Bez skolas dzīves nevar
Skolotāju dienas priekšvakarā “Dzirkstele” uz sarunu aicināja Gulbenes novada vidusskolas skolotāju Daigu Bleikšu. Atraktīva, draudzīga un iekšēji brīva – tāds iespaids rodas, iepazīstot Daigu tuvāk.
Skolotājas profesija ir viņas bērnības piepildītais sapnis. Joprojām viņai spilgti atmiņā aina, kā kopā ar bērnudārza “Rūķītis” audzinātāju sēdējusi ārā laukumiņā, kad audzinātāja vaicājusi, par ko vēlētos kļūt, kad izaugs liela. Daiga atbildējusi: “Skolotāja.” Kāpēc viņu jau bērnībā uzrunāja šī profesija, viņai skaidras atbildes nav. “Šī stāsta, kāpēc, man nav,” saka Daiga, uzsverot, ka jūtas piepildīta, strādājot savā profesijā, jo skolotājas darbs ir arī viņas hobijs. “Un tā vajadzētu būt arī citiem,” domā Daiga.
Viņa atzīst, ka bez skolas dzīves nevar. “Man vajag burzmu, troksni, nerimtīgu darbošanos, šo īpašo enerģiju un atmosfēru, kas valda tikai un vienīgi skolā. Skolā pasniedzu mājturību, strādāju arī kā skolotāja palīdze, palīdzot bērniem, kuriem sokas grūtāk mācībās. Veicu vēl dažādus citus darbiņus un pienākumus. Mūsu pārziņā ar kolēģi Evitu Zālīti ir skolas dekorēšana, gatavošanās pasākumiem. Ir, kas man arī pārmet, kam man to vajag, ar kūku cepšanu varētu nopelnīt vairāk, bet es nevaru bez skolas. Pie tam man vēl ir arī audzināmā klase, un tā ir 6.klase, un, līdz viņi būs 9.klasē, tad tas ir kā akmenī iekalts, ka es būšu kopā ar viņiem. Tie ir manējie! Ir jādara darbs, kurā esi ar sirdi un dvēseli un neskaiti to, cik par to maksā,” uzskata Daiga, tā apliecinot, ka viņa negrib būt skolotāja, kas izdara tikai ķeksīša pēc – tas noteikti nav par viņu.
Ja apņemies, tad izdari!
No sava skolas laika visspilgtāk viņai atmiņā palikusi klases audzinātāja Lidija Ķeķere. “Mums bija labs klases kolektīvs. Viņas nopelns – ja esi apņēmies, tad ir jāizdara. Nesaku, ka biju ideālais skolēns, jo vidusskolas posmā visādi ir gājis, bet ilgtermiņā tas atnāk – ja esi solījis, ja esi apņēmies, tad tas noteikti arī ir jāizdara. Savukārt no skolotājas Irēnas Sproģes (tagad Aizpure – red.), kas tagad ir mana kolēģe, joprojām atceros, kā viņa mums teica: meitenes, staigājiet kleitās! Tas bija 7.klasē. Pati Irēna gan to neatceras. Un es arī velku kleitas. Džinsi manā garderobē ir ienākuši tikai pēdējos dažos gados. Mana 1.klases audzinātāja Dzidra Galeja bija stingra. Bet skolotājam tādam arī ir jābūt. Ir jāspēj būt stingram, jāspēj turēt grožus, bet ne diktatoriskā nozīmē. Tajā pašā laikā skolotājam jābūt tādam, kurš bez sava mācību priekšmeta spēj veidot patstāvīgus bērnus un tādus, kas spēj uzdrošināties darīt,” saka Daiga.
Ja Daigas skolas gados, kā viņa atminas, skolotājam bija visatļautība, jo skolotājs varēja, piemēram, uzšaut ar lineālu pa pirkstiem skolēnam, tad tagad, viņasprāt, nedaudz ir otra galējība – skolēnu brīvība, neaizskaramība, kas reizēm rezumējas ar visatļautību. “Bet gribas jau to vidusceļu,” saka Daiga.
“Malāmies” un pārdzīvojām
Daiga nemaz nepieļauj domu, ka atkal varētu būt attālinātās mācības. Runājot par pagājušo mācību gadu, viņa saka: “Bija traki. Smagi bija visiem – skolotājiem, skolēniem. Kaut gan no vecākiem (ne konkrēti savas klases) tiku dzirdējusi: jūs, skolotāji, nezināt, kā ir strādāt attālināti, sēžat tik dīvānā, dzerat kafiju un tik dodat bērniem darbus. Šiem vecākiem skaidroju realitāti, kāda ir skolotāja ikdiena attālināto mācību laikā. Proti, visu dienu esi pie telefona. Novadi stundas, un tad tikai sākas atgriezeniskā saikne. Jau ir pulksten divpadsmit naktī, bet skolotājs vēl nav devies pie miera. Pārbaudīt, izlabot darbus, redzēt, kurš nav nodevis. Sazvanīt tos, kuriem iet grūtāk, interesējoties, vai tika galā. Vakarā tiešsaistē ar viņiem vēl papildu konsultācijas. Tagad, esot skolā, adaptācijas periods ir vēl tagad. Tas nav viens un tas pats – būt pie ekrāna un tagad, kad dzīvs skolotājs ir klasē. Savstarpējā komunikācija klātienē ir nepieciešama ne tikai bērniem, bet arī skolotājiem,” ir pārliecināta Daiga, tāpēc kolēģiem svētkos vēl, lai visu mācību gadu ir klātienes mācības. Tas tagad esot pats galvenais.
Daiga lepojas ar izveidoto lielisko skolas vadības komandu un direktori Lindu Ūdri-Rizgu, paskaidrojot, ka tiek domāts par kolektīva attiecību kvalitāti, kur svarīga ir uzticēšanās. “Pirms skolu reformas bijām trīs kolektīvi: Gulbenes vidusskolas, Gulbenes 2.vidusskolas un ģimnāzijas. Es šo reformu vienkārši pieņēmu, ka tas tā ir. Protams, mēs ļoti “malāmies” un ļoti pārdzīvojām. Pirms tam strādāju Gulbenes 2.vidusskolā. Bet jāpieņem, kā ir, un ir jādzīvo uz priekšu. Un visi kolēģi tiešām ir paši jaukākie,” uzsver Daiga.
Direktore arī bijusi tā, kura Daigu izaicinājusi doties peldēties aukstā ūdenī. Tagad Daiga ar to ir “saslimusi”. “Vai tad es spēju palikt malā un neizdarīt to! Protams, ka nē! Tagad peldos gan Stāmerienas ezerā, gan arī pie mājas ārā norūdos ar auksta ūdens šalti. Tajā sajūtā, kad ieej aukstā ūdenī un iznāc, ir sava veida mistika. Nesalst un ir tik laba sajūta! Kaut gan agrāk pat vasarā bija grūti ielīst ūdenī. Ielīst ezerā, protams, ir pavisam kaut kas cits, nekā pie mājas uzliet sev aukstu ūdeni. Bet, ja izpaliek braukšana uz ezeru, tad ir piecas bļodas auksta ūdens pie mājas. Izej ārā, uzlej sev virsū auksto ūdeni un atkal var gāzt kalnus,” smaidot stāsta Daiga.
Ja grib, var izdarīt daudz
“Saslimusi”, bet noteikti pozitīvā nozīmē, viņa ir arī ar kūku cepšanu un šūšanu. Aizraujas arī ar dekorēšanu, lielformāta ziedu izgatavošanu. Savulaik darinājusi sev tautas tērpu un ar meistara palīdzību izgatavojusi pat kokli.
Kūku cepšana viņai patīk un padodas. Ir cilvēki, kas viņu ir aicinājuši mest mieru skolotājas darbam, vērt vaļā savu beķereju. “Es, protams, nesaku, ka nekad dzīvē to nedarīšu, jo vienmēr esmu gatava jauniem izaicinājumiem, bet ne tagad,” uzsver Daiga.
Iecienītākās Daigas ceptās kūkas ir mājas, medus, aprikožu, valriekstu, kā arī ciparu un burtu kūkas. “Izmēģinu arī visu ko jaunu, jo patīk un gribas to darīt. Man daudzi ir vaicājuši, kur visam rodu laiku. Patiesībā nav man visam laika. Ir darbi, kas gaida savu kārtu un vēl nav izdarīti – jau mēnesi saviem dēliem esmu atlikusi vējjaku šūšanu. Stāv piegrieztnes uz galda. Arī siltumnīca būtu jāsakopj. Bet es cenšos saplānot laiku tā, lai varētu izdarīt vairāk,” stāsta Daiga.
Par Daigu Bleikšu
Dzimusi un augusi Gulbenē. 1995.gadā absolvējusi Gulbenes vidusskolu. Pabeigusi bakalaura un maģistra studijas RPIVA Alūksnes filiālē, ieguvusi mājturības skolotāja diplomu, speciālā pedagoga, karjeras konsultanta apliecības ieguvusi Rēzeknes augstskolā, kā arī datorikas skolotājas profesiju Liepājas universitātē. Vēlme mācīties vēl un vēl nav apsīkusi. Trīs bērnu māmiņa.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"