Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Šķirtās laulības vidējais ilgums ir 13 gadi

Laikraksta arhīvs

2021. gada 9. novembris 00:00

13
Šķirtās laulības vidējais ilgums ir 13 gadi

Latvijā vidējais laulības ilgums tās šķiršanas brīdī ir 13,3 gadi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Pēdējo gadu laikā tas nedaudz samazinās, tomēr 50 gadu laikā, salīdzinot ar 1971.gadu, šķirtās laulības ilgums ir palielinājies gandrīz par 40 procentiem, palielinoties 20 un vairāk gadu ilgušu laulību šķiršanās īpatsvaram – lasāms CSP publikācijā “Demogrāfija, 2021”, kurā apkopoti jaunākie dati par demogrāfijas procesiem Latvijā.
Pirms 50 gadiem biežāk laulājās, taču biežāk arī šķīrās. No 1970. līdz 1990.gadam vidēji gadā tika noslēgtas desmit laulības, bet šķirtas piecas uz 1000 iedzīvotājiem. Līdz ar neatkarības atgūšanu mainījās laulību un šķiršanās tendences. Strauji samazinājās ne tikai laulību skaits (vidēji uz 1000 iedzīvotājiem pēdējo 30 gadu laikā gadā noslēgtas tikai piecas laulības gadā), bet arī šķirto laulību skaits (vidēji tiek šķirtas trīs laulības uz 1000 iedzīvotājiem).
Laulību skaits palielinājās īsi pirms ekonomiskās krīzes 2006. un 2007.gadā, uzlabojoties valsts ekonomiskajai situācijai, kam sekoja krass to skaita samazinājums. Mazāk laulību noslēgts arī 2020.gadā, kad pandēmijas laikā pulcēšanās ierobežojumu dēļ pāri kāzu ceremoniju atlika.
Šķirto laulību skaits būtiski pieauga 1992.gadā līdz ar Latvijas neatkarīgas atgūšanu, sasniedzot pēdējos 50 gados augstāko rādītāju – 5,6 šķirtas laulības uz 1000 iedzīvotājiem. Pieaugums saistīts ar veco PSRS pasu nomaiņu ar Latvijas Republikas pasēm, pie reizes oficiāli šķirot agrākajos gados faktiski izirušas laulības. 2011.gadā, kad pieņēma likumu, kas ļauj laulību šķirt ne tikai tiesā, bet arī pie zvērināta notāra, sekoja straujš šķirto laulību skaita pieaugums.
Noslēgto laulību skaits uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ir samērā augsts – 2019.gadā Latvijā noslēgtas 6,7 laulības uz 1000 iedzīvotājiem, kas Latviju kopā ar Rumāniju ierindoja 3.vietā aiz Kipras (8,9 uz 1000 iedzīvotāju) un Lietuvas (7,0). Vismazāk laulību noslēgts Portugālē un Slovēnijā (3,2). Šķirto laulību skaits uz 1000 iedzīvotājiem starp ES valstīm 2019.gadā Latvijā un Lietuvā bija visaugstākais – 3,1, viszemākais – Maltā (0,7).
Gandrīz katra ceturtā šķirtā laulība ne ilgāka par četriem gadiem
2020.gadā tika šķirtas 5206 laulības. Gandrīz katra ceturtā (23 %) šķirtā laulība bija 0-4 gadus ilga vai ilgusi 5-9 gadus (24,8 %). Salīdzinoši tikpat liela daļa laulību tiek oficiāli šķirtas arī pēc lielāka laika perioda – 24,3 % šķirtās laulības bija ilgākas par 20 gadiem.
No visām 2020.gadā šķirtajām laulībām 53,7 % (tas ir augstākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā) bija ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, un tajās dzīvoja 4131 bērns.
Samazinās laulību skaits jaunākās vecuma grupās
2021.gada sākumā 41 % pilngadīgo (18 gadi un vairāk) sieviešu un 49 % vīriešu bija precēti. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 62 % vīriešu un 57 % sieviešu bija vecumā līdz 35 gadiem. Laulību statistikas dati par 2020. gadu rāda, ka vīrieši pirmoreiz laulību reģistrēja vidēji 32 gadu, bet sievietes – 30 gadu vecumā.
Ar katru gadu samazinās laulību skaits jaunākās vecuma grupās. 1970.gadā gandrīz puse sieviešu (49,1 %) un katrs ceturtais vīrietis (26,1 %) 20-24 gadu vecumā bija precēti. 2021.gadā situācija ir mainījusies, un 20-24 gadu vecumā vien 8,7 % sieviešu un 3,4 % vīriešu ir precēti. 1970.gadā biežāk laulībā stājās 20-24 gadu vecumā (41,8 % vīriešu un 42,2 % sieviešu), bet 2020.gadā vīrieši biežāk laulājās 30–34 gadu vecumā (23,3 %) un sievietes 25-29 gadu vecumā (24,7 %).
Kategorijas

Kategorijas