Veido Stāmerienas parka ainavu

2021. gada 12. oktobris 00:00

Stāmerienas parkā interesenti, kas vēlējās iesaistīties koku un krūmu stādīšanā, lai papildinātu parka ainavu, varēja vairāk uzzināt par stādījumu nozīmi ainavā un mežā, kā arī apgūt praktiskas iemaņas.

Tika iestādīti atbilstoši krūmi un koki: divdesmit Amūras ceriņi, seši filadelfi, divpadsmit parastās irbenes un deviņi ceriņi, kas visi būs baltā krāsā, lai saskanētu ar pils ēku, veidojot baltu un smaržīgu vidi, kā arī viena sudraba kļava un viena Krimas liepa.

Parku norobežos ziedoši krūmi

“Iecere ir pacelt un norobežot parka ārmalu, lai izveidotu mikroklimatu vēsturiskajam parkam. Saskaņā ar parka plānu šī mala robežojas ar daudzdzīvokļu māju teritoriju, tāpēc ieguvējas būs abas puses – gan parka apmeklētāji, gan vietējie iedzīvotāji. Pamazām stādīšana tiks turpināta, bet ir jādomā par vērienīgu parka rekonstrukcijas projektu,” stāsta Gulbenes novada pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas ainavu arhitekte Laima Šmite-Ūdre.
Stāmerienas pils pārvaldniece Edīte Siļķēna uzsver, ka ir svarīgi sakārtot šo parka malu tādu, kāda ir bijusi vēsturiskajam parkam. Vasarā tā būs ziedoša un smaržīga, bet, protams, darba vēl ir daudz. “Parka rekonstrukcijas projekts vēl ir tikai iecerēs. Mūsu parks ir starp skaistākajiem vēdekļveida kompozīcijas paraugiem Latvijā. Parka skatu perspektīva ir abpusēja. Tas nozīmē, ka no vietas, kur skata perspektīva beidzas, skats paveras atpakaļ uz sākuma punktu – pili, bet skaistākie skati paveras no pils ezera virzienā,” skaidro E.Siļķēna.

Ir viens no skaistākajiem parkiem

Parks sastāv no kokiem un krūmiem, kas laika gaitā mainās – izkrīt, nolūst, iznīkst vai iet bojā vētrā, un aug cits pamežs, piemēram, lazdas, no kurām tagad ir jāatbrīvojas. Notiek parka sakopšanas darbi, kuru laikā tiek secināts, kas ir saglabājies no vēsturiskā parka, kurā ir stādītas gan vietējās, gan eksotiskās koku un krūmu sugas. Daudz ir melnalkšņu, ošu, egļu, apšu, ozolu, liepu, tāpat lazdas, segliņš, parastais sausserdis, irbene, kā arī Eiropas lapegle, balzama un Sibīrijas baltegle, duglāzija un citi.

“Varam stādīt baltus ceriņus, jasmīnus, bet nevajadzētu ļoti akcentēt krāsas, jo nevaram atrast tādu parka stādījumu aprakstu, kas par to liecinātu. Baronu dzimtā ir bijuši dažādi īpašnieki, un katrs mazliet citādāk ir kopis un veidojis parka teritoriju. Kādreiz pie dīķa ir bijušas milzīgas siltumnīcas, kurās audzēja gan ēdamus, gan stādāmus augus, bijuši arī augļu un sakņu dārzi. Viss plūst un mainās, tāpēc nekas nav akmenī iecirsts,” atzīst E.Siļķēna.

Katrā gadalaikā parks paveras citāds, un tas ir interesanti.

Svarīgi ir pareizi iestādīt

“Stādīt var gan pavasarī, gan rudenī, ja stādi ir podos, tāpēc arī šīs Meža dienu aktivitātes ir tagad. To var darīt arī vasarā, ja nav pārāk karsts. Izņemot stādu no poda, vajag tam dot signālu, ka tam būs vairāk vietas nekā podā, tāpēc sakne ir jāatbrīvo. Tikai tad to apber ar zemi izraktajā vietā, turklāt jāraugās, lai izraktā bedre nebūtu par dziļu, – stādam zemē jābūt tikpat dziļi kā podā. Vispirms izraktajā bedrē liek velēnu, kurā ir sakrājušas barības vielas, kādas ir šajā vietā,” skaidroja SIA “Laba vide” ainavu dizainere Vineta Radziņa.
L.Šmite-Ūdre informēja, ka Gulbenes novada pašvaldība jau sesto gadu piedalās Latvijas Pašvaldību savienības projekta “Valsts atbalsts meža nozares attīstībai” Meža dienās, kurās tiek veidota daudzveidīga un tīkama ainava. Stāmerienas parkā tika iestādīti 49 kokaugi.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Veido Stāmerienas parka ainavu

Kategorijas