Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Romantisma dzejniekam Jānim Porukam – 150

Mārīte Dzene
Laikraksta arhīvs

2021. gada 15. oktobris 00:00

649
Romantisma dzejniekam Jānim Porukam – 150

Gulbenes puses ļaudis allaž ir novērtējuši izcilo novadnieku Jāni Poruku, tāpēc kopš 1971.gada Druvienā un pagasta vecajā skolā – muzejā tiek rīkoti J.Porukam un dzejai veltīti pasākumi, kas šajā oktobrī ir daudz un spilgti. Turklāt šajā – 150.jubilejas – reizē īpašs koncertuzvedums “Tā ir mīlestība” bija Rīgā, Latviešu biedrības nama Līgo zālē. Uz to bija aicināti druvēnieši: pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis, bijusī Druvienas vecās skolas muzeja vadītāja Ligita Zvaigznekalne, “Silmaču” muzeja vadītāja Sandra Āre un J.Poruka brāļa mazmeita Anda (Poruka) Ošiņa.
150.jubileja ir īpaša
“Jubilejas pasākumam gatavojās ilgi. Kopš pavasara aktrise un šī pasākuma režisore Anita Grūbe interesējās par Jāni Poruku. Kopā ar Ligitu Zvaigznekalni meklējām un nodevām viņai materiālus, kas vairāk atklāj Poruka personību, viņa dzīvi Druvienā. Pēc tam Rīgā kopīgi pārrunājām ieceri,” stāsta “Silmaču” saimniece Sandra Āre.
“Bija sajūta, ka esam izredzēti un apbalvoti, jo tieši 13.oktobrī – Jāņa Poruka dzimšanas dienā – no Druvienas braucām uz Rīgu, kur Latviešu biedrības namā tika skaisti godināts mūsu izcilais druvēnietis. Bijām kopā ar kultūras cilvēkiem, kuri bagātina,” atzīst L.Zvaigznekalne.
Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis akcentēja svarīgāko J.Poruka biogrāfijā, atklājot Druvienas nozīmi viņa dzīvē. Viņš lepojās, ka ir studējis kopā ar Arni Poruku, dzejnieka brāļa mazdēlu. “Savukārt mēs bijām lepni, ka kopā ar mums ir dzejnieka brāļa mazmeita Anda, kas ir Arņa māsa. Viņu tēvs un vectēvs ir daudz darījuši, lai taptu Druvienas vecās skolas muzejs. Toreiz to īstenot nebija viegli, tāpēc Poruku ģimenes nopelns ir milzīgs,” uzsver Ligita.
Lizuma vidusskolas pirmsskolas skolotāja palīdze A.Ošiņa ar sirsnību atceras druvēniešu laipno sagaidīšanu “Māmuļā”. “Izjutu, ka tieši šogad Jāni Poruku atceras vairāk nekā pirms desmit gadiem. Turklāt rakstnieka jubilejas gada zīmē ir bijuši daudzi pasākumi gan Druvienā, gan citviet. Man par to ir prieks,” saka Anda. Tiesa, skolu ikdienā varētu vairāk iekļaut rakstnieka atziņas, piemēram, izmantot kādu viņa citātu planšetē. “Tādu ierosinājumu izteica pasākuma apmeklētāji,” norāda A.Ošiņa. Viņai starp tuvākajiem J.Poruka darbiem ir “Kukažiņa”, bet bērnībā tie bija Ziemassvētku dzejoļi. “Visu dzīvi esmu jutusi, ka man blakus ir vecās skolas muzejs, kurā mācījies J.Poruks, tas man ir kā otrās mājas. Tā ir vide, kas ļauj dzīvi iztēloties gan Jāņa Poruka, gan viņa literāro varoņu gaitas,” atzīst Anda. Viņu ļoti iepriecināja novadnieka Naura Indzera uzstāšanās.
Uz Rīgu – ar Kukažiņas plāceni
Literāri muzikālajā uzvedumā “Tā ir mīlestība” ar dzejnieka daiļradi, lasot dzejnieka vēstules, filozofiskas atziņas un dzeju, atklāja aktrise A.Grūbe. Komponists Māris Lasmanis un baritons Nauris Indzeris kompozīcijās ar J.Poruka vārdiem “Kas ir sāpes, kas ir prieks” un “Tā ir mīlestība” dāvāja klausītājiem pirmatskaņojumu. “Tika iesniegts projekts Valsts kultūrkapitāla fondam, lai šo izrādi varētu redzēt arī Druvienā, bet diemžēl tas neguva finansiālu atbalstu,” norāda S.Āre. Viņa jubilejas pasākumam izcepa “Kukažiņas plāceni” – karašiņu ar ķimenēm.
“Kad Kukažiņa atnāca pie meitas uz “Silmačiem”, tad viņas svarīgākais darbs bija vākt ķimenes. Kukažiņai patika cept karašiņu jeb plāceni, kuram ir uzkaisītas ķimenes. viņai plācenis šķita negaršīgs bez ķimenēm. Tiesa, šī karašiņa ir cepta pēc manas receptes, kurā man ir savs knifiņš. Šādu karašiņu cepu, kad man ir gods to darīt,” atzīst S.Āre. “Kukažiņas plācenis” kopā ar baltām rozēm tika pasniegts uzveduma dalībniekiem.
Jubileju svin ar dzeju un mūziku
13.oktobrī J.Poruka jubileja tika svinēta arī Druvienas vecās skolas – muzeja pagalmā. To ar jubilāram veltītu dzejoli iesāka muzeja vadītāja Anita Graumane.  “Viņš teicis, ka cilvēka lielākā pērle ir cilvēka sirds. Ja ieskatāmies Poruka darbos, tad var redzēt, ka viņš ir ne tikai romantiķis, ne tikai skumju asaru lējējs, bet arī neparasti reāli spējis uztvert apkārtējos notikumus sabiedrībā, vērojis cilvēkus. Druvēniešus viņš ir aprakstījis ļoti vienkāršiem un siltiem vārdiem. Kad atšķiram viņa grāmatu, lasām un brīnāmies, skatāmies apkārt vai raudam līdzi viņa varoņiem, un saprotam – tas ir viņš – mūsu Poruku Jānis, kurš tepat ir dzīvojis. Jūtamies vairāk piederīgi šai vietai, šai zemei – šim baltajam Druvienas ceļam, kas ved no Tilta kroga uz Silmačiem, kas šajā vasarā tika izstaigāts. Tas ir Kukažiņas ceļš,” saka A.Graumane.
Viņa atzīst, ka reizēm aizmirstam, ka J.Poruks bija ne tikai mīlētājs un sapņotājs, bet arī dziļš domātājs. Tāpēc šī pasākuma moto ir “Balto debess kalnu dzeja”. “Poruks aicina tiekties uz pašu labāko, ko katrs no sevis var pasaulei dot. Gan dzejā, gan tēlojumos, gan atziņās var meklēt, atrast arvien jaunas atziņas un būt pērļu zvejnieki,” uzsver muzeja vadītāja un dzejniece. Savu dzeju lasīja Daiga Kalinka, Ramona Ruņģe, Aivars Aivieksts un Zigmunds Bekmanis. Muzicēja duets “Kalnlejas” – Marija Valmiera (balss) un Toms Valmiers (kontrabass).
Kā jau jubilejā bija gan torte, gan uz ugunskura vārīta zupa.


J. Porukam dzimšanas dienā

Anita Graumane


Ir zilas debesis un zelta lapas,
Ir atkal 13.oktobris.
Varbūt kāds šodien iet pie Tava kapa,
Varbūt kāds klusi “Kukažiņu” lasa,
Varbūt kāds stāv pie klavierēm un spēlē
Kaut ko no Dārziņa -
Tā smeldzīgi un ilgi...
Varbūt kāds Klasē Mazajā uz loga
Ir vienu baltu rozi nolicis...

Es stāvu pagalmā, kur Tavas kājas
Pirms daudziem gadiem mina zaļu zāli,
Es redzu pakalnus un Pērļa silu,
Kam Tavas acis allaž cēlās pāri...
Man liekas pat – es jūtu Tavas domas
Un Tavu sapņu klātbūtni kā spārnus -
Tie mani nes un tur, un dara stipru,
Un paceļ pāri visiem dzīves sārņiem.

Jau satumst debesis  un zelta lapās
Deg saules riets kā siržu ugunskurs,
Un pāri zemei atkal klusums atnāk,
Tavs klusums, Jāni Poruk, atnāk mums.
Kategorijas

Kategorijas