Emocijzīmes – valodas palīgs vai drauds?

2021. gada 19. oktobris 00:00

“Elektroniskās saziņas procesā emociju izpausmei izmantotās rakstzīmes, rakstzīmju grupējumus vai stilizētus grafiskus attēlus angļu valodas ietekmē latviešu sarunvalodā mēdz dēvēt par “emodži” (pēc angļu vārda “emoji”, kas aizgūts no japāņu valodas), reizēm arī par “sejiņām”, “smailijiem” vai “reakcijām”. Sastopams arī vārds “emotikoni”. Literārajā valodā tās saucamas par emocijzīmēm.” Tāda ir ikdienas elektroniskajā saziņā ierasto emocijzīmju definīcija. Šādu apzīmējumu atbalstījusi arī Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija. Par emocijzīmēm šos simbolus iesaka dēvēt arī valodnieki.
Vairāk par emocijzīmju pirmsākumiem un attīstības tendencēm, valodnieku domām par emocijzīmēm un tekstu tulkošanu tajās, emocijzīmju ietekmi, populārākajām emocijzīmēm un slepeno valodu raidierakstā “Pieturzīmes”, kas klausītājus izglīto par valodu un tās lietojumu, runā valodniece Aiga Veckalne.
Pirmā emocijzīme – kļūdas dēļ
Valodniece stāsta, ka pirmā emocijzīme (angl. “emoticon”) esot radusies drukas kļūdas dēļ – 1862.gada augustā laikraksts “The New York Times” prezidenta Abrahama Linkolna runas atšifrējumā neplānoti iespieda “:)”. Savukārt 1982.gadā datorzinātnieks Skots Fālmans apzināti izmantojis emocijzīmes jeb joka norādes, lai novērstu pārpratumus Kārnegija un Melona Universitātes tiešsaistes saziņas platformā. Šādiem simboliem nav savas atsevišķas tastatūras, tāpēc to popularitāti jo īpaši veicināja ziņojumapmaiņas programmas “AOL” parādīšanās.
Savukārt 1999.gada februārī japāņu ekonomists Šigetaka Kurita izveidoja 176 emocijzīmes (angl. “emoji”), lai aizvietotu daudzos hieroglifus un skaidri attēlotu emocijas un abstraktas idejas. Tās kļuva īpaši populāras, kad pirms desmit gadiem viedierīcēs tika iekļauta jauna emocijzīmju tastatūra, un šogad septembrī, kā vēsta organizācija “Emojipedija”, kas pēta emocijzīmju lietojumu, ir pieejamas vairāk nekā 3633, arī aktuālajai pandēmijas tēmai atbilstošas, piemēram, ziepes, vīruss, seja ar aizsargmasku un tamlīdzīgi.
Ir sava svinamdiena
Vai emocijzīmes ir tikai krāsainas bildītes vai arī jauna un universāla valoda, kuru saprot ikviens? “Savā ziņā tā tiešām ir – emocijzīmju valodā ir tulkotas grāmatas (piemēram, Hermana Melvila “Mobijs Diks jeb Baltais valis”), ir pieejams tiešsaistes tulkotājs, “Emocijzīmjupēdija” (arī latviski), savukārt jau 2015.gadā Oksfordas vārdnīcas gada vārds bija smaidiņš ar prieka asarām (), ko, starp citu, mūsdienu jaunieši vairs nemaz neizmantojot,” stāsta A.Veckalne
Emocijzīmēm ir arī sava svinamdiena – 17.jūlijs ir Pasaules emocijzīmju diena.
Šogad jūlijā veiktajā pētījumā (“Adobe.com”) 89 procenti emocijzīmju lietotāju pasaulē atzīst, ka viņiem ir vieglāk sazināties, izmantojot emocijzīmes, un ka tās novērš pārpratumus un valodas barjeru.
Var radīt pārpratumus
Tomēr valodnieki emocijzīmes par jaunu valodu neuzskata. “Gan tāpēc, ka tām nav noteiktas sistēmas un gramatikas, gan arī tāpēc, ka ar tām vien nepietiek, lai sekmīgi un precīzi nodotu vēstījumu. Taču tās noteikti palīdz kā neverbālās komunikācijas norādes tiešsaistes sarunās, lai izteiktu prieku sajūsmu, ironiju, skumjas, dusmas un citas emocijas un izvairītos no iespējamiem pārpratumiem, piemēram, lai norādītu, ka uzrakstītais ir joks,” skaidro valodniece.
Tāpat jāņem vērā, ka emocijzīmes var ietekmēt saziņu un valodu arī nelabvēlīgi, tāpēc lietojamas ar mēru un piemērotās situācijās. “Turklāt arī tās var pārprast – viens un tas pats attēls var izraisīt atšķirīgas asociācijas, jo, protams, jāņem vērā arī starpkultūru atšķirības. Arī tehnoloģijas un teksta kodējums var izspēlēt ļaunu joku,” saka A.Veckalne. Piemēram, kas sūtītājam, e-vēstuli nosūtot, izskatās pēc smaidiņa, adresātam var pastkastītē parādīties kā “J”. Turklāt viena un tā pati emocijzīme var izskatīties atšķirīgi “iOS” un “Android” viedierīcēs, radot dažādus pārpratumus.
Pastāv arī slepenā valoda
Valodniece uzsver – ne visas emocijzīmes ir tik nevainīgas, kā izskatās. “Piemēram, persika simbolu
( ) tikai septiņos procentos gadījumu izmanto, lai runātu par augļiem. Daudz biežāk ar to apzīmē ķermeņa daļu, uz kuras bieži vien pavadām lielāko dienas daļu. Mūsdienu jauniešiem emocijzīmes var kalpot kā sava veida slepenā valoda, lai vecāki nevarētu saprast ziņojumus (piemēram, izmanto, lai izteiktu kautrīgumu un nervozitāti, runājot par flirtēšanu). Dažu emocijzīmju izmantošana ( , , ) pat ir izraisījusi vairākas aizturēšanas un apcietināšanas, jo ir uzskatītas par draudiem,” stāsta A.Veckalne.
Piešķir emocijas mārketinga tekstos
Un vēl viens aspekts. Emocijzīmes “atsvaidzina” un piešķir emocijas un krāsas arī satura mārketinga tekstos, piemēram, “Instagramā”. Valodniece gan iesaka nepārspīlēt un neizmantot vairāk par piecām visā tekstā. “Vislabāk tās novietot teikuma sākumā vai beigās, bet ne vidū, izmantot kā uzsvērumpunktus, kas piešķirtu atpazīstamību, un noteikti nevajadzētu ar tām aizstāt vārdus – lasītājam būs grūtāk izlasīt uzrakstīto,” padomu dod speciāliste.
E-pasta saziņā gan vajadzētu būt piesardzīgākam. “Iesaku tās nelietot ļoti bieži un lietot tikai tad, ja otra puse neiebilst, tādēļ vislabāk tās lietot tikai tad, ja sarunbiedrs sāk pirmais,” iesaka A.Veckalne.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Emocijzīmes – valodas palīgs vai drauds?

Kategorijas