Dzirkstele.lv ARHĪVS

Červonkas pils – skaista kā pasakā!

Pārsla Konrāde

2021. gada 2. novembris 00:00

51
Červonkas pils – skaista kā pasakā!

Daugavpils novadā Vecsalienas pagastā atrodas Vecsalienas jeb Červonkas muižas pils, kas celta 1870.gadā neogotikas stilā. Tā ir gleznaina ēka ar dinamisku un sarežģītu apjoma kompozīciju, daudz tornīšiem un citiem “krokojumiem”, tāpēc iesaukta par pasaku pili. Tāda tā tiešām arī izskatās. Pēc nostāstiem pilī bijušas 40 istabas.
Apkārt pilij plešas 19.gadsimtā veidots parks. Tajā esot vairāk nekā 14 veidu eksotiskie augi, taču ne visi stādīti muižas laikos, jo parks arī mūsdienās tiek papildināts. Pils priekšā ornamenta veida puķu dobēs sastādītas rozes.
Červonkas muižas pils tiešām ir tik dažāda un ļoti skaista. Arī logi ir visvisādi – gan smailloka, gan segmentveida, gan taisnstūra, gan apaļi ar atšķirīgu dekoratīvo apdari. Logu izkārtojums fasādē ir “nekārtīgs” – gan pa divi, gan pa trīs un četri, gan arkādēs. Lielās zāles un otrā stāva apaļo logu dekors ir apvienots – uz kolonnām balstītas trīs iespaidīgas smailloka arkas izceļ šo fasādes daļu starp citām.
Jau iepriekš tiekam brīdināti, ka, iespējams, pilī iekšā varam netikt, ja tur notiks kāzas, bet mierinājumam redzēsim kādu līgaviņu. Visu vasaru brīvdienās Červonkas pilī notiekot pa sešām septiņām kāzām dienā. Kad piebraucam pie pils, ieraugām vairākus kāzinieku pulciņus – tātad arī šajā augusta sestdienā tās notiek. Tomēr daļu pils mums ir iespēja apskatīt, pa 62 veciem pakāpieniem uzkāpjam pils tornī, no kura paveras skaists skats uz rožu dobēm pils priekšā un puķu gaili.
No muižas laikiem saglabājusies barona kabineta loga vitrāža ar barona ģerboni, kurā redzams gailis, lielā zāle ar grezniem griestiem un krāsni ar dekoratīviem māla veidojumiem, kur tagad vasarā notiek kāzu ceremonijas. Diemžēl zālē netiekam, jo tur kāzinieki dodas kā pa konveijeru – pa vienām durvīm iekšā, pa citām ārā, jo iekšā nāk jau nākamie. Saglabājies arī sienas seifs pārvaldnieka kabinetā.
Runājot par pils nosaukuma izcelsmi, ir versija, ka pils iesaukta par Červonku tāpēc, ka poļu valodā šis vārds nozīmē sarkano krāsu. Pils celta no sarkanajiem ķieģeļiem, kas ražoti vietējā ceplī. Savukārt kaļķi dedzināti no Daugavas krastos iegūtā dolomīta. Celtniecība sākusies 19.gadsimta astoņdesmito gadu sākumā un ilgusi trīs gadus.
Pēdējais pils īpašnieks bijis barons fon Hāns. Kaut gan pils ēka ir grezna un baroniem Hāniem piederējuši lieli īpašumi Latvijā un arī Baltkrievijā, viņi dzīvojuši ļoti pieticīgi. Gulējuši uz salmu maisiem, kurus katru nedēļu mainīja, spilvenos bijušas auzu pelavas. Vakariņās bieži ēduši kartupeļus ar rūgušpienu. Vecais barons miris pirms Pirmā pasaules kara. 20.gadsimta sākumā muižas saimniecība bijusi nolaista. Stāvoklis krasi uzlabojies, kad par muižas pārvaldnieku jeb, kā tolaik teica, muižkungu kļuvis latvietis Millers. Viņš bijis gudrs, izglītots, bet bargs. Vagari par darba kavējumiem pēruši cilvēkus ar rīkstēm. Ja zemnieka lopi tikuši muižas daļā, muižkungs Millers par katru govi pieprasījis 3 līdz 7 rubļus. Zemnieki atriebjoties nodedzinājuši muižas klēti un siena šķūni. Neganti bijuši arī mežsargi, kas nav ļāvuši zemniekiem un kalpiem muižas mežos ne ogot, ne sēņot, ne žagarus lasīt.
Toties Ziemassvētkus, Lieldienas muižas kalpi varējuši svinēt trīs dienas. Kad pabeigta rudzu pļauja, zemnieki baronesei pasnieguši vārpu vainagu, bet baronam – vārpu vītni. Tā bijusi vienīgā reize gadā, kad visi drīkstējuši ieiet parkā. Apkūlību ballei no pilsētas atvests alus, degvīns, siļķes, rauši, un strādnieki tikuši cienāti. Īpaši atzīmēts arī mēslu vešanas sākums. Pirms pirmā vezuma piekraušanas muižas kūtī iegājis pats barons kopā ar muižkungu. Sievas viņus rumulējušas, bet viņi cienājuši ar degvīnu.
1920.gada zemes reformas rezultātā lielie īpašumi muižniekam atsavināti, atstāti vien 50 hektāri, kurus viņš pārdevis Romānam Ņikitinam, bet pats ar sievu, meitu un dēlu aizbraucis uz Vāciju.
Pirms Otrā pasaules kara muižas ēkā atradās latviešu pamatskola, arī lauksaimniecības skola, tika izveidota lauksaimniecības paraugferma. Pilī atradies arī Salienas-Skrudalienas rajona ārsta dzīvoklis, bet 1936.gadā atsevišķa pils kompleksa ēka pārbūvēta par veselības kopšanas punktu mazturīgo iedzīvotāju vajadzībām. Pēc kara gadu desmitiem ilgi šajā ēkā bijis kolhoza kantoris, kultūras nams, bibliotēka. Tagad ēkā atrodas Vecsalienas pagasta pārvalde, pasta nodaļa, bibliotēka.