Panākumu atslēga – audzēkņu mācības klātienē

2021. gada 12. novembris 00:00

233

Panākumu atslēga – audzēkņu mācības klātienē

Tikšanās laikā ar reģionālo mediju žurnālistiem izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece pārrunāja tos Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzībā esošos jautājumus, kas īpaši aktuāli novados. Tika skarta skolu tīkla optimizācija un mazo skolu liktenis, attālinātās mācības, datortehnikas pieejamība un citi pašlaik aktuāli jautājumi.
Nesola, ka nelikvidēs
nevienu skolu
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumā par izglītības kvalitāti teikts, ka Latvijai nevajag likvidēt tās izglītības iestādes, kas pastāv, jo pretējā gadījumā valsts paliktu vēl tukšāka. Reģionālo mediju pārstāvjus uztrauc lauku skolas un to nākotne.
A.Muižniece ir tikusies ar OECD ekspertiem un atzina, ka tas ir izaicinājums – sasaistīt šo konceptuālo ziņojumu, skatot to kontekstā ar jauno pedagogu finansējuma modeli, pievienojot arī skolu tīkla sakārtošanu un nodrošinot, lai bērni izglītību varētu iegūt iespējami tuvāk savai dzīvesvietai. Taču ministre uzsvēra – nevar teikt, ka neviena skola Latvijā netiks reorganizēta, jo tie būtu meli. A.Muižniece minēja arī kādu piemēru – 10 kilometru attālumā no pilsētas, uz kuru ved asfaltēts ceļš, atrodas skola, kur mācās mazliet vairāk nekā 30 skolēnu un strādā 17 pedagogu. Kā šiem pedagogiem nodrošināt pilnas slodzes darbu?
“Iespējams, šādas skolas var tikt reorganizētas. Bet tas nenozīmē, ka mēs, ministrija, tagad pateiksim, ka visas skolas, kurās ir 30 vai 50 skolēnu, ir jālikvidē. Ir maz vietu, ko ministrija pati likvidē, tā ir pašvaldību kā dibinātāja kompetence. Esam analizējuši līdzšinējo praksi, kad tika noteikts minimālais skolēnu skaits un citi kritēriji, – tas nav objektīvi, ka attālākos reģionos tādēļ ar vieglu roku tika likvidētas skolas,” teica A.Muižniece. Katrā pašvaldībā ir jāskatās individuāli, ne tā, ka skola sākas ar 100 skolēniem, bet jālikvidē ar 50. Pašiem jāvienojas.
Mērķis – radīt jaunu,
kvalitatīvu augstskolu
Kāpēc jāapvieno Daugavpils Universitāte ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju – vājās zinātnes, izglītības kvalitātes vai docētāju trūkuma dēļ, vaicāja žurnālisti.
A.Muižniece skaidroja, ka tas tiek darīts saistībā ar augstskolu pārvaldības reformu. Nosakot augstskolu tipu, noteikti arī kritēriji, un pēc šiem kritērijiem vērtēts, kuram tipam pieskaitāma augstskola. Šobrīd Daugavpils Universitāte ir lietišķo zinātņu universitāšu tipā, un zinātnes sadaļā tās rādītāji nav pietiekami. Tādēļ IZM kā dibinātājs tā nolēmis.
Izglītības un zinātnes ministre uzskata, ka abu augstskolu apvienošanas rezultātā Latgale iegūs vienu ļoti stabilu augstākās izglītības iestādi – katrai no šīm augstskolām ir savas stiprās puses.
“Vēl ir gads laika runāt ar abu augstskolu vadību un citām iesaistītajām pusēm, lai nonāktu pie vislabākā kompromisa. Lēmums neparedz uzreiz pievienot vienu augstskolu otrai. Tā būs absolūti jauna augstskola,” pauda ministre.
Kas ēdinās skolēnus?
Sarunā tika skarts arī skolēnu ēdināšanas jautājums. Pašlaik bērnu ēdināšana lielā mērā ir uz pašvaldību pleciem. Mediju pārstāvji interesējas, vai tuvākajā nākotnē netiek plānots atgriezties pie kārtības, kad valsts pabarotu vismaz pamatskolēnus.
A.Muižniece atgādināja, ka skolēnu ēdināšana pašlaik tiek solidāri dalīta uz pusēm, taču atgriezties pie pilnībā valsts apmaksātām brīvpusdienām nav plānots. Šo jautājumu aktualizējusi arī Veselības ministrija, un 2022. gadā brīvpusdienu jautājums tiks pārskatīts vēlreiz. Ministre arī atzina, ka par 1,42 eiro nodrošināt pilnvērtīgu ēdienreizi ir praktiski neiespējami.
Kas strādās skolā?
Trūkst skolotāju. Turklāt trūkst arī atbalsta personāla, psihologu. A.Muižniece uzskata, ka svarīgi ir celt profesijas prestižu un atalgojumu.
Ministre nepietiekamo skolotāju skaitu nodēvē par klasisku jautājumu, kas tiek uzdots katram izglītības un zinātnes ministram. Viņa stāsta par jauno pedagogu sagatavošanas programmu “Mācītspēks,” kas ir ļoti pieprasīta un ļauj citu profesiju pārstāvjiem divu gadu laikā kļūt par skolotājiem. Programma tiks turpināta.
Ministre nepiekrīt, ka skolotāji netiek sagatavoti, jo IZM redz diploma ieguvējus. Skolotāji ir. Bet vai viņi nonāk skolās? Un kas notiek, kad viņi nonāk skolās? Kā noturēt pedagogus?
Viņasprāt, šo problēmu nevar atrisināt uzreiz. Tas ir skolotāja profesijas prestiža jautājums. Pastāv arī dažādi mīti sabiedrībā. “Covid-19 laiks ļāvis sabiedrībai uz šo profesiju paskatīties citādāk, apzināties tās nozīmi, mazinājis negativitāti,” uzskata A.Muižniece. Skolotāji nāk no augstskolām. Bet ir arī cilvēki ar pedagoģisko izglītību, kuri skolā nenonāk, un šeit atslēgas vārds būs atalgojums, viņa skaidroja.
Ministre minēja arī tādas skolotāju izglītības iespējas kā 72 stundu programmu pedagoģijas pamatos un speciālajiem skolotājiem, kā arī programmu STEM skolotājiem, ko paredzēts turpināt finansēt, jo katru gadu ir daudz mācīties gribētāju un visiem tiek nodrošināta iespēja to darīt.
Skolās testēs visus
Aizvien pastāvot augstai saslimšanai ar Covid-19, aktuāls ir testēšanas jautājums. “Kamēr ir augsts saslimstības rādītājs, skolās testēs visus, kas ir iesaistīti mācību darbā, arī vakcinētos,” uzsver A. Muižniece.
Vai skolās būs pieejamas bezmaksas maskas? “Valsts rezervēs joprojām ir pietiekams skaits sejas masku,” apliecina ministre, aicinot skolas, kurām tās nepieciešamas, sazināties, un maskas tiks piegādātas. Turklāt Aizsardzības ministrija ir izsludinājusi jaunu sejas masku iepirkumu, un notiks nākamā piegāde pašvaldībām un skolām.
Cik kvalitatīvi apgūts
jaunais saturs?
Cik kvalitatīvi skolēni ir apguvuši jauno mācību saturu, pēc ministres teiktā, plašāk varēs izvērtēt pēc nākamā mācību gada beigām. Tad būs pagājis pirmo trīs gadu posms, bērniem mācoties pēc jaunā mācību satura.
“Pagājušajā mācību gadā skolēni galvenokārt mācījās attālināti un pilnveidoja savu digitālo pratību un pašvadītas mācīšanās prasmes. Šogad ļoti svarīgi ir mācības noturēt klātienē, lai attīstītu arī citas prasmes. Signālu, ka jaunais saturs varētu izgāzties, nav,” apgalvoja A. Muižniece.
Šogad neesot bijusi aizķeršanās arī ar mācību līdzekļiem, tie nodrošināti jau augustā. “Panākumu atslēga būs tā, cik spēsim šajā mācību gadā mācības nodrošināt klātienē,” A.Muižniece, kā arvien, iestājas par mācībām klātienē.
Latvija ir attālināto mācību rekordiste, atzina izglītības nozares vadītāja. Jāņem vērā arī to saistība ar veselību un zināšanu kvalitāti. Kā sacīja A.Muižniece, viņa neapskauž to izglītības un zinātnes ministru, kurš amatā būs pēc pieciem sešiem gadiem un vēros attālināto mācību sekas, kas tad izpaudīsies jau konkrētos pārbaudījumu rezultātos.
Ministre aicināja noticēt, ka varam mācīties klātienē, lai pēc iespējas mazāk būtu jālauza galva, kā nodrošināt mācības citādi. “Pagarināts brīvlaiks par divām nedēļām, attālinātās mācības – tas ir politisks jautājums, un bieži vien rezultāts ir atkarīgs no tā, ar kuru kāju katrs politiķis todien ir izkāpis no gultas,” viņa smaidot noteica.
Katram bērnam savu datoru
Ministre komentēja arī situāciju ar datoru pieejamību skolēniem. “Pagājušajā mācību gadā Latvijas skolas saņēma vairāk nekā 6000 datoru. Pašlaik nav saņemta informācija, ka skolās to trūktu,” viņa sacīja.
“Šobrīd tiek strādāts pie tā, lai pamatizglītības posmā būtu skolu digitālās bibliotēkas. Tas būs iepirkums trijās kārtās. Sāksim ar 7.-9. klasi, turpināsim ar 4.-6. klasi, bet tālāk ar 1.-3. klasi. Vidusskolai tas būs specifiskāk. Mūsu mērķis – 2024. gadā katrā skolā katram bērnam savs dators. Nākamajā gadā jau pirmajai “porcijai” datoru vajadzētu nonākt pie skolēniem,” IZM plānus atklāja A.Muižniece.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Panākumu atslēga – audzēkņu mācības klātienē

Kategorijas