Dzirkstele.lv ARHĪVS

Deputāti balsos par izpilddirektores vietnieka amata likvidēšanu

Diāna Odumiņa

2021. gada 22. oktobris 00:00

34
Deputāti balsos par izpilddirektores vietnieka amata likvidēšanu

Ar nākamā gada 1.janvāri, iespējams, vietnieka vairs nebūs novada pašvaldības izpilddirektorei Lienītei Reinsonei-Leišavniecei. Deputātu galīgais balsojums notiks 28.oktobrī Gulbenes novada domes sēdē. Par to deputātu vairākums (4:3) pēc ilgām un emocionālām diskusijām 21.oktobrī vienojās finanšu komitejas sēdē.

Kā zināms, vietnieks Sandis Sīmanis un izpilddirektore L.Reinsone-Leišavniece amatos tika apstiprināti vienlaikus 2019.gada 30.maija novada domes sēdē. Kopš šā gada 21.jūnija S.Sīmanis atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Sākotnēji pašvaldībā uz viņa prombūtnes laiku bija plānots izsludināt atklāto konkursu S.Sīmaņa aizvietošanai uz noteiktu laiku. Tomēr vēlāk deputāti vienojās, ka viņa amata pienākumu veikšanu sadalīs L.Reinsonei-Leišavniecei un Juridiskās nodaļas vadītājai Sanitai Mickevičai.
L.Reinsone-Leišavniece finanšu komitejas sēdē vakar sacīja, ka šis jautājums (par pašvaldības nolikuma iespējamo grozīšanu, svītrojot izpilddirektores vietnieka amatu) viņu “skar dziļi personiski”. Viņa nepiekrīt koncepcijai, ka administrācijā “izveidoto nodaļu vadītāji var “pašvadīties””. Turklāt, kā norādīja izpilddirektore, S.Sīmanis ir pašvaldības pārstāvis SIA “Gulbenes autobuss” un SIA “AP Kaudzītes”.
Deputāts Normunds Audzišs pauda – ir jāsadzird L.Reinsones-Leišavnieces viedoklis un jārespektē tas. Citos novados pašvaldības izpilddirektoram esot nevis viens, bet pat divi un trīs vietnieki. Vietnieku neesamību N.Audzišs nodēvēja par “ķepurošanos”, nevis normālu strādāšanu. Viņš sacīja, kā gan pats A.Caunītis tiktu galā ar saviem darbiem, ja viņam nebūtu vietnieces.
Diskutē, vai tas būs politisks lēmums
Finanšu komitejas sēdē vakar deputāts Normunds Mazūrs vaicāja, ar kādu mērķi ir vēlme likvidēt izpilddirektores vietnieka amatu. “Vai tas ir politiski?” viņš gribēja zināt. N.Mazūrs arī aicināja kolēģus noskaidrot, cik liels darba apjoms ir veicams L.Reinsonei-Leišavniecei un vai viņa “var vilkt pie šādas darba slodzes” bez vietnieka.
“Pietiekami esmu novērojis, cikos šis cilvēks iet mājās,” sacīja N.Mazūrs. Viņš arī uzdeva jautājumu: “Varbūt tas mērķis ir vēl dziļāks, lai šis te cilvēks (L.Reinsone-Leišavniece – red.) salūst?”
Lēmumprojekts, kā priekšā nolasīja N.Mazūrs, paredz ne tikai likvidēt vietnieka amatu, bet arī paplašināt izpilddirektores pienākumus un kompetenci. Andis Caunītis atbildēja, ka vienmēr būs daudzi jautājumi, kuri skaitīšoties politiski. “Ja runājam par saimnieciskām lietām, iepriekš man pašam arī līdz galam ir bijis grūti saprast un pieņemt, vai izpilddirektores vietnieks pamatā ir tiešām vietnieks vai pašvaldības administrācijas un atsevišķas iestādes vadītājs,” teica A.Caunītis.
Viņa skatījumā, izpilddirektores vietniekiem ir jābūt pašvaldības administrācijā esošo nodaļu vadītājiem – katram savā jomā. Pēc A.Caunīša domām, izpilddirektores prombūtnes laikā viņu ir jāspēj aizvietot kādam no nodaļu vadītājiem. Viņaprāt, nav vajadzīgs “atsevišķs virsvadītājs” jeb šobrīd esošais izpilddirektores vietnieka amats. A.Caunītis domā, ka drīzāk vajadzīgs speciālistu papildinājums, piemēram, Juridiskajā nodaļā.
“Jāieslēdz atpakaļgaita” no centralizācijas?
Deputāts Gunārs Ciglis pārmeta kolēģiem deputātiem, ka pārāk daudz “kraujam vienam cilvēkam virsū (izpilddirektorei – red.)”. Viņaprāt, ir daudzi jautājumi, kuru risināšana tiek atvēlēta izpildvarai, kaut tie “būtu jārisina politiskā līmenī”. Piemēram, par svarīgiem lēmumiem uzņēmumos, kuros ir pašvaldības kapitāldaļas.
A.Caunītis bilda, ka kapitālsabiedrībās, kurās iepriekš pašvaldību pārstāvēja S.Sīmanis, tagad to dara Kristaps Dauksts (pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs). Deputāte Mudīte Motivāne sacīja – šobrīd L.Reinsone-Leišavniece izmanto atvaļinājumu un “viss ir uzkrauts” K.Daukstam, kura vadītajā nodaļā pašlaik slimojot kāds cits darbinieks. “Ja vēl kāds saslimst vai vēl kas notiek, kas vadīs novadu?” jautāja viņa. A.Caunītis noraidīja šādu pesimismu un teica: “Lai nav tā, ka saka – mēs tikai mākam pavērtēt tur, kur ir slodzes, sākot ar apkopēju, sētnieku, kurinātāju.” Viņaprāt, jāpārskata amati un slodzes arī “vadības līmenī”, turklāt – “no saimnieciskā viedokļa”.
Deputāts Intars Liepiņš sacīja – izpilddirektores vietnieka amata izveide ir pašvaldībā notikušās centralizācijas rezultāts. “Es biju pret šīs centralizācijas būtību,” viņš teica un pauda, ka centralizāciju uzskata par novada vājināšanu. Pēc I.Liepiņa domām, ir “jāieslēdz atpakaļgaita un jāstiprina pārvaldes (pilsētā un pagastos – red.)”.
Lūdz vairāk cieņas šajā jautājumā
Pašvaldības Personālvadības nodaļas vadītāja Vita Lāčkāja sacīja – ar viņu novada domes vadība nemaz nav runājusi par iespējamajām pārmaiņām pašvaldības administrācijas amatu sarakstā. Viņa “pilnīgi noteikti nevar piekrist” tam, ka pašvaldības administrācija ar 80 darbiniekiem var strādāt bez vadītāja (izpilddirektores vietnieka).
Lienīte Reinsone-Leišavniece par iespējamo izpilddirektora vietnieka amata likvidāciju novada pašvaldībā komentēja: “Es atklāti varu pateikt, ka šis ir politisks lēmums.” Viņa kritiski izteicās par to, kā reāli ir notikusi S.Sīmaņa aizvietošana viņa prombūtnes laikā. L.Reinsone-Leišavniece viena pilda vietnieka pienākumus, neviens viņai nav nācis palīgā. “Darba apjoms ir ļoti, ļoti liels. Es esmu varbūt radījusi ilūziju, ka var tikt ar darba apjomu galā,” viņa sacīja, pauzdama bažas, ka var pasliktināties darba kvalitāte. Izpilddirektore arī aicināja: “Es tikai vēlētos vairāk cieņas un izpratnes šajā jautājumā.” L.Reisnone-Leišavniece pauda – no 48 pašvaldības iestādēm 45 ir tiešā padotībā viņai kā izpilddirektorei. Pašvaldībā ir arī 61 struktūrvienība. Par sevi runājot, viņa pauda vēlmi, ka “var strādāt astoņas stundas dienā, var ņemt pusdienu pārtraukumu, var iet atvaļinājumā tā, kā tas pienākas, var atļauties arī slimot oficiāli, nevis būt slimam un nākt darbā”. Šobrīd novada attīstības ziņā “esam ieslēguši atpakaļgaitu”, pauda L.Reisnone-Leišavniece. Viņa teica: “Es šobrīd noslīkstu tādos pienākumos, kas tiešām nav izpilddirektora pienākumi.”