Nav izārstējams, bet ir ārstējams

2021. gada 15. oktobris 00:00

161

Cilvēka organismā tas nemanīts var snaust pat vairāk nekā desmit gadu. To nevar izārstēt, bet ar to var iemācīties sadzīvot. Kaut veselības nozare par HIV/AIDS pēdējos gados neceļ lielu trauksmi, pamats tam būtu. No jauna atklāto gadījumu skaita ziņā Latvija joprojām ir viena no līderēm Eiropas Savienībā.
Vakcīnas aizvien nav
Cilvēku attieksme pret HIV aizvien dalās trīs grupās: līdzjūtīgie, vienaldzīgie un tie, kam bail. Tā pamatā bieži vien ir zināšanu trūkums, īpaši jauniešu vidū, tāpēc svarīgi par šo tēmu atgādināt un runāt gan no medicīniskā, gan cilvēciskā aspekta, norāda diskusijas “HIV aizkadrā” rīkotāja – Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Tā septembra beigās notika “Zoom” platformā.
“Līdz ar Covid-19 daudzi ir aizmirsuši par citām slimībām, bet HIV aizvien ir viena no pasaulē nopietnākajām sabiedrības veselības problēmām,” uzsvēra RSU Liepājas filiāles docētāja Līga Ēriksone. Oficiālā Pasaules Veselības organizācijas statistika rāda, ka pērn visā pasaulē bija 37,7 miljoni HIV slimnieku, no tiem 1,7 miljoni – bērni līdz 15 gadu vecumam. Taču patiesībā skaitļi ir lielāki, jo ne visi inficētie par to zina un ne visi arī zinot ārstējas.
Daudzu pasaules valstu valdības ir apņēmušās apturēt HIV izplatību, nodrošināt bezmaksas ārstēšanu inficētajiem, bet veselajiem atgādināt par profilaksi. Lai gan pirmoreiz cilvēkam šo vīrusu atklāja 1981.gadā, pret to joprojām nav izstrādāta vakcīna. Galvenais iemesls ir ļoti straujā spēja mainīties mutācijas rezultātā.
Latvijā pirmais imūndeficīta vīrusa gadījums tika konstatēts 1987.gadā. Drīz vien statistikas skaitļi sāka augt, apogeju sasniedzot 2001.gadā, kad no jauna atklāja 807 gadījumus, rāda Slimību kontroles un profilakses centra informācija.
Jau vairākus gadus Latvija atrodas pirmajā vietā Eiropas Savienībā jaunu HIV gadījumu skaita ziņā, stāsta organizācijas “Papardes zieds” projektu vadītāja Rita Kubuliņa. HIV un AIDS slimnieku atbalsta biedrības “AGIHAS” valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks diskusijā atzīmēja, ka pērn Latvija bija otrajā vietā, jo mūs apsteidza Malta. Kopumā valstī ar HIV inficēti vairāk nekā astoņi tūkstoši iedzīvotāju.
Katram savs stāsts
Sabiedrībā aizvien valda daudz stereotipu par šo infekciju. Viens no tiem – HIV ir homoseksuāļu un narkomānu slimība. Taču L.Ēriksone atgādina: “HIV/AIDS nešķiro. Nevar teikt – es esmu labs, pareizs, tāpēc nekad nesaslimšu.” Apstākļi un situācijas, kādās gadās inficēties, ir ļoti dažādi. Mediķi un policisti – pildot darba pienākumus. Skaistumkopšanas salona apmeklētāji – pie manikīra vai pedikīra, kas nav pietiekami rūpīgi dezinficējis un sterilizējis instrumentus. Zīdaiņi – dzemdībās no mātes. Pagājušajā gadā šādā ceļā inficējās pieci bērni.
A.Veiķenieks uzsver, ka valstī ar augstu veselības aprūpes līmeni tas nebūtu pieļaujams. Augsta riska grupa ir hemofilijas pacienti, kuriem bieži nepieciešams veikt asins pārliešanu.
“Arī manā paziņu lokā ir HIV inficēti cilvēki. Es zinu, ka aiz katra gadījuma ir savs stāsts un sava drāma,” diskusijā sacīja Liepājas pilsētas domes Atkarību profilakses centra vadītāja Madara Lapsa. Visbiežāk inficēšanās Latvijā notiek heteroseksuālu kontaktu ceļā, tikai pēc tam nāk narkotiku lietošana un homoseksuālas attiecības. Bet liela daļa apgalvo, ka viņiem vispār nav ne jausmas, kad, kur un kā tas noticis. Un nav iemesla neticēt, jo par inficēšanos ar HIV cilvēks var nezināt ļoti ilgu laiku.
Slimībai nav specifisku simptomu, tie ir līdzīgi ļoti daudzām citām saslimšanām. “HIV – tas ir cilvēka imūndeficīta vīruss – hroniska, lēni progresējoša infekcijas slimība, kas sagrauj imūnsistēmu,” stāstīja L.Ēriksone un salīdzināja, ka vīruss darbojas pilnīgi pretēji gripai, kas savu īsto dabu parāda jau dažu dienu laikā pēc nonākšanas cilvēka organismā.
AIDS ir slimības beigu stadija, kad imūnsistēma vairs nespēj cīnīties ne pret ikdienišķām slimībām, tajā skaitā pneimoniju, ne pret audzējiem, kas pārņem visu ķermeni. Tiek bojāta nervu sistēma, rodas smadzeņu darbības traucējumi. Šai fāzē infekcija progresē ļoti strauji un īsā laikā iestājas nāve.
Terapiju apmaksā visiem
“Tā kā HIV sagrauj imūnsistēmu, patiesībā mēs inficētajiem esam vairāk bīstami nekā viņi mums,” sacīja L.Ēriksone, “jo mūsu imūnsistēma cīnās pret infekcijām, bet viņu – ne.” Tieši šī iemesla dēļ inficētajām personām ir ļoti būtiski laikus saņemt ārstēšanu. Kopš 2018. gada rudens Latvijā to nodrošina par valsts budžeta līdzekļiem pilnīgi visos gadījumos. Līdz tam ārstēšanu apmaksāja tikai slimības akūtajās fāzēs. Kolīdz veselības stāvoklis uzlabojās, līdzekļus tam vajadzēja atrast paša makā, bet daudziem šādas naudas nebija.
Ieguvēja no šādas valsts politikas ir visa sabiedrība. Terapija ļauj samazināt vīrusa koncentrāciju organismā pat tik lielā mērā, ka pacients vairs nav infekciozs. Cilvēks iegūst papildu dzīves gadus un pasargā no inficēšanās citus, tādēļ to savā ziņā var uzskatīt par vienu no profilakses pasākumiem. “Daļa atsakās no terapijas, jo domā, ka to nevar savienot ar alkoholu. Bet mēs skaidrojam – šajā gadījumā svarīgi ir tas, ka cilvēks vispār lieto zāles, un nav svarīgi, ko uzdzer,” diskusijā norādīja A.Veiķenieks.
Tāpat būtiski palaikam veikt testēšanu, pat ja nav pamata aizdomām par saslimšanu. To iespējams veikt 19 HIV profilakses punktos visā Latvijā, piemēram, Talsos, Tukumā, Jūrmalā, Jelgavā, Bauskā, Ogrē, Jēkabpilī, Rēzeknē. Tajos iespējams arī saņemt prezervatīvus, narkomāni var apmainīt lietotās šļirces vai adatas, iegūt informāciju par ārstēšanās un rehabilitācijas iespējām.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nav izārstējams, bet ir ārstējams

Kategorijas