nodrošināšanai Skandināvijas valstīs un citur. “Pagājušajā gadā tika nogriezts ļoti daudz smiltsērkšķu zaru ar ogām, tāpēc tagad ir lielāks ataugums, bet mazāk ir ogu. Toties ogas ir lielas un skaistas. Tās pārdod ar visiem zariņiem pēc svara,” skaidro Einārs. Pagaidām izmanto tikai ogas, lai gan ar atbilstošu tehnoloģiju varētu izmantot arī zariņus un lapas, kas ir ļoti veselīgas. “Pērn bija lielāka ražas vākšana, bet tā notika par agru – augusta beigās. Gribējām ogas pasargāt no vārnām un kovārņiem, kas var apēst visas smiltsērkšķu ogas tā, ka neviena nepaliek. Turklāt šie putni atstāj aplauztus jaunos zarus, tāpēc platība izskatās kā pēc kara,” atklāj E.Corndorfs.

Šogad ir darīts viss, lai atbaidītu vārnas – izkārtas spīdīgas lentes, kas labi noder. Turklāt tiek izmantots gāzes lielgabals, kas ar troksni aizbiedē putnus. “Šie pasākumi ir ļāvuši par mēnesi ilgāk ogām augt un gatavoties, dodot pat par 30 procentiem lielāku ogu masas pieaugumu. Ja salīdzina pagājušā gada augustā un tagad vāktās ogas, tad atšķirība ir acīmredzama,” skaidro Einārs. Šajā nedēļā paredzēta smiltsērkšķu novākšana tur, kur zarus negrieza pērn un ir lielāks pieaugums.

Zarus kopā ar ogām kastēs nogādā uzpircējiem, kas nosver un nogādā saldētavās. Pēc sasalšanas ogas nobirdina ar speciālām iekārtām. Tad tās šķiro ar optikas palīdzību, nodalot sliktākas kvalitātes ogas. Šādi sagatavotas smiltsērkšķu ogas tiek fasētas eksportam.

SIA “Sanddorf” ir kooperatīvā “Rūjienas oga”, kur ar Eiropas fondu finansiālu atbalstu ir izveidots sulu spiešanas cehs, kas orientējas galvenokārt tieši uz smiltsērkšķu sulas ieguvi. “Šobrīd notiek pārrunas ar veikalu ķēdes “Rimi” pārstāvjiem par līgumu slēgšanu, piegādājot svaigi spiestu smiltsērkšķu sulu. No Corndorfu laukiem novāktās ražas lielākā daļa tiek pārdota uzpircējiem, bet mazāk – pārstrādei Latvijas tirgum, kas ir neliels. “Perspektīvā, protams, ir paredzēts attīstīt pārstrādi un gatavot arī produkciju eksportam,” norāda Einārs.

Smiltsērkšķu pārstrāde nav vienkārša, jo ogas ir jutīgas pret intensīvu apstrādi – karsēšanu, tvaicēšanu vai pulverizēšanu. Turklāt imūnsistēmas nostiprināšanai vislabāk der svaigas ogas. Corndorfu ģimene svaigas izspiež sulu, kā arī sasaldē, lai lietotu, kad vajag un gribas.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ienākas vitamīnu bumbas – smiltsērkšķi

Kategorijas