Dzirkstele.lv ARHĪVS

Skulptūra pie nezināmā kapa

Diāna Odumiņa

2021. gada 29. oktobris 00:00

127
Skulptūra pie nezināmā kapa

Gulbenes vecajā kapsētā vienaldzīgi neviens nevar paiet garām šim metāla lietajam skumjajam tēlam, kuru tautā dēvē par eņģeli, kaut tam nav spārnu. Laika gaitā zaudētas arī rokas. Ikviens uzmet acis šim tēlam un nodomā: miegu mūžībā sargā šī eņģeliskā seja?
“Mēs nezinām neko par apbedījumu pie šī tēla. Pati šo skulptūru tur esmu redzējusi un atceros no savas bērnības,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes labiekārtošanas iestādes kapsētu apsaimniekošanas speciāliste Aiga Gibnere. Viņa piebilst, ka šīs skulptūras dēļ apbedījuma vieta vecajā kapsētā ir īpaša un to sargā kā kultūrvēsturisku liecību.
“Dzirkstele” aicināja savus lasītājus dalīties informācijā par šo skulptūru.

Antra Trusle, Gulbeniete:
“Cik atceros no savas agras bērnības un mammas stāstītā, eņģelis nācis no kungu kapiem kaut kur vecās nabagmājas galā. Sešdesmito gadu sākumā, kad sāku sevi atcerēties, tur viss jau bija izdemolēts. Eņģeli paglābusi cilvēku vēlme savākt visu, kas nav piesiets.” Viņa arī paskaidro, kur agrāk ir atradusies Gulbenes nabagmāja: “Zvaigžņu ielā – garā, vecā māja tūlīt aiz kapiem vai pretī tiem. Nabagmāja jau bija baznīcas draudzei, bet baznīcas lietās liela noteikšana (ja ne pilnīga) bija vietējiem baroniem. Turpat ir apglabāts arī viens no pirmajiem mācītājiem. Kādi tieši kungi tur apglabāti, protams, man nav zināms.”

Anna Pilmane, Bijusī gulbeniete:
“Šo es esmu redzējusi, vienmēr aizdomājos, cik skaists darbs! Tikai, kam tas veltīts, nav ne kādas informācijas vai plāksnītes. Dažreiz tur ir ielikti ziedi. Vienā rokā bija, bet tas bija dažas reizes. Varbūt garāmgājējs vai radinieks, kas lai zina.”

Valda Dimpere, Gulbeniete:
“Atceros, pirms gadiem divdesmit, varbūt nedaudz mazāk, šo kapu vietiņu apkopa kāda sieviņa, kurai jau tolaik varēja būt gadi deviņdesmit. Cik atceros, vienmēr, kad viņu redzēju apkopjam kapavietu, viņa glāstīja pieminekli un ilgi ar viņu sarunājās. Pat tagad, kad tur vairs neviens neatnāk, kapu apmeklētāji, garām ejot, nežēlo pa ziediņam vai svecītei un noliek pie šī pieminekļa.”

Zaiga Miķelsone, Bijusī gulbeniete:
“Es pati atceros šo eņģeli tajā vietā. Nevaru atrast tagad to fotogrāfiju, kad vēl roka bija klāt pusnolauzta, ar ziediem. Bet radiniece atceras laikus, kad tas ceļoja pa kapiem no vienas vietas uz otru, līdz 60.gadu beigās vai 70.gadu sākumā palika šajā vietā pavisam. Viņa redzējusi arī līdzīgus eņģeļus divos citos kapos – vienu Tirzas Kancēna kapos (īsti labi neatceras, cik līdzīgs), otru (ļoti līdzīgu mūsējam vai pat tādu pašu) – Zeltiņu kapos pie piecus gadus vecas meitenītes kapa.”