Nedienas ar cilvēku kultūru pie Tirzas avotiņa

2021. gada 8. oktobris 00:00

Salauzti bērnu trīsriteņi, vecas dienasgaismas lampas, sasistas pudeles, auto paklājiņa fragmenti un citi atkritumi regulāri atrodami pie publiski pieejamā Tirzas “Kancēnu” mājas avota. Šobrīd to visu pārklājušas skaistās rudens lapas.

Ko ar to visu iesākt un kā cīnīties – šādu jautājumu uzdod Dita un Edmunds Palmbahi, kas tikai pirms gada pārcēlušies no Rīgas uz pastāvīgu dzīvi Tirzā.

Avotiņa saimnieki rāda, ka netālu esošā estrāde pievilina daudzus jauniešus, kas šķērso ceļu gar viņu mājām, tomēr jaunieši noteikti nav galvenie vaininieki. Sarunā iesaistās arī tirzmaliete Sanita Tabūne, kura ir pārliecināta, ka jaunie “miezīšus” nedzer un dārgos suņu un kaķu šampūnus noteikti nepērk.
“Paskatieties, šis ir četrlitrīgais mājdzīvniekiem paredzētais šampūna iepakojums! Zinu, ka ap 500 mililitru pudelīte maksā gandrīz 18 eiro. Nu šos atkritumus te neatstāj nabadzīgie! Kad šo lielo pudeli te atradām, es pat uzrakstīju Madonas veterinārārstiem, kur tādu var iegādāties. Viņi sazinājās ar Rīgu un noskaidroja, ka Gulbenē tas ir pasūtīts. Domāju, ka kādam pircējam šajā pudelē ir pārdots pēdējais izlejamais daudzums un pēcāk tā te izmesta,” sarūgtināta ir Sanita.
Nesen te arī pieķertas divas meitenes, kas centušās ko dedzināt, kā arī viena cita kaimiņiene konstatējusi, ka vienā dienā avotiņā ierīkotā caurule bijusi aizbāzta ar plastmasas pudelēm. “Visu satīrām, paiet pāris nedēļas un te atkal izskatās kā karalaukā,” nosaka Sanita. Pēdējā lielā kopīgā sakopšanas talka bijusi kopā ar Ditu un Edmundu tieši pirms vasaras. Edmunds bilst: “Kad tu savāc visu vienreiz un tad otro reizi, ziniet, trešajā reizē jau rokas nolaižas. Nu nevar izstāvēt visiem klāt ar pātagu!”
“Mēs neesam salikuši zīmes “Privātīpašums’’ vai “Iebraukt aizliegts’’, jo nav jau žēl, ka cilvēki ņem ūdeni. Un, ja būtu dažādas aizlieguma zīmes, tad nesārņotu? Un vai privātīpašumā nedrīkst, bet pašvaldības drīkst? Mums nav žēl, nāciet, ņemiet ūdeni, bet nemēslojiet!’’ saka Dita.
Izcilas kvalitātes ūdens
“Kancēni’’ ir Ditas senču īpašums – pagājušā gadsimta sākumā “Kancēnu’’ krogu un 16 hektārus zemes, uz kuras atrodas arī avotiņš, iegādājas viņas vectēvs. Šī vieta bija stratēģiski svarīga – Ditas vectēvam Kārlim Degterim piederēja “K.Degtera podniecība’’, kurā ražoja podiņus, vāzes un citas saimniecībā noderīgas lietas. Bija ierīkots arī veikals. “Varētu teikt – tāds mazs “statoils’’,’’ Dita smejot piebilst.
Padomju laikā no īpašuma nācās atvadīties, jo, līdzīgi kā daudzi latvieši, arī Degteri cieta no padomju varas represijām. “Kancēnos’’ tika ierīkoti dzīvokļi, sadzīves pakalpojumi, bija rūpkombināts. “Īpašumu atguvām 90.gadu sākumā. Atceros, cik priecīgs bija tētis. Daudzus gadus viņš brauca uz kapusvētkiem, bet savā mājā ieiet nevarēja, jo tur saimniekoja citi. Kad iekārtojāmies te, diemžēl tētis paguva te pavadīt īsu brīdi, jo aizgāja mūžībā,’’ stāsta Dita.
Viņa kļuva par likumīgo īpašuma mantinieci, tomēr dzīvoja un studēja Rīgā. “Uz Tirzu atbraucu reizi, divas gadā, tāpēc vieglprātīgi pašvaldībai atdevu zemi, uz kuras atrodas estrāde, jo arī tā savulaik bija “Kancēnu’’ īpašums. Tā bija liela kļūda, bet tolaik sapratu, ka nespēšu estrādi uzturēt tādā kārtībā, kā pienāktos. Nekādu kompensāciju par to gan nesaņēmu,’’ stāsta Dita.
Tagad Palmbahu ģimene šeit ir apmetusies uz pastāvīgu dzīvi, tāpēc arī vairāk pamana problēmas. “Kad esi atpūtnieks un laukos pavadi tikai vasaras, neredzi tās problēmas, kas rodas, kad lauku dzīve ir tava ikdiena,’’ saka Dita.
Abi atceras, ka savulaik uz avotiņu vedusi šaura taciņa. Kad pirms vairākiem gadiem pagasts labiekārtoja tā apkārtni, arvien vairāk sāka braukt cilvēki no tuvām un tālām vietām, lai pat lielos traukos pildītu labo ūeni. Ūdens kvalitāti apliecina analīzes. “Tādas uztaisījām arī pirms pieciem gadiem. Rīgas laboratorijā visi bija sajūsmā – tāds ūdens apkārtnē nav redzēts! Šogad uztaisīju padziļināto ekspertīzi – nevienā lielveikalā tādas kvalitātes ūdens nav. Tējkannu divus gadus nevajag tīrīt,” stāsta saimnieks.
Pagasta iesaiste – neliela
Sanita saka, ka ir šķietama bezspēcība, tāpēc klauvēs pie cilvēku sirdsapziņas caur laikrakstu. “Man, un zinu, ka daudziem, šis avotiņš ir ļoti svarīgs. Te reizēm pat ir rindā jāgaida,” viņa saka.
Tirzas pagasta pārvaldes vadītājs Česlovs Barkovskis stāsta, ka pagasta lielākais ieguldījums ir bijis pirms pāris gadiem, kad labiekārtots celiņš piekļūšanai pie avotiņa, uzstādīts soliņš. “Neesmu pārbaudījis, vai soliņš vēl tur ir. Uzlikām arī atkritumu urnu, varbūt tagad nav pasekots līdzi, vai tā ir savlaicīgi izvesta. Tika veikta neliela apzaļumošana. Ko gan es tur varu vairāk līdzēt? Palmbahas kundzei bija vienubrīd pat doma visu tur vērt ciet. Viņa ir privātīpašniece, nevaru tur šķēršļus nekādus likt,” viņš saka un apsola, ka šajās dienās palūgs kādu pārvaldes darbinieku palīdzēt savākt atkritumus.
Papildus diviem citiem tuvumā esošajiem, bet ne tik populārajiem avotiņiem Tirzā vēl ir Tirzas svētavots, bet pie tā problēmas ar atkritumiem nepastāv.
Č.Barkovska minētais soliņš, kā pārliecinājās “Dzirkstele”, stāv savā vietā, bet S.Tabūne min, ka, iespējams, tas jāņem nost, lai nav papildu iemesla kādam te sēdēt un zem tā atstāt grādīgo dzērienu pudeles.
Avotiņa saimnieki bilst, ka atkritumu urna pārāk ātri pildījusies un pašiem to nācies vienmēr izvest. “Ir cilvēki, kuriem laikam bija ieradums, ka, braucot pēc ūdens, savā mašīnā esošos atkritumus var vienkārši te salādēt urnā. Aizvedām to pavisam prom,” saka Edmunds.
Savukārt vasarā Palmbahu ģimeni nomāca arī ceļa putekļu mākoņi, kas gandrīz neizklīst lielās intensitātes dēļ. Ceļš gar māju ved gan uz avotiņu, gan uz Tirzas estrādi. “Pagasta pārvaldnieks solīja, ka sausajā laikā apstrādās ceļu, lai neput, bet šogad tā arī tas nenotika,” saka Dita. Č.Barkovskis “Dzirkstelei” sola, ka nākamajā pavasarī par to domās.
Pašvaldības policija uzmanīs
Saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem atkritumu savākšana, uzglabāšana un šķirošana ir atļauta tikai tam paredzētās vietās. Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards skaidro, ka par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu neievērošanu novadā palaikam tiek uzsākti administratīvā pārkāpuma procesi. Problēma, kas pastāv pie Tirzas avota, diemžēl novērojama arī citviet.
“Pieķert pie rokas atkritumu izmetējus ir grūti, tādēļ nereti talkā ņemam videonovērošanas kameras, kuras uzstādām vietās, kur regulāri tiek izmesti atkritumi. Ir uzsākti administratīvā pārkāpuma procesi par atkritumu izmešanu meža teritorijā vai šķiroto atkritumu kategorijām neatbilstošu atkritumu novietošanu dalīto atkritumu savākšanos laukumos, vai pat par nolietotu satiksmē neizmantojamu transportlīdzekļu uzglabāšanu tam neparedzētā vietā,” viņš stāsta un uzsver, ka par īpašuma uzturēšanu kārtībā atbildīgs ir tā īpašnieks. Gadījumos, ja personas īpašumā tiek prettiesiski novietoti atkritumi, īpašniekam ir pienākums nodot tos atkritumu apsaimniekotājam. M.Didrihsons-Linards sola, ka turpmāk pievērsīs papildu uzmanību arī šim Tirzas avotiņam.

Uzziņai

Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43.panta otrā daļa nosaka, ka par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu atkritumu radītājam vai valdītājam – fiziskai personai var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu no 70 līdz 1000 eiro, juridiskai personai –
no 250 līdz 2800 eiro.

Avots: Pašvaldības policija

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nedienas ar cilvēku kultūru pie Tirzas avotiņa

Kategorijas