Iedzīvotāji satraukti: savairojušies prusaki

2021. gada 5. novembris 00:00

672

Iedzīvotāji satraukti: savairojušies prusaki

Gulbenieši raksta “Dzirkstelei” un aktualizē problēmu – pilsētā daudzdzīvokļu mājās šoruden satraukumu rada prusaki jeb tarakāni. Ar tiem dažviet iedzīvotāji cīnās katrs savā dzīvoklī vai kopējā pagrabstāvā. Metodes ir dažādas – veterinārajās aptiekās nopērkamie prusaku slazdiņi, aerosoli, smērējamas indes.
Kāda gulbeniete dalās savā pieredzē, ka efektīvākā metode esot masa no aptiekā nopērkamās borskābes (miltaina konsistence), kas sajaukta ar jēlas olas dzeltenumu. Pēc tam jāveļot lodītes un jāberot mājoklī sienu spraugās kukaiņu piebarošanai, kā rezultātā tie ejot bojā.
Tomēr ir pilsētā mājas, kurās nolēmuši kolektīvi cīnīties ar šo problēmu. SIA “Gulbenes nami” saņemti iesniegumi no divu māju dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajām personām ar lūgumu palīdzēt, laikrakstam saka uzņēmuma valdes loceklis Rihards Korns. “Mums ir līgums ar firmu, kura var palīdzēt atbrīvoties no prusakiem,” viņš skaidro.
Nacionālā dabas muzeja vecākais entomologs Uģis Piterāns “Dzirkstelei” saka – dabā mēdz būt cikliskums jeb gadi, kad tie vai citi kukaiņi savairojas vairāk nekā parasti. Taču uz prusakiem to īsti attiecināt nevar. Tie mazāk uzturoties dabā, vairāk telpās. Parasti tie savairojoties tad, ja ilgāku laiku cilvēki ar viņiem necīnās. “Viņi arī lido. Var atnest mājās prusakus nejauši. Siltā laikā, vasarā, viņi var arī ārā pārvietoties. Ja viņi tiek telpās vai ir nejauši atnesti, tad var savairoties,” skaidro U.Piterāns.
Uzvarēt prusakus neesot nemaz tik vienkārši, jo nav tā, ka tie mīt tikai dzīvojamajās istabās. Parasti šie kukaiņi uzturoties arī mājas komunikāciju telpās, šahtās, kur neviens viņiem netiek klāt un kur viņi netraucēti var mitināties. “Risinājums ir izmantot dažādas indes. Tās kukaiņi apēd un aiznes uz perēkli, tālāk nododot citiem,” stāsta U.Piterāns. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka ir cilvēki, kuriem humānisma apsvērumi neļauj ne tikai indēt, bet pat nosist kukaini. Labāk saķer un iznes prusaku ārā. To varot saprast, taču U.Piterāns neiesaka bēdāties par prusaku indēšanas pasākumiem. Viņa arguments: “Tā nav Latvijas vietējā suga. Tā dzīvo dzīvokļos, jo pārvietoties dabā citos gadalaikos, izņemot vasaru, nevar. Vajag siltumu.”
Viņš kā kukaiņu pētnieks ar cieņu izturoties tieši pret Latvijas izcelsmes kukaiņu sugām. Prusaki tajā skaitā nav un nevar būt. Kā zināms, Latvijā telpās ir izplatīti un dzīvo virtuves prusaki, kuri te uzradušies 18.gadsimtā no Vācijas, kā arī melnie prusaki, kuru dzimtene ir Ķīna un Tibeta.
Tajā pašā laikā U.Piterāns uzsver – prusaki netiek uzskatīti par slimību pārnēsātājiem. Viņu klātbūtne cilvēku mājokļos ir vienkārši nepatīkama. “Man pašam ir pieredze ar viņiem. Pirms kāda laika vecajā manā dzīvesvietā bija prusaki. Tie nav tie tīrīgākie kukaiņi. Viņi arī naktī skraida pa dzīvokli. Nav patīkami,” viņš stāsta.
Zinātnieks arī uzsver – daudzdzīvokļu mājā viens cilvēks nav karotājs ar šo sugu, “jācīnās ir kopīgiem spēkiem visiem mājas iedzīvotājiem, jo pietiek ar perēkli vienā dzīvoklī, lai šie kukaiņi savairotos”. “Reizēm ir tā, ka kādā dzīvoklī vecāks cilvēks vienkārši fiziski nevar tik labi tikt galā ar prusakiem. Un grūti aiziet arī nopirkt līdzekļus apkarošanai. Tad arī prusaki tur iemitinās, tāpēc ir svarīgi, lai vienas mājas ietvaros visi iedzīvotāji palīdz cits citam,” saka U.Piterāns.

Tautas padoms
“Prusaki – tā ir nelaime mājās. Viņi kļūst par iedzīvotājiem. Trakiem iedzīvotajiem! Izstāstīšu pieredzi no tā, kā senāk cīnījušies ar prusakiem. Tas ir reāls stāsts. Kādā lauku viensētā guļbūves mājā bija saviesušies šie kukaiņi. Cilvēki visādi mēģināja tikt no šiem vaļā. Novārīja ūdeni un verdošu to lēja visur, kur manīja prusakus un to ejas. Nekas nelīdzēja. Devās uz aptieku, sapirka indes. Izlietoja tās. Uz pāris dienām prusaki pazuda, bet pēc tam atgriezās. Bija noņēmušies līdz izmisumam. Un tad viens gudrs paziņa – vecs vīrs – deva padomu, kā tikt vaļā no nevēlamajiem “apakšīrniekiem”. Viņš vēlēja mājiniekiem pašiem sestdien doties uz pirti pērties. Izmantoto pirtsslotu pēc tam nemest projām, bet pārnest mājās, un mierīgā garā dzīvot līdz nākamajai piektdienai. Tad pirms saules lēkta ņemt pirtsslotu, kvēpināt to un vilkt to pāri visiem prusakiem ar vārdiem: “Prom uz tirgu!” Mājinieki tā darījuši, kaut lāgā nav ticējuši rezultātam un ieteikumu nav uztvēruši pārāk nopietni. Bet no tās reizes prusaki viņu sētā pazuda kā nebijuši,” “Dzirkstelei” pastāstīja novadniece, kura piezvanot nosauca sevi par Ausmu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Iedzīvotāji satraukti: savairojušies prusaki

Kategorijas