Pils krustcelēs

2021. gada 26. oktobris 00:00

Krustpils pils ir viena no senākajām Latvijas pilīm. 1237.gadā Krustpils pili licis uzbūvēt Rīgas arhibīskaps Nikolajs de Magdeburgs kā nocietinājumu ceļā no Rīgas uz Daugavpili. 16.gadsimta vidū Krustpils pils nonāca Polijas karaļa Stefana Batorija īpašumā un kļuva par muižas centru. 1585.gadā Polijas karalis pili uzdāvināja baronam Nikolausam fon Korfam. Baroni Korfi pilī saimniekoja vairāk nekā trīssimt gadus. Pēc Pirmā pasaules kara pilī mitinājās Latgales artilērijas pulks. Padomju laikos pili un muižas ēkas nodeva padomju armijai. Kopš 1996.gada pilī atrodas Jēkabpils vēstures muzejs.
Par pils nosaukumu ir dažādas versijas. “Viens no variantiem irt tāds, ka sākotnējais pils novietojums bijis krusta veidā. Ticamāks variants ir, ka pils atradās svarīgu ceļu krustpunktā. No pils radās nosaukums apkārtnei. Kā uzcēla pili, tā sāka rasties viss apkārt,” saka vietējā gide.
Interesanti, ka visiem baroniem bijis vārds Nikolauss. “Šis vārds kļuva apkārtnē ļoti populārs. Ja paskatās baznīcas grāmatās, kādi vārdi doti bērniem, tad daudz ir Nikolausu - par godu baronam. Katrs barons pilī nāca ar kaut ko savu. Vienam radās ideja, ka augšā jānovieto ūdens tvertne, lai pili apgādātu ar ūdeni. Kad vēl Vācijā izmantoja naktspodiņus, šeit jau bija normālas tualetes, vannas. Zirgu staļļus arī apgādāja ar ūdeni. Ūdens tvertne atradās augšā tornī,” stāsta gide.
Krustpils pils no ārpuses nav īpaši grezna, bet, iekšā ieejot, pārsteidz muzejs, kas tajā iekārtots. Gaitenī zem kājām “viļņojas” ūdens – Daugava. Uz sienām izvietoti ģerboņi un citi priekšmeti, kas liecina par Jēkabpils vēsturi. Kādā vietā zem kājām cauri stiklam redzama Pirmā pasaules kara laikā Jēkabpils apkārtnē Daugavā atrasta jūras enkura mīna. Citās telpās redzams viss, ko kādreiz ražoja Jēkabpilī 19. un 20.gadsimtā. Vēl kādā istabā var atgriezties padomju laikos un vecā televizorā noskatīties amatieru video, kā Jēkabpilī tika demontēts Ļeņina piemineklis. Vienā istabā ir stāsts par cilvēkiem, ar kuriem jēkabpilieši lepojas. Tur var iesēsties slavenā autosportista Reiņa Nitiša automašīnā un paklausīties, ko stāsta pats Reinis. Var arī pacelties gaisa balonā, jo no Jēkabpils nāk pirmais īstais latviešu gaisa balona lidotājs Kārlis Skaubītis. Viņš ar paštaisītu balonu pārlidoja no viena Daugavas krasta uz otru. Liliju tornī var dzirdēt Ārijas Elksnes dzeju. Vēl kādā telpā var aplūkot senos priekšmetus, bet telpas vidū lejā redzams arheologu darba lauciņš. Jēkabpilī atrodas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautais Strūves ģeodēziskā loka punkts. Ģeodēziskie mērījumi savulaik tikuši veikti, pielietojot triangulācijas metodi. Nav viegli saprast, kas tā tāda. Bet, ja ir iespēja nesteidzīgi noskatīties animāciju par šo tēmu, tad uzreiz kļūsti par triangulācijas ekspertu.
Kad Pirmā pasaules kara laikā baroni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, barons bija pārliecināts, ka viņi vēl atgriezīsies, tāpēc neļāva ģimenei neko ņemt līdzi. Baronese bija apķērīgāka un saprata, ka viņi nekad neatgriezīsies. “Viņa paņēma līdzi vienu lielu vāzi ar dārglietām. Un labi, ka tā viņa izdarīja, jo viņiem Vācijā gāja ļoti grūti. Un tas bija tas, kas viņus izglāba no bada. Pirmā pasaules kara laikā šeit nomitinājās Latgales artilērijas pulks. Vēlāk bija vācu lazarete, arī hospitālis, arī padomju armija šeit ir bijusi. Būtībā uz 70 gadiem pils ir bijusi armijas uzraudzībā. Tas nozīmē, ka nav palicis nekāds kultūrvēsturisks mantojums tieši no tiem laikiem. Un arī augstāk par pagrabu nav nekādu liecību par viduslaikiem. Tikai pagrabs palicis no pašiem sākumiem,” stāsta gide.
Kā jau jebkurā pilī arī Krustpils pilī ir savs spoks - Brūnā Dāma. “Leģenda vēsta, ka tā bija kalponīte, kas iemīlējās barona dēlā. Protams, tas nebija atļauts. Barons vēlēja viņu iemūrēt pils pagrabos. Otra leģenda ir par mazo tornīti - tur dzīvojot velns. Tad, kad pils Livonijas karā tika nopostīta, barons cēlis to no jauna, bet - cik pa dienu uzcelts, tik pa nakti velns nonicinājis. Tā nu ceļ un ceļ, bet nekas neceļas. Tad velns esot teicis, ka viņam vajag kādu upuri, lai viņš beigtu šo visu darīt. Tajā laikā pili cēla poļu strādnieki. Un barons vienu no šiem strādniekiem piedzirdīja, aizvilināja uz torni un tur iemūrēja. Tad velns bijis apmierināts un ļāvis pili uzmūrēt,” saka gide.

+ 4

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pils krustcelēs

Kategorijas