Tur roku uz Latvijas pulsa

2021. gada 12. oktobris 00:00

310

Eiropas Parlamenta (EP) kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja vietnieces Daces Melbārdes darbība ir jūtama Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, bet sevišķi – Latvijā. Viņa aktīvi pauž savu viedokli, skaidrojot ne tikai kultūras un radošā sektora nemateriālo vērtību, bet arī ekonomisko pienesumu. D.Melbārde enerģiski iestājas par kultūras atveseļošanu un mediju stiprināšanu. Starp viņas prioritātēm ir mazo tautu valodu aizsardzība, kas, protams, arvien būtiska ir Latvijā.
– Nu jau divus gadus, kopš esmu EP deputāte, mana dzīve ir it kā starp vairākām kultūrtelpām. Paveras plašs horizonts pasaules izzināšanā un iespēja darboties, dodot savu ieguldījumu Eiropas mērogā. Mans pienākums ir būt gan Briselē, gan Latvijā. Tiesa, Covid-19 pandēmija ļoti apgrūtināja, jo pērn nebija pat lidmašīnu tiešo reisu. Izmantoju visas iespējas, reizēm lidoju caur Vāciju uz Rīgu, esmu pat ar kuģi braukusi, jo Latvija man ir ļoti svarīga. Nevaru iedomāties, kā es varētu pildīt deputātes darbu, neuzturot kontaktus ar Latviju, turklāt te ir mana ģimene un vecāki. Tagad, kad esmu vakcinējusies, varu atbraukt katru nedēļu.
– Vai, esot tālu prom, varat labāk saskatīt un novērtēt Latvijā notiekošos procesus, tās vērtības un trūkumus?
– Tagad es novērtēju ļoti daudzas lietas, kas Latvijā šķita kā pašas par sevi saprotamas. Galvenais – Latvijā dzīves kvalitāte ir ļoti laba. Mūsu valstī nav daudz cilvēku, tās teritorija nav blīvi apdzīvota, turklāt vide ir tīra, daba – daudzveidīga un krāšņa. Latvijas kultūra ir daudzveidīga un bagāta. Arī sadzīviskas lietas te ir daudz vienkāršāk kārtot, jo viss ir tuvāk un saprotamāk. Latvijā noteikti pārtikas produkti un ēdieni ir gan garšīgi, gan veselīgi.
– Jūsu darbošanās joprojām ir galvenokārt kultūras vide. Ar ko latviešu kultūrā varat lepoties, esot EP Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētājas vietniece?
– Eiropa savā kultūrā ir pašpietiekama. No Latvijas tajā izceļas izcilības – kori, diriģenti, mūziķi, operas zvaigznes. Lai gan pandēmijas dēļ koncertdarbība ir ierobežota, esmu jau nopirkusi biļetes uz radio kora koncertu decembrī pirms Ziemassvētkiem. Pandēmijas laikā Briselē ļoti prestižā vietā bija Baltijas modes mākslinieku izstrādājumi skatāmi un nopērkami, par ko es informēju arī kolēģus deputātus.
Diemžēl Rietumeiropā tradicionālo tautas mākslu, kāda tā ir Latvijā, nesaprot. Tur tā ir pazaudēta. Kaut kas saglabājies ir dažviet laukos, bet pamazām sāk pie šīm vērtībām atgriezties. Mūsu Dziesmu svētku kustība, folklora, tradicionālās amatnieku prasmes daudzās valstīs ir pazaudētas vai arī nav tik izkoptas. Mēs varam izjust šo bagātību, ko ir izdevies saglabāt. Tas varētu būt virziens, kurā ir vērts ieguldīt, lai parādītu mūsu daudzās unikālās pērles pa visu Latviju. Tās ir vērts celt gaismā, ļaujot tūristiem tās apskatīt un izbaudīt, sagaršot un sadzirdēt.
– Kādu ietekmi ilgtermiņā atstās Covid-19 pandēmija?
– Esmu optimiste. Uzskatu, ka cilvēki pēc ilgstošās sēdēšanas mājās būs izslāpuši pēc kultūras, pēc teātru un operas izrādēm, pēc koncertiem. Ļoti daudzi paši darbojas – dzied koros un dejo kolektīvos. Viņiem vēlme atsākt darboties ir iemesls, kāpēc izvēlas vakcinēties. Diemžēl ir redzams, ka ir samazinājusies kultūras pasākumu auditorija. Ne mazums ir tādu, kas nogaida. Tas ir saprotams, jo viņi ir saskārušies ar nezināmo. Tomēr ticu, ka tuvākajā laikā izdosies pandēmiju pārvarēt. Pieļauju, ka būs pat vilnis, kas uzbangos līdz ar vēlmi vairāk baudīt kultūru. Tiesa, šis gads vēl nebūs viegls kultūrai. Tuvojas Dziesmu svētku 150 gadu jubileja, kas prasa gatavošanos. Atteikšanās vakcinēties var radīt sarežģījumus kolektīviem. Ceru, ka vēlme piedalīties Dziesmu svētkos būs motivācija un stimuls vakcinēties. Tādos lielos pasākumos labi redzams, kas notiek Latvijas sabiedrībā.
– Kad bijāt kultūras ministre, virzījāt ieceri par koncertzāles būvniecību uz “AB dambja” pēc arhitekta Sīļa projekta. Kāpēc, jūsuprāt, viss atkal atgriezies “0” punktā? Varbūt galvenais kavēklis ir politiķu nostāja?
– Cik ministru ir bijis 30 gadu laikā, un neviens netiek uz priekšu! Protams, daudzas lietas var vai nevar izdarīt politisko lēmumu dēļ. Jo sarežģītāka ir koalīcija, jo grūtāk ir pieņemt lēmumu. Šobrīd koalīcija ir ļoti sadrumstalota, tāpēc vienoties par tik lielu projektu kā koncertzāles celtniecība nav vienkārši. Tagad daļa sabiedrības uzskata, ka vispār koncertzāle nav jābūvē, nav vērts tai tērēt naudu. Ja vēlas būvēt uz “AB dambja”, tad šī vieta kādam noteikti nepatīk. Ja izvēlas Elizabetes ielu, tad atkal kādam citam nepatīk. Tiesa, politiķiem ir jārēķinās ar to un nevar gaidīt, ka būs vienbalsīgs atbalsts. Es ceru, ka tomēr izdosies atrast risinājumu. Tagad esmu gatava atbalstīt jebkuru projektu, par kuru politiķi spētu vienoties. Diskusijas var būt bezgalīgas, bet koncertzāli ļoti vajag. Mums ir izcili mūziķi un izcili kolektīvi, bet nav nacionālās koncertzāles.
– Pirms gada 42 EP deputāti parakstīja vēstuli par mediju kritisko stāvokli, aicinot veidot ārkārtas fondu medijiem. Ko ir izdevies panākt?
– Ir sperts pirmais solis – izveidota atsevišķa atbalsta programma medijiem. Turpinām pārliecināt, ka vajag vēl vairāk – atsevišķu neatkarīgu fondu. Tomēr ir labi, ka izdevās īsā laikā izveidot atsevišķu finanšu programmu mediju atbalstam. Programmā “Radošā Eiropa” ir atsevišķa programma, reaģējot uz šo aicinājumu. Turklāt no Eiropas atveseļošanās fonda dalībvalstīm ir piešķirts finansējums, kurā lobējām atsevišķi iezīmētu finansējumu kultūrai un medijiem. Latvijas valdība ir viena no tām, kas ir atsaukusies aicinājumam paredzēt šim mērķim atsevišķu finansējumu 2 procentu apmērā. No tā medijiem ir paredzēti 5,7 miljoni eiro – tas ir daudz vairāk, nekā bijis līdz šim. Mediju tirgus skaidri parāda, ka tiem ir vajadzīgs mērķēts finansējums.
Uzskatu, ka ir jāsaglabā visu veidu, arī drukātie, mediji. Tieši drukātie mediji ir daļa no eiropeiskā dzīvesveida, no kultūrtelpas. Bibliotekāri apliecina, ka sevišķi lasa vietējos drukātos medijus. Abonentu skaits sarūk, tomēr interese par tiem nezūd.
– Vai izjūtat, ka cilvēki arvien mazāk izvēlas lasīt – ne tikai avīzes un žurnālus, bet arī grāmatas?
– To apliecina statistika. Tā parāda, ka eiropiešu pamatprasmes gan lasīšanā, gan matemātikā pasliktinās. Tāpēc ES izglītības politika vērsta uz to, lai stiprinātu šīs prasmes. Manuprāt, ļoti bīstama tendence ir jauniešu “angliskošanās”. Ar Covid-19 pandēmiju saistītā digitālā vide to vēl paātrina, jo tajā izteikti dominē svešvaloda. Tas ir pašcieņas jautājums – nepieļaut, ka angliski prot labāk nekā latviski. Ir jāskaidro, cik svarīgi ir saglabāt savu identitāti un valodu, jo mātes valoda un kultūras zināšanas ir daļa no mūsu patības, ar ko esmu interesanti pasaulē. Ir ļoti daudz cilvēku, kuri zina angļu valodu, bet maz ir to, kas prot latviešu valodu un pārzina latviešu kultūru.
– Jums ir izdevies atrast dzirdīgas ausis EP, lai palielinātu finansējumu programmai “Radošā Eiropa”.
– Ar Kultūras un izglītības komitejas starpniecību ir izdevies panākt, lai nākamajam finanšu periodam 2021.-2027.gadam vienīgās kultūras programmas “Radošā Eiropa” budžets tiktu palielināts līdz 2,2 miljardiem eiro. Tas ir par 50 procentiem vairāk, ja salīdzina ar pašreizējo programmas budžetu. Šajā programmā ir iekļauta digitalizācija, jo apzināmies, ka pandēmija turpinās. Tas nozīmē, ka ir jāatbalsta audiovizuālais sektors. Pandēmija liek rast vairāk digitālus risinājumus, tāpēc tā ir viena no prioritātēm, lai palīdzētu pārorientēties situācijā, ko diktē Covid-19 izplatība. Perspektīvā viens no programmas akcentiem ir auditoriju daudzveidošana, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem, kas dzīvo attālākos reģionos.
– Pēdējos gados arvien vairāk izjūtam, ka Latvijā un acīmredzot arī citās valstīs trūkst spēcīgu līderu. Acīmredzot tas ir iemesls, kura dēļ esat uzsākusi jauniešu līderībai veltītu iniciatīvu “Nākotnes līderu akadēmija”.
– Jau no mazotnes katrā Latvijas bērnā ir jāattīsta līderības spējas, kas vienlaikus veido piederību mūsu valstij, mūsu mājām. Lai šīs spējas attīstītu, jauniešiem no 15 Latvijas skolām tiek piedāvātas gan apmācība līderības prasmju izkopšanai, gan domnīcas un semināri par ES un Latvijai nozīmīgām tēmām. Viens no līderības pamatlozungiem ir “Ar stiprām saknēm Latvijā un pasaulē”. Tas nozīmē, ka labs līderis vari būt, ja saproti, kas pats esi, no kurienes tu nāc, ja tev ir stingra pašapziņa. Tad var pretendēt uz iespēju mainīt pasauli. Ja cilvēkam ir vājas saknes un viņš neapzinās savu esību, tad ir grūti būt līderim ar stingru mugurkaulu. Būt par līderi nenozīmē ieņemt vadošu amatu. Nereti šajos amatos ir cilvēki, kuri nav līderi. Un ir otrādi – līderi nav vadošos amatos, bet viņi spēj likt domāt, mainīt attieksmi un pulcēt ap sevi.
Šis ir laiks, kad visā pasaulē ir jūtams līderu trūkums. Pat varenās Vācijas kanclera vēlēšanas skaidri parāda, ka arī šajā valstī trūkst spilgtu līderu, tāpēc ir grūti atrast aizvietotāju Angelai Merkelei, kas bija spoža līdere. Iespējams, tas ir skaidrojams ar līderības paradigmas maiņu. Tagad vairs nav populārs līdera – varoņa, līdera – mesijas, harismātiskā līdera kults. Mūsu demokrātiskajā sabiedrībā ir tā saucamā dalītā līderība, kas nosaka vajadzību strādāt komandā, savā starpā dalot atbildību. Strādāt ar jauniešiem mani rosināja personīgās līderības koncepts, kas ir vajadzīgs, lai izstūrētu cauri šim sarežģītajam laikam ar nemitīgām pārmaiņām, kad nākotne ir nesaprotama un neskaidra. Katrā cilvēkā ir jāattīsta vēlme un prasme uzņemties atbildību par savu dzīvi. Pandēmija parādīja, ka nevar sēdēt un gaidīt, lai valdība vai pašvaldības vadītājs visu izdarīs mūsu vietā. Ir jāstiprina katra cilvēka spēja stāties pretī grūtībām.
uzziņai
Ar stiprām saknēm Latvijā un Eiropā

Dace Melbārde: - Priecē, ka manam aicinājumam ir atsaukušies desmit jaunieši no Latvijas, kas Strasbūrā klātienē piedalījās Eiropas Jauniešu dienas pasākumos (8. un 9.oktobrī). Viņu vidū ir jaunieši no manis iniciētā projekta “Ar stiprām saknēm Latvijā un Eiropā”, kā arī jaunieši no Latvijas Jaunatnes padomes dalīborganizācijām. Nesen Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzrunā Eiropas Parlamentā ierosināja 2022.gadu atzīmēt kā Eiropas jaunatnes gadu. Jaunieši ir tie, kuri jau tagad veido un veidos turpmāko Eiropas Savienības nākotni. Ceru, ka gaidāmajā Eiropas Jaunatnes gadā lēmumu pieņēmēji visdažādākajās jomās – publiskajā un privātajā sektorā – ieklausīsies un savus nākotnes lēmumus balstīs tieši uz pašu jauniešu pausto.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Tur roku uz Latvijas pulsa

Kategorijas