Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Dod mājas un mīlestību kaķim no patversmes

Inita Savicka
Laikraksta arhīvs

2021. gada 29. oktobris 00:00

339
Dod mājas un mīlestību kaķim no patversmes

Šis nelielais stāsts ir par kaķi Mikiju un viņa saimnieci Zandu Puķi no Ozolkalna. “Dzirkstelei” ir prieks redzēt un klausīties, kā kaķēns no patversmes kļuvis par ģimenes mīluli.
“Aizbraucot uz patversmi pēc dzīvnieka, ir jābūt tai sajūtai, ka tiešām esi atbraucis pakaļ dzīvniekam, nevis iegājis sev kaut ko nopirkt apģērbu veikalā,” uzsver Mikija saimniece Zanda.
Viņai atmiņā palicis datums, kad Mikijs tika paņemts no patversmes, un tas bija 2011.gada 16.septembris. Zandas māsa nolēmusi, ka vajag no patversmes paņemt kaķi. Spert šo soli viņu iedvesmojuši draugi, kas arī jau bija paņēmuši kaķi no patversmes. “Mēs ilgi neapspriedāmies, vajag vai nevajag mums mājās kaķi, bet gan sēdāmies mašīnā un devāmies uz Ulubeles patversmi, lai izvēlētos savu mīluli,” stāsta Zanda.
Gribējās paņemt visus
Viņa atminas, ka, piebraucot pie patversmes, sagaidīja suņuki, kas ar savu riešanu pabrīdināja, ka ieradušies cilvēki.
“Patversmes darbiniece mums teica, ka suņi šādās reizēs rej citādāk. Viņi jūt, ka esam ieradušies pēc kāda dzīvnieciņa. Māsa gribēja, lai ir mazs kaķēns, ko varam jau no mazotnes lutināt. Ejot pie mazajiem kaķēniem, kuru patversmē nebija daudz, protams, mūs sagaidīja lielie kaķi, kas izrādījās, kā nu katrs māk. Tajā brīdī gribējās viņus visus paņemt uz mājām! Ieejot pie mazajiem kaķēniem, māsai viens kaķēns uzreiz iekrita acīs. Viņš bija viens pats būrītī ar mantiņu. Patversmes darbiniece mums stāstīja, ka iepriekšējā dienā tika paņemta kaķēna māsiņa un mantiņa viņam ir kā mierinājums. Nemaz nedomājot, tieši šis kaķēns tika paņemts klēpī un uzreiz iemīlēts. Toreiz viņš bija apmēram trīs mēnešus vecs, jo patversmes darbiniece precīzi nezināja vecumu. Šis kaķēns kopā ar citiem kaķēniem tika nogādāts patversmē no ielas. Mēs samaksājām ziedojuma naudiņu patversmei, un patversmes darbiniece mums teica: “Runcim būs kuplas un biezas ūsas.” Viņam bija melnbalts kažoks un nolaistas ūsas. Izskatījās tāds mazs, noplucis kaķēns,” stāsta Zanda.
Sirdī un uzvedībā - jauns
Kad kaķēns Mikijs bija atvests uz jaunajām mājām, viņam bija nepieciešams izdomāt vārdu.
“Kamēr mēs ar māsu sagādājām mīlulim visu nepieciešamo, mamma tam jau bija devusi vārdu Mikijs, un pie tā mēs arī nolēmām palikt. Viņš mūs jau kopš mazotnes vienmēr ir gaidījis mājās un dara to joprojām. Mikijs ir dzīvokļa kaķis, kurš katru dienu iziet uz balkona pasildīties saulītē un pavērot citus kaķus. Viņam patīk agri no rīta ienākt istabā, noņaudēties, un tad saproti, ka viņš vēlas uz balkona. Peļu ķērājs viņš īsti nemaz nevar būt, bet mājās visas mušas ir noķertas. Mikijs nav klēpja kaķis, kuru vari paņemt klēpī un pabužināt. Viņš pats izlemj, kad gribas mīļoties. Viņš nav izvēlīgs arī ēšanā. Nu jau Mikijs, ņemot vērā viņa vecumu, ir pavecs runcis, bet sirdī un uzvedībā jauns,” savu četrkājaino mīluli raksturo Zanda.
Viņas ģimenē ir tradīcija katru gadu uz Ziemassvētkiem aizbraukt pie dzīvniekiem uz patversmi, pirms tam sagādājot dāvanas. “Sarūpējam visu, kas nepieciešams dzīvnieciņam patversmē, un braucam,” saka Zanda.
Kategorijas

Kategorijas