Pašvaldība vēlas taku ap Emzes dīķi veidot dabas izzināšanai

2021. gada 15. oktobris 00:00

Plašākas takas Spārītes un Emzes parka iekšienē, novāktie vēja lauztie koki, virziena norādes un pat soliņi – tas viss šoruden šo teritoriju Gulbenē ir padarījis pievilcīgāku. “Dzirkstele” ir pārliecinājusies, ka nedēļas nogalēs parkā biežāk var sastapt pastaigājamies ģimenes, cilvēkus ar suņiem vai vientuļus dabas mīļotājus.
Taka no Emzes uz Spārīti ir atkal kļuvusi pievilcīga arī kvadriciklos braucošajiem. Svētdien, 10.oktobrī, laikraksts novēroja, kā šādu braucienu viens aiz otra veica divi kvadricikli. Pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards atgādina, ka pārvietoties pa parku kvadriciklos privātpersonām nav atļauts. Viņš aicina iedzīvotājus būt vērīgiem un savos viedtālruņos fiksēt (nofilmēt, nofotografēt) šādus braucējus, lai pēc tam šos materiālus iesniegtu pašvaldības policijai.
Takas – astoņu kilometru garumā
Pašvaldība savā publiskotajā informācijā ir akcentējusi – pašlaik tiek izkoptas takas, kas savieno aizsargājamo Emzes dabas parka kultūrvēsturisko daļu ar Spārītes parku. Pavisam būs trīs dažāda garuma tematiskas takas gandrīz astoņu kilometru garumā. Tās nav paredzētas motorizēto transportlīdzekļu braucieniem, bet gājējiem, skrējējiem, ziemā – slēpotājiem.
Parks ap Emzes dīķi kļuvis caurskatāmāks un ļauj skatienam aptvert teritorijas plašumu. Speciālisti ir sākuši plānot arī dendroloģisko stādījumu atjaunošanu un veic vēsturisko stādījumu atsegšanu un izkopšanu.
Novada deputāts, vides aizsardzības jautājumu komisijas loceklis Gunārs Ciglis “Dzirkstelei” stāsta, ka pašvaldības darbiniekiem ir arī ideja par kukaiņu mājiņu izveidi, izvēloties atsevišķus kokus pie Emzes dīķa. Šobrīd šie koki ir aplikti ar zariem, tā iezīmējot izvēli. “Bet pašlaik notiek diskusija, jo Dabas aizsardzības pārvalde to īsti neakceptē,” saka G.Ciglis..
“Dzirkstele” fotoattēlus ar apliktajiem kokiem pie Emzes dīķa parādīja bioloģijas doktoram Uldim Valainim, kurš komentē: “Grūti pateikt, vai šādas konstrukcijas ir veidotas dabas daudzveidības saglabāšanas mērķiem.” Tajā pašā laikā viņš slavēja pašvaldības vēlmi darīt. Viņš sola sniegt savas rekomendācijas, ja tas ir nepieciešams.
Kukaiņu mājiņas – pamats diskusijai
Zinātnieks U.Valainis skaidro, ka ir dažādi varianti kukaiņu mājiņu izveidei. Piemēram, kā pusmākslīgās dzīvotnes. Parkos tas derot. Lielākā vērtība esot stāvošam kokam ar dobumiem, kuros dzīvo “virkne dažādu aizsargājamu bezmugurkaulinieku”. Parasti tādam koka stumbram uzliek jumtiņu un pēc tam kādu laiku – 5 līdz 10 gadus - šis koks ir piemērots kukaiņu dzīvošanai. Taču ar laiku, kokam satrupējot, šāda kukaiņu mājiņa savu mūžu būs nokalpojusi. Ir arī citi varianti kukaiņu mājiņu izveidei “ar domu, ka tur var patverties, piemēram, zemesbites vai ar atmirušo koksni saistītās sugas, kas vairāk var kalpot tieši kā vides izglītības elements”.
U.Valainis akcentē trīs nozīmīgus faktorus:
“Pirmkārt, vairums atmirušo koksni apdzīvojošo organismu ir pielāgojušies konkrētai koksnes sadalīšanās stadijai un stāvoklim. Uz konkrētas koksnes struktūras augošo un tajā dzīvojošo organismu sastāvs ir atkarīgs no apgaismojuma, novietojuma, mitruma, koka sugas. Ja ilgstoši zemē guļošs zars tiek piesliets pie koka, tad, visticamāk, laika gaitā tas kļūs nepiemērots vairumam organismu, kas tajā bija sastopami, jo mainīsies vides parametri.
Otrkārt, atmirušai koksnei ir milzīga loma daudzu organismu saglabāšanā, bet nozīmīgākās ir tieši lielu dimensiju struktūras – lielākas par 50 centimetriem diametrā kritalas, sausokņi, stumbeņi. Lielu dimensiju struktūras ir ilglaicīgākas un spēj nodrošināt stabilu mikroklimatu un ilgtermiņa dzīvotnes daudzām sugām. Šādu struktūru saglabāšana parkā būtu daudz efektīvāka no bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas viedokļa. Piemēram, ja parkā ir nokaltis stāvošs koks, tad tā saglabāšana nodrošinātu daudzām sugām piemērotas dzīvotnes vēl vairākus gadu desmitus. Ja šāds koks tiek vērtēts kā cilvēka drošību apdraudošs elements, tad ir iespējams apgriezt koka bīstamos zarus un tomēr saglabāt stumbru stāvošā stāvoklī. Ja parkā ir nogāzusies lielu izmēru koka kritala, tad parka teritorijas vieglākai apsaimniekošanai ir rekomendējams nogriezt zarus, bet stumbru saglabāt guļošu zemē – uz zemes guļošo atmirušo koksni apdzīvos pavisam citas sugas, ne tās, kuras mīt stāvošā sauskoksnē vai stumbenī.
Treškārt, uz dzīvajiem augošajiem kokiem ir sastopamas daudzas ķērpju un sūnu sugas, kurām ap koku izvietotās struktūras (kā Emzes parka gadījumā tie ir saslieti sausi zari – red.) var traumēt epifītu (augu – red.) lapotņus un mainīt apgaismojuma apstākļus uz stumbra, tādējādi negatīvi ietekmējot koku apdzīvojošās sugas.”

Par Gulbenes Emzes parkā pašlaik realizētajiem projektiem
● “Biotopu apsaimniekošanas pasākumu ieviešana Emzes parkā” (Nr. 1‑08/106/2020) – projekta kopējās izmaksas ir 35 000 eiro, tajā skaitā piešķirtais finansējums no Vides aizsardzības fonda – 23 091 eiro.
● “Biotopu apsaimniekošanas pasākumu ieviešana Emzes parkā - 2.kārta” (Nr. 1‑08/4/2021) – projekta kopējās izmaksas ir 31 570,79 eiro, tajā skaitā piešķirtas finansējums no Vides aizsardzības fonda – 27 150 eiro.
● “Tūrisma infrastruktūras uzlabošana Emzes parkā”(Nr. 1-08/34/2021) – projekta kopējās izmaksas ir 41 470,08 eiro, tajā skaitā Vides aizsardzības fonda finansējums – 29 999 eiro.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pašvaldība vēlas taku ap Emzes dīķi veidot dabas izzināšanai

Kategorijas