Dzirkstele.lv ARHĪVS

Aizraujas ar sērkociņu kastīšu kolekcionēšanu

Inita Savicka

2021. gada 12. oktobris 00:00

1388
Aizraujas ar sērkociņu kastīšu kolekcionēšanu

Cilvēki aizraujas ar dažādu lietu kolekcionēšanu, bet sērkociņu kastīšu kolekcionāri ir sastopami diezgan reti. Natāliju Petrovu no Daukstu pagasta krāt sērkociņu kastītes pamudinājusi sveces iededzināšana, jo ļoti tīkama viņai, īpaši tumšajos vakaros, ir sveču gaisma un degošas sveces.
Šobrīd viņas sērkociņu kastīšu kolekcija, kura sagrupēti pa dažādām tēmām, apskatāma Staru bibliotēkā līdz 1.novembrim. Un šī ir pirmā reize, kad viņa savu kolekciju parāda plašākai sabiedrībai.
Jo kastīte vecāka, jo lielāka vērtība
Arī “Dzirkstele” tiekas ar Natāliju Staru bibliotēkā. Viņa atzīst, ka tagad, kad sākusi krāt sērkociņu kastītes, pašu izbrīnījusi to daudzveidība. Viņai patīk, ja uz sērkociņu kastītes var izlasīt, piemēram, interesantus faktus un vērtīgu informāciju. Paņemot rokās vienu no kolekcijas kastītēm, viņa pārbauda arī “Dzirksteles” zināšanas, jautājot, kurš ir visdziļākais ezers Baltijā. Izrādās, tas ir Drīdzis.
Ar sērkociņu kastīšu kolekcionēšanu viņa aizrāvusies tikai no pagājušā gada novembra. Ja kastītes dubultojas, tad tās viņa dāvina tālāk citiem. Kopumā Natālijas kolekcijā šobrīd ir 248 kastītes. Un tas ir tikai pats sākums, viņa nolēmusi savu kolekciju tikai papildināt. “Skaistas taču ir šīs kastītes! Jo kastīte vecāka, jo lielāka tai vērtība,” uzskata Natālija.
Starp kastītēm ir tādas, kas redzētas, saglabājušās no padomju laikiem, gan tādas, kas pārsteidz ar izskatu. Uz etiķetēm atspoguļota dažāda tematika – vēsture, dzīvnieki, pilsētas, Ziemassvētki. Arī izmēru ziņā tās ir dažādas. Starp sērkociņu kastītēm ir arī tādas, kas atvestas no ārzemēm.
“Ieeju veikalā un nopērku. Piemēram, Balvu “Maximā” nopirku piecas dažādas kastītes. Veikalos tās parasti stāv pie kases. Arī uz Jaungulbenes pili speciāli braucu, lai tiktu pie sērkociņu kastītes, uz kuras attēlota šī pils,” saka Natālija.
Staru bibliotēkas vadītāja Sarmīte Stupāne pamanījusi, ka ir cilvēki, kas speciāli ienāk bibliotēkā, lai ar interesi apskatītu tieši šo sava vietējā cilvēka kolekciju. Viņa arī aicina ikvienu rudenī, šajā tumšajā laikā, būt kā tādam sērkociņam, kas spēj aizdegt gaismu citos ar labu vārdu, ar smaidu. “Tā mums ļoti pietrūkst,” saka Sarmīte.
Patīk arī rokdarbi
Natālija ne tikai kolekcionē sērkociņu kastītes, viņai ļoti patīk arī rokdarbi – adīšana, tamborēšana, aušana. Pirmās rokdarbu iemaņas viņai iemācīja vecmamma. Viņa tamborē plecu lakatus, ada zeķes, tagad arī jaku bez vīlēm. Bet Natālijas lielākais sapnis ir pašai uzaust savu tautas tērpu. “Katram cilvēkam ir jābūt savam sapnim,” ir pārliecināta Natālija, kura cer, ka viņas sapnis piepildīsies jau šogad vai nākamgad.


Uzziņai
Filumēnija - sērkociņkārbiņu un to etiķešu, pašu kārbiņu, sērkociņu un citu, ar tiem saistītu, priekšmetu kolekcionēšana. Šī žanra kolekcionārus sauc par filumēnistiem. Kopš sākās “švirkstošo” sērkociņu, kurus 1826.-1827.gadā izgudroja anglis Džons Valkers, masveida ražošana, etiķešu kolekcionēšana sāka pieņemt plašus apmērus.
Avots: “Filatelija.lv”