“Upesbirzuļos” katru gadu audzē ķirbjus

2021. gada 15. oktobris 00:00

615

“Ķirbji jānovāc līdz salnām,” saka Rankas pagasta lauku sētas “Upesbirzuļi” saimnieks Kalvis Aldersons, kura mājas pagalmā saulītē gozējas dažādu formu, krāsu un izmēra ķirbji. Izrādās, Kalvis veikalā nopircis dažādas tieši mazo ķirbju sēklas un audzē tos, jo varen lielos ķirbjus pēc tam esot grūti realizēt.

Rīgā it kā lielajiem ķirbjiem ir pieprasījums, bet tad vajag daudz pircēju, kas nopērk tik lielu ķirbi. Kalvis Aldersons stāsta, ka ķirbji Rīgā visvairāk ir pieprasīti ziemas otrajā pusē, bet viņam pagaidām nav attiecīgas telpas, kur tos varētu uzglabāt ilgstoši. “Ziemā ķirbim vajag aptuveni plus 15 grādus siltu telpu. Ja ir mitrs, ķirbis sāk pelēt un pūt. Tāpēc dodu ķirbjus lopiem un tirgoju pa lēto. Vedam arī rīdziniekiem, kuri regulāri pērk. Ķirbjus ēd kazas un vistas, bet truši gan atteicās ēst ķirbjus,” saka Kalvis.

Viņš stāsta, ka sapirka mazo ķirbīšu sēklas un iesēja siltumnīcā. “Lielais dzinējspēks bija dēls, kurš audzēja arbūzus un jau no janvāra dīca, kad tad varēs sēt arbūzus. Mēs reizē ar ķirbjiem arī arbūzus sasējām maija vidū. Un tad maija beigās izstādījām uz lielā lauka – ķirbjus, arbūzus, kabačus. Mēs katru gadu audzējam ķirbjus. Mums ir daudz trušu, bet trušu mēslus nevar lielā kaudzē sapūdēt. Tie nepūst, jo tiem nav mitruma. Truša mēslus vedam uz lauka, tad vienā gadā tie pūst, nākamajā tos izārdu un tad aiznākamajā gadā iesēju ķirbjus tajā laukā. Kopā ar nezālēm trešajā gadā ķirbji arī aug. Tad arī tiem tur pietiek mēslojuma, un tas nav jēls mēsls, tas ir komposts. Ķirbis ir tas augs, kurš uzkrāj nitrātus. Arī ar arbūziem, gurķiem jābūt ļoti uzmanīgiem ar mēslošanu. Ir cilvēki, kas ķirbi ieliek sūdu čupā un domā - jo lielāks izaugs, jo labāk, bet patiesībā svaigos mēslos stādīt ķirbi nedrīkst, jo tas būs pilns ar nitrātiem. Arī neko citu tā nedrīkst stādīt, tad tas aug zaļš griezdamies un ar nitrātiem pilns. Arī kartupeļus nedrīkst jēlos mēslos stādīt,” savās zināšanās dalās Kalvis.

Arī paši iecienījuši ķirbi

Ir daudz ķirbju šķirņu, kuras var gardi pagatavot. Tieši šo šķirņu ķirbji arī izauguši “Upesbirzuļos”. Kalvis stāsta, ka lielie, zaļie ir muskatķirbji. Tiem ir stingra miza. Tas tiešām ir universāls ķirbis un der visam. To var ēst arī svaigu. Šis ķirbis ir salds, tāpēc arī iecienīts un pircēju pieprasīts. Muskatķirbim ir ļoti plašs pielietojums kulinārijā. ‘Hokaido’ un ‘Uchiki kuri’ ir cepamie ķirbji un ļoti labi der biezzupām. Tiem raksturīga īpatnēja forma, jo, skatoties no sāna, ja nebūtu spilgti oranžais krāsojums, ķirbis izskatītos kā sīpols. Tā augšēja daļa ir pastiepta un pāriet augļa kātiņā. Arī šie ķirbji ir ļoti populāri kulinārijā. Cepšanai ir ļoti labi arī spageti ķirbji. Tie ir ovālas formas un atgādina kabačus. Spageti ķirbja stiegrainā tekstūra gatavojot kļūst līdzīga spageti.

Aldersonu ģimenē ķirbis ir iecienīts. Kalvis dalās ar gardu un pavisam vienkāršu ķirbju pagatavošanas recepti. Proti, ķirbi sagriež, pārkaisa ar sāli, pipariem un citām garšvielām, kas pašam patīk. Liek uz pannas cepeškrāsnī, izcep un ēd. Klāt var pielikt arī sagrieztus burkānus. Kalvim garšo arī ķirbju putra. Citi vāra mannas putru ar ķirbi, bet Kalvja sieva māk izvārīt gardu ķirbju biezzupu.
“Sākumā ķirbjiem ziedi nebija aizmetušies. Vasaras lielajā karstumā bija tukšie ziedi, bet uz augustu tomēr tie kārtīgi aizmetās, un tad jau saņēmās un auga. Muskatķirbim šogad ir laba raža - uz vienu stādu ir četri un pat pieci ķirbji. Lielākais muskatķirbis izauga ap 15 kilogramiem. ‘Uchiki Kuri’ vēlu aizmetās un raža nav tik laba. Vasara it kā silta, bet kaut kas tomēr tiem nepatika. ‘Uchiki Kuri’ ķirbji ir aptuveni pusotru līdz divarpus kilogramus smagi. Pārējie cepamie arī aptuveni divus kilogramus smagi,” stāsta Kalvis.
Tagad ķirbji stāv uz lauka, katru nakti Kalvis tos apsedz. “Arī tad, ja nav mīnusgrādi, tomēr vēsais laiks ķirbjiem nepatīk. Kad ir saule, tad atkal taisu vaļā un žāvēju. Tie ķirbji, kas nav nogatavojušies, tie bojājas ātrāk. Tie, kas ir gatavi, tie labi turas,” stāsta Kalvis.

Nav ļoti liela pieprasījuma

Kalvis smaidot saka, ka nākamajā sezonā atkal sēs tādus ķirbjus, kādas to sēklas būs nopērkamas veikalā.
“Pierīgā ir ķirbju audzētāji, te vairumā ķirbjus neaudzē, jo kur tad vedīs tos tirgot? Mēs reizi gadā, kad izreklamējamies, dodamies uz tirdziņu, un tad draugi, radi un paziņas atnāk un nopērk. Citiem jau nevajag. Tā noteikti nav pastāvīga un ikdienišķa prece, kurai būs pieprasījums. Šaubos, ka arī Gulbenē ķirbjiem būtu pastāvīgi pircēji. Cilvēki labāk aiziet uz veikalu un nopērk tur dārzeni. Un, ja sākotnēji bioloģiskais bija ļoti aktuāls un visiem vajadzēja, tad tagad cilvēki ir pieklusuši. Tas moments ir zudis. Ieiet veikalā un nopērk to, ko atļauj maciņš un ko ir pierasts nopirkt. Arī runājot pa trušu gaļu, es bioloģiski audzētu truša gaļu tirgoju par 12 eiro kilogramā. Pircēju nav. Zinu, kas tirgo konvencionālo trusi par 8 eiro kilogramā, un viņam stāv rinda, - cenu starpība. Es savus trušus baroju ar bioloģisko barību, nepārbaroju, tie nav taukaini. Trusim ir liesa gaļa, bet nepērk, jo nopērk lētāko. Protams, ja cilvēks ieietu veikalā un redzētu, ka gan bioloģiskais, gan konvencionālais sviests ir par eiro, tad, protams, nopirktu bioloģisko, bet, ja bioloģiskais jau būs par 1,50 eiro, tad vēl padomās,” saka Kalvis.

Aldersonu ģimenes ķirbju biezzupa
Visu, ko vēlas sagriezt un vārīt, sagriež un vāra, piemēram, muskatķirbi, burkānu, kartupeli, pastinaku, puķkāpostu, līdz tie kļūst mīksti, tad mazliet nolej šķidrumu, sablenderē, pievieno kausēto sieru. Pasniedz ar svaigām dillēm, ceptām gailenēm un grauzdiņiem vai čipsiem.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Upesbirzuļos” katru gadu audzē ķirbjus

Kategorijas