Dzirkstele.lv ARHĪVS

Deputātiem atšķirīgi viedokļi par administrācijas darbinieku atlūgumiem

Diāna Odumiņa

2021. gada 9. novembris 00:00

2459
Deputātiem atšķirīgi viedokļi par administrācijas darbinieku atlūgumiem

Kas notiek Gulbenes novada pašvaldības izpildvarā? Vai divu atbildīgo amatpersonu atlūgumi ir atsevišķi gadījumi vai tie liecina par tendenci, to komentēt “Dzirkstele” lūdza vairākus novada domes deputātus.
Vadošie politiķi uzspiež savus uzskatus
Normunds Audzišs (Zaļo un Zemnieku savienība) saka – tuvākajā laikā aicinās uz sarunu novada domes priekšsēdētāju Andi Caunīti, lai viņš skaidro situāciju, kas notiek administrācijā saistībā ar darbinieku atlūgumiem. Pats N.Audzišs savu viedokli pagaidām neatklāj.
Aivars Circens  (“Latvijas attīstībai”) pauž aizdomas, ka sekošot vēl citu darbinieku atlūgumi pēc izpilddirektores Lienītes Reinsones-Leišavnieces un Personālvadības nodaļas vadītājas Vitas Lāčkājas iesniegumiem par darba attiecību pārtraukšanu. Viņaprāt, vaina ir tur, ka tagadējā novada domes vadībā “netiek ievērots labas pārvaldības princips”. Valdošie politiķi uzspiež savus uzskatus, nerēķinoties ar citu domām, - saka A.Circens. Viņaprāt, tas neliecina par demokrātisku vadības stilu, bet drīzāk par autoritārismu. Te viņš piemin koalīcijas uzspiesto lēmumu par izpilddirektores vietnieka amata likvidēšanu. Skaidri bijis redzams - visu vietnieka darba slogu pārliekot uz izpilddirektores pleciem, viņa tiek provocēta, lai uzraksta atlūgumu, kas arī notika.
Anonīmos komentārus, kas par šīm norisēm lasāmi “Dzirksteles” portālā, A.Circens neuzskata par visas sabiedrības viedokli. “Komentē vieni un tie paši pārdesmit cilvēki - kas tas ir pret visu novada iedzīvotāju skaitu?! Pilnīgi pieļauju, ka negatīvie komentētāji ir autoritārās varas partiju pārstāvji vai viņiem pietuvinātie. Mēdz būt tā, ka viens un tas pats cilvēks anonīmi komentē no vairākām adresēm. Par to liecina prakse – citi man zināmie gadījumi,” viņš saka.
Mērķi atšķiras; notikusi nesastrādāšanās
Guna Pūcīte (Nacionālā apvienība ““Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK””) saka, ka daudz neko nezina, kas notiek Gulbenē, Ābeļu ielā 2, - domes vadības un izpildvaras administratīvajā ēkā. Pagaidām visi 15 deputāti neesot visi kopā apsprieduši izpilddirektores un Personālvadības nodaļas vadītājas iesniegtos atlūgumus. G.Pūcītes pašas domas par to visu ir šādas: “Droši vien pie varas maiņas (domes vadībā – red.) ir notikusi nesastrādāšanās (ar izpildvaru – red.). Mērķi atšķiras? Tiešām nezinu... No jūlija ir pagājuši trīs mēneši. Acīmredzot sākumā domāja (izpildvara – red.), ka varēs, bet varbūt arī, ka nevar sastrādāties.”
Ainārs Brezinskis ("Latvijas Reģionu Apvienība") uzsver – deputāti runās un lems saistībā ar izpilddirektores iesniegto atlūgumu - “atstādināt vai neatstādināt” no darba.  Attiecībā uz citiem administrācijas darbiniekiem, no kuriem ir vai sekos atlūgumi, lēmumu pieņems izpilddirektore vai viņas aizvietotājs.
Intars Liepiņš (“Jaunā Vienotība”) uzsver – divu vadošo pašvaldības izpildvaras darbinieču atlūgumi sekoja pēc deputātu vairākuma lēmuma likvidēt izpilddirektores vietnieka amatu. Par to, ka tā varētu notikt, bijuši izteikti mājieni jau iepriekš. I.Liepiņš uzskata – notiek sistēmas maiņa izpildvarā. Ne visi tur esošie ir ar to apmierināti. Darbinieku atlūgumus viņš saprot kā sava veida šantāžu. “Es notiekošo vairāk uztveru kā pašattīrīšanos. Izskatās, ka iepriekšējā lēmējvaras vadība ir izlaidusi izpildvaras darbiniekus, bija visatļautība. Tagad, pēc pēdējām pašvaldības vēlēšanām, ir citādāk. Pēc tam, kad vairāki deputāti ir pauduši viedokli par pašvaldībā notikušo centralizāciju kā pieļautu kļūdu, atsauksmēs dzirdu: “Deputāti par daudz atļaujas!” Tādi izpildvaras pārstāvju pārmetumi lēmējvarai, kura ir politikas noteicēja, ir “ķīselis”, tā ir savu kaprīžu demonstrēšana. Netiek ievērota varas hierarhija,” prāto I.Liepiņš.
Varbūt identificēta ir veca problēma?
A.Caunītis ("Latvijas Reģionu Apvienība") par saņemtajiem izpildvaras pārstāvju atlūgumiem saka tā: “Ja cilvēks vēlas aiziet no darba, ir jārespektē. Ja ir nesaskaņas, konflikti darbā, tad ir jārisina. Vienkārši ņemt un aiziet, manā skatījumā, ir bērnišķīgākais vai primitīvākais risinājums. Tas ir vieglākais ceļš, nevis risināt problēmu.”
Viņam bijusi saruna ar L.Reinsoni-Leišavnieci, kura lūgusi, lai viņai “dod iespēju mierīgi aiziet no darba”. A.Caunītis atbildējis, ka ļauj. Lai Lienīte runājot par to ar “abiem deputātiem Normundiem” un ar saviem pakļautības cilvēkiem. A.Caunītis saka – arī pašvaldībā strādājošo domas par to visu esot dažādas. Esot vērojama sašķeltība. Viņš kā domes priekšsēdētājs tāpēc ir aizdomājies, vai vaina viņā vai konflikts ir nobriedis jau sen. Galvenokārt neapmierinātība esot par to, ka “ir dažāds atalgojums”, “viena atalgojuma skala jeb kārtība ir novada pašvaldības administrācijā strādājošajiem, otra – tiem, kas pašvaldībā strādā”.
A.Caunītis stāsta: “Atsevišķos momentos nevar saprast... Kas tad ir nodalīts?! Vai mēs esam viena pašvaldība, viens novads un vai administrācija ir kaut kas īpašs? Tas attiecas uz piemaksām, piemaksu procentiem. Ja mēs to negribam risināt, bet gribam piesist kāju pie zemes... Kā Edīte Kanaviņa (Izglītības pārvaldes vadītāja – red.) izteicās, ka viņa var strādāt, ja viņai priekšnieks ir autoritāte. Ja tādi uzstādījumi un ja es viņai neesmu autoritāte, ko es varu tur darīt? Ja administrācijas nodaļas vadītāja šādi attiecas pret novada domes priekšsēdētāju, gribas jautāt, kāda ir attieksme pret pārējiem novada iedzīvotājiem.”
A.Caunītis dalās pārdomās arī par to, ka politika ir kompromisu māksla. Viņš saka: “Es mācos. Vienmēr jau mums gribas, lai kāds cits mainās. Lai es mainos... Man liekas, ka mums katram kādā brīdī ir jāmainās. Par sevi es domāju - nezin vai trijos mēnešos pēc vēlēšanām es būtu tik traki “sabojājies”, ka būtu kļuvis nepanesams, neciešams un tamlīdzīgi. Tik ātri jau tam amatam uz mani nebūtu jāatstāj iespaids.”
Guna Švika (Jaunā konservatīvā partija), novada domes priekšsēdētāja vietniece, domā - “neviena darbinieka atlūgums nav nekas patīkams un apsveicams, taču cilvēkam ir tiesības izvēlēties” - būt darbā vai pamest to. Viņa atgādina, ka novada domes vēlēšanas notiek ik pēc četriem gadiem, ievēlot jaunu priekšsēdētāju. “Administrācijā acīmredzot ir elastīgi jāpielāgojas tam stilam, kādā priekšsēdētājs strādā. Ja administrācijas darbiniekiem ir pārmetumi domes vadībai, vispirms ir jāiet, jājautā. Pašreizējais domes priekšsēdētājs ir ļoti demokrātisks un ļoti laipns,” saka G.Švika. Ja tomēr izpildvaras pārstāvji nolemj izbeigt darba attiecības, tas ir jāpieņem kā fakts, un “dzīve tāpēc neapstājas”.