Nepaej garām nelaimīgam bērnam!

2021. gada 9. novembris 00:00

Vienpadsmit gadus vecs puika. Vecāku bieži nav mājās. Viņi dzer. Vienīgais, kas par zēnu rūpējas, ir vectēvs. Viņam paralizēta ķermeņa kreisā puse. Pēc pāris gadiem vectēva vairs nebūs, bet puika būs sasniedzis kritisko pusaudža vecumu. Uz ielas atradīs kompāniju, kurā viņu pieņem, sāks lietot atkarību izraisošas vielas un nonāks likumpārkāpēju rindās, skaidru nākotnes vīziju iezīmē “Open Radošo centru jauniešiem” vadītājs Edijs Klaišis.
Viss sākas ģimenē
Šo piemēru E.Klaišis stāstīja biedrības “Bona fide Latvia” rīkotajā tiešsaistes diskusijā “Sods: zīmogs uz visu dzīvi?”. 75 procenti noziegumu tiek izdarīti alkohola, narkotiku ietekmē vai saistībā ar apreibinošajām vielām un atkarībām, norādīja resocializācijas centra “Lediņi” vadītājs Dāvids Sīlis. Diskusijas rīkotāji atzīmē, ka likumpārkāpumi var būt arī sekas psihiskajām slimībām. Gan tās, gan atkarības bieži vien izraisa traumējoša pieredze no tuvinieku puses vai citiem cilvēkiem.
“Deviņdesmit procentu jauniešu, kas dzīvo uz ielas, tur ir nevis tāpēc, ka viņiem nav, ko darīt, bet tāpēc, ka mājās ir drausmīgi apstākļi,” norādīja E.Klaišis. Brīžos, kad sākas kārtējā ballīte, viņi bieži vien aizbēg no mājām. Patvērumu atrod pie draugiem, “Open Radošajā centrā jauniešiem” vai līdzīgās vietās. Kad vecāki atjēdzas un atgriežas pie normālas dzīves, atgriežas. Pie sociālā dienesta vai bāriņtiesas šie jaunieši parasti nevēršas, jo saprot, ka darbinieki ieradīsies veikt pārbaudi. Pateiks, ka dēls vai meita nosūdzējis, konstatēs bērna audzināšanai neatbilstošus apstākļus, un viņu aizvedīs uz bērnunamu.
Bet bērnunams ir zīmogs, uzskata E.Klaišis. Pēc viņa domām, tikai daži darbinieki šajās iestādēs strādā aicinājuma dēļ. Pārējie – vai nu tāpēc, lai izjustu varu, vai arī tāpēc, ka citur darbu nevar atrast. Rezultātā pusaudzis tik un tā nesaņem sapratni un atbalstu. Ar laiku iepazīst ielas dzīvi, atrod kompānijas un cenšas aizmirsties no dzīves sūruma apreibinošo vielu lietošanā, kas tālāk noved pie likumpārkāpumiem un cietuma.
Tāpēc pusaudži, kuru vecāki par viņiem nerūpējas, bieži par to klusē, jo mīl mammu un tēti, lai arī kādi viņi būtu. Taču tas bieži vien tik un tā noved pie tāda paša dzīves scenārija. “Ko pusaudži veikalos visbiežāk zog? Pārtikas produktus,” apgalvo E.Klaišis. “Atbrauc policija, aizved uz iecirkni, uzliek sodu. Un tā neskaitāmas reizes. Bet vai kāds ir pajautājis, kāpēc viņš to pārtiku zog? Varbūt tāpēc, ka ir izsalcis, ka mājās nav, ko ēst?!”
Turīgie nav pasargāti
Diskusijā gan tika atzīmēts, ka tikpat augsts likumpārkāpumu risks pastāv turīgo ģimeņu atvasēm, kuru vecāki ir iegrimuši darbos. Šie jaunieši “sasmērējas” pat smagāk, jo viņiem ir nauda. Nonākot nepareizā kompānijā, pat ne tik ļoti izbauda varu, ko dod finanšu līdzekļi, cik to, ka ir kādam ir vajadzīgi. Turklāt turīgu ģimeņu atvases var atļauties nopirkt aizliegtās vielas – gan cigaretes, gan alkoholu un pat narkotikas. Tālāk jau atliek “joka pēc” atrasties neīstā laikā neīstā vietā, un, tā teikt, CV sabojāts uz visu mūžu.
Pašvaldības policists Aldis savām atvasēm bieži atgādina piemēru no profesionālās pieredzes: “Zinu puiku no labas ģimenes, kurš sadraudzējās ar “nepareizajiem zēniem”. Reiz visi nedaudz iedzēra un izdomāja pabraukāties ar mašīnu. Tās, protams, nevienam nebija. Vajadzēja nozagt. Nolika to puiku uz vakts. Garām brauca policija, pārējie aizbēga, bet viņš nepaspēja. Tagad atrodas mazgadīgo kolonijā.” Aldis ir četru bērnu tētis un šo piemēru bieži atgādina savām atvasēm ar cerību, ka tas vienmēr liks padomāt par rīcības sekām.
Bet, lai sabojātu kredītvēsturi, pietiek vien ar neapmaksātu administratīvā pārkāpuma sodu par smēķēšanu, diskusijā sacīja E.Klaišis. Viņaprāt, no šādas prakses vispār būtu jāatsakās: “Zeme, atveries – tāpēc neviens neatmet pīpēšanu, ka viņam sastāda protokolu! Vai tiešām kādam liekas, ka tā risinām problēmu? Panāk tikai to, ka jebkurš jaunietis, kurš būs “norāvies” no policista par pīpēšanu, brīdī, kad viņam būs “ziepes”, neies pēc palīdzības pie policista. Ko darīs? Aizies pie saviem “džekiem”, paņems “lomikus” un risinās problēmas pa savam. Un tad jau būs krimināllieta, ieslodzījums, probācijas dienests, sociālais dienests, psihologi, psihoterapeiti…”
Nevar un negrib palīdzēt
Raizes par to, kas nākotnē notiks ar jauniešiem no nelabvēlīgām ģimenēm, dara arī pandēmija. Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” pētījums atklāja, ka ir bērni, kuriem nav ne jausmas, kā ieiet e-klasē, kā pieslēgties tiešsaistes stundām. Un neviens nevar palīdzēt, jo vecākus tas neinteresē, bet vecvecāki vienkārši nemāk. Savukārt izglītības iestāžu un sociālo dienestu darbinieku pienākumos tas neietilpst, preses konferencē stāstīja pētījuma autores Inga Spriņģe un Evita Puriņa. Līdz ar to bērni nepieslēdzas stundām, krāj piezīmes un sliktus vērtējumus, bet patiesībā īsti pie tā nav vainojami.
Mazo skolu direktori stāsta, ka daudzus no šiem jauniešiem stundu laikā redz klīstam pa ielām. Viņi savējos pazīst. Tikai loģiski, ka, garlaicības mākti, šie jaunieši sāk smēķēt, lietot alkoholu vai narkotikas, nodarboties ar huligānismu.
Lai veicinātu sabiedrības veselību un novērstu daudz nelaimju nākotnē, svarīgi strādāt pie preventīvajiem pasākumiem. E.Puriņa aicina pensionētus pedagogus vai jebkuru citu pieaugušo, kurš gatavs strādāt brīvprātīgi, palīdzēt skolēniem no sociāli mazaizsargātām ģimenēm. Bet skolu un sociālo dienestu darbiniekus viņa rosina skrupulozi neskatīties uz savu amata aprakstu.
Diskusijas “Sods: zīmogs uz dzīvi?” laikā dalībnieki savukārt secināja, ka ir svarīgi, lai jaunieši izjustu pieaugušo atbalstu, atrastu uzticības personu. Lai viņi varētu dalīties ar izjūtām, pārdomām, atzīties aizliegtu vai vecumam neatbilstošu vielu lietošanā, svarīgi radīt uzticības pilnus apstākļus. Runāt kā līdzīgam ar līdzīgu, nevis no varas pozīcijām. Un domāt, kā palīdzēt cilvēcīgi, nevis pēc mākslīgi izstrādāta logaritma, sūtot uz valsts iestādēm vai pie mediķiem. Ja cilvēks uzticas, svarīgi, lai neseko sods, uzsvēra psihoterapijas speciāliste Anete Pope, kura vairāk nekā sešus gadus strādājusi ieslodzījuma vietā.

Kā veidojas atkarības?
● Atkarību izraisošu vielu lietošanu meitenēm un sievietēm var veicināt tādi sociāli faktori kā mobings ikdienā un interneta vidē, zems pašvērtējums, neapmierinātība ar savu ķermeni un ārējo izskatu, sociālā atstumtība, kā arī fiziska vai seksuāla vardarbība.
● Vīriešiem un zēniem būtisks iemesls atkarību izraisošo vielu lietošanai var būt arī sporta un izklaides pasākumi. Tāpat izplatīts ir “binge drinking” – alkohola patērēšana lielā apjomā īsā laika sprīdī.
● Vīrieši alkoholu un citas atkarību izraisošas vielas lieto biežāk un lielākā daudzumā nekā sievietes, tomēr atkarība no vielām, it īpaši no alkohola, sievietēm var iestāties daudz ātrāk.
● Zēniem, kuriem ir atkarību problēmas, bieži novērots uzmanības deficīta hiperaktivitātes sindroms vai citi uzvedības traucējumi.
● Sievietes un meitenes visbiežāk kļūst atkarīgas no vienas konkrētas vielas, piemēram, alkohola vai nikotīna, vai kokaīna. Zēniem arī biežāk tiek diagnosticēta atkarība no vairākām vielām reizē, bet tam var būt dzīvībai bīstamas sekas.
● Meitenes vairāk nekā zēni ir pakļautas smēķēšanas izraisītiem plaušu bojājumiem un alkohola izraisītiem smadzeņu bojājumiem.
● Sievietes biežāk nekā vīrieši atkarību dēļ nokļūst reanimācijā vai arī nāvējoši pārdozē narkotiskās vielas.
● Meitenēm un sievietēm, kuras bieži lieto narkotikas vai alkoholu, nopietni paaugstinās risks kļūt par seksuālas aizskaršanas vai vardarbības upuri.
● Zēniem, kuri cieš no atkarībām, ir lielāka iespējamība nonāk sociālo dienestu vai probācijas dienesta uzskaitē par tādiem pārkāpumiem kā zādzības, narkotiku tirgošana, vandālisms un citiem.
● Vīriešu un zēnu nokļūšana rehabilitācijā un ārstēšanā no atkarību izraisošām vielām biežāk notiek caur probācijas dienestu vai tiesvedību, nevis veselības sistēmu.
Avots: “Marta.lv”

Uzzinai
● Diskusija “Sods: zīmogs uz visu dzīvi?” notika projektā “Mūsu spēks vārdos”.
● To īsteno biedrība “Bona fide Latvia”.
● Finansē Sociālās integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
● Mērķis – aktualizēt problēmas, par kurām bieži vien gribas klusēt, izlikties, ka tās neeksistē.
● Projektā apskatītas arī tādas tēmas kā arī vardarbība ģimenē, vardarbība darbavietā, garīgā veselība un bezpajumtnieku.
● Ierakstus iespējams atrast “YouTube”, meklētājā ierakstot “Bona fide Latvia”.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nepaej garām nelaimīgam bērnam!

Kategorijas