Liedes kalni tagad ir atrodami

2021. gada 12. oktobris 00:00

Pie Jaungulbenes ceļa un Gulbenes-Madonas lielceļa Liedes upes kreisajā krastā atrodas ainaviski interesantie Liedes kalni. Jaungulbeniete Ilze Vanaga norāda – lai arī šis ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, nezinātājam šo vietu ir grūti atrast. Tāpēc viņa ierosināja un ar “Rubenis WoodWork” atbalstu izveidoja īpašu koka norādi, kas tagad palīdzēs vieglāk atrast Liedes kalnus.
Pagājušās nedēļas nogalē tika rīkota talka šīs vietas sakopšanai.
Norāde ar QR kodu
Liedes kalni zviedru laikos esot sanesti ar cepurēm, bet vienā no pauguriem atrodoties naudas pagrabs, kura atslēgas sargājot suns. Tomēr pilskalnā apslēpto naudu esot aizliegts rakt, jo racējs paliekot akls – tā vēsta viena no senām teikām.
Šīs vietas nozīme slēpjas paugurainajos cieto iežu veidojumos, kas ir radušies, ledājiem pametot Latviju. “Šī patiešām ir īpaša vieta. Cilvēki bieži, braucot pa šoseju, pat nenojauš, cik skaisti kalni tur apskatāmi. Tur viņi visi ir viens pie otra, tur var skriet un lēkāt, un daba tur ir tik skaista! Mums pašiem ir savi kalni, līdzīgi kā Ogre lepojas ar saviem Zilajiem kalniem. Lai arī no šosejas puses ir norāde uz tiem, braucot pa grants ceļu, tur tālāk nebija norādes. Palūdzām pagastam, lai uzstāda uz tā paša ceļa norādi, lai cilvēki zina, kur nogriezties, un tad arī paši tālāk uzstādījām zīmi,” stāsta I.Vanaga.
Uz šīs zīmes ir iestrādāts īpašs QR kods, kas telefonā ļauj atrast mājaslapu “Senvietas.lv” ar šo kalnu aprakstu un norādi, ka tas ir valsts nozīmes piemineklis.
Kādreiz svinēti
izlaidumi
Kalni ir apauguši ar kokiem un krūmiem, un, kā stāsta I.Vanaga, sakopšanas talkas organizētas arī citus gadus. Viņa saka, ka šogad īpaša pateicība par iedvesmu tikšanās reizei ir biedrībai “Sateka”, jo tieši tās organizētajā kopienu darbnīcā, kas notika Jaungulbenē, ideja par Liedes kalnu sakopšanu guva atbalstu un dāvanu karti 100 eiro vērtībā.
“Mums galvenā doma šīgada talkai bija padarīt ainaviski estētiskāku un pārredzamāku šo vietu. Šis bija loģisks turpinājums iesāktajam darbam citos gados. Palaikam tur ir jāpatīra, jo aizaug ar krūmiem. Mēs talkojām uz otrā un trešā kalna no ceļa puses. Kopā esot deviņi pakalni, no kuriem divi ir pilskalni un vairāki vēsturiski rituālie pakalni. Uz viena no tiem arī šoreiz talkojām. Pirms pāris gadiem uz tā pašvaldība labiekārtoja un izveidoja ugunskura vietu. Jauniem cilvēkiem te patīk arī atbraukt un atpūsties,” stāsta jaungulbeniete.
Šajā talkā kāds vietējais iedzīvotājs arī esot dalījies atmiņās, ka kādreiz padomju laikos šos Liedes kalnus Jaungulbenes profesionālās arodvisuskolas audzēkņi esot izmantojuši kā saieta vietu un svinējuši tur pat izlaidumus.
Pievilina pilskalnu pētniekus
Starp 16 talciniekiem no Madonas uz Liedes kalniem bija atbraucis arī pilskalnu pētniecības entuziasts Aigars Krigerts kopā ar savu dzīvesbiedri. Viņš esot apmeklējis gandrīz 200 pilskalnus no Latvijas 500 pilskalniem un “Dzirkstelei” stāsta, ka šo Jaungulbenes vietu apmeklē jau ceturto reizi.
“Pirmajā reizē mēs tikai izstaigājām, otrajā reizē, kas bija pērn rudenī, mani paaicināja Latvijas “akmeņvīrs” Ivars Logins doties līdzi aplūkot akmeņus. Bijām kopā ar ekskursantu grupu, kuru interesēja Ivara stāstījums par pilskalnu akmeņiem, un es savukārt varēju papildināt par lauskām, ko reizēm var atrast pilskalnu kurmju rakumos vai izgāztā koka sakņu vietā. Tās ir pagātnes liecības, paši rakt nedrīkst, jo tas ir arheoloģiskais piemineklis. Arī tajā reizē atradām kādas senas keramikas lauskas. Secinājām, ka tā saucamais Māras kalns Liedes kalnos senāk arī ir intensīvi apdzīvots, jo tur ir lauskas, tur ir kultūrslānis,” stāsta A.Krigerts.
Viņš aicinājumu par talku izlasījis “Facebook” un nospriedis, ka ir vērts braukt uz tik unikālu vietu, ko vietējie cilvēki cenšas sakopt un pat plāksnīti uzliek. A.Krigertam līdzi bijis motorzāģis, ar ko tīrīti kalnu apaugumi. “Arī pagasta vadītājam bija motorzāģis, tīrījām, lejā kurinājām ugunskuru, meitenes nesa zarus. Cītīgi pastrādājām un pēc tam pusdienās pieēdām pilnus vēderus ar sarūpēto soļanku,” viņš saka.

uzziņai
Liedes kalni – Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Tā ir līdzenā apvidū izvietota nelielu 8-9 pakalnu rinda Liedes upes krastā. Pilskalns ir otrais pakalns, skaitot no tilta pār Liedes upi ziemeļaustrumu virzienā. Kulta vieta Māras kalns izvietota trešajā pakalnā. Abi pakalni apmēram 10–12 m augsti, stāvās nogāzes pakājē paliek lēzenas. Pilskalnā konstatēts intensīvs, apmēram 0,5 m dziļš kultūrslānis. Māras kalnā nav vērojami nekādi zemes nocietinājumu darbi. Izrakumi ļauj šo senvietu kompleksu attiecināt uz mūsu ēras pirmo gadu tūkstoti. Kalnu nosaukumi, kultūrslānis un nostāsti liecina, ka Pilskalnā atradusies koka pils, bet abos blakus esošajos kalnos varēja būt Pilskalnam atbilstošās svētnīcas. Šāds pilskalnu un kulta kalnu tuvs novietojums pazīstams visos Latvijas novados.
Avots: “Senvietas.lv” (J.Urtāns. “Latvijas senās svētnīcas”)

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Liedes kalni tagad ir atrodami

Kategorijas