Bartlomejs pie altāra ved Inesi

2021. gada 12. novembris 00:00

1033

Īpašā dienā – zem Svēto Sargeņģeļu spārna (saskaņā ar katoļu liturģisko kalendāru) – laulājās gulbeniete Inese, kuru daudzi pazīst kā mūsdienīgu rotu meistari, un Polijā dzīvojošais lauksaimnieks Bartlomejs. Viņiem abiem tagad ir viens uzvārds – Stoklosas. Acīgākie, izlasot to, noteikti atminas Andžeju Stoklosu, kurš pirms kāda laika bija Gulbenes katoļu draudzes gans. Patiešām! Gulbeniete Inese tagad ir rados ar šo garīdznieku, jo viņu apprecējušais Bartlomejs ir A.Stoklosas brāļa dēls. “Priesteris Andžejs mūs iepazīstināja ar Bartlomeju, un mēs viņu saucam par mūsu ģimenes Svēto Valentīnu,” saka Inese.
Pāri 2.oktobrī salaulāja Gulbenes Vissvētākā Sakramenta draudzes prāvests Pāvels Kamola. Šajā brīdī klāt bija arī A.Stoklosa, tagadējais Rīgas Sāpju Dievmātes draudzes prāvests.
Stāsts par Ineses un Bartlomeja mīlestību ir stāsts par to, kā divus cilvēkus saved kopā ticība. Par to, kā viņi savu likteni ieliek Dieva rokās. Un kā divu cilvēku attiecības kļūst par abu lielo dārgumu. Tas ir stāsts par vērtībām. Par to, ka mīlētājiem svarīgi skatīties vienam otra acīs un ne mazāk svarīgi – skatīties vienā virzienā. Un šajā ziņā nespēj traucēt atrašanās katram savā valstī, retas tikšanās reizes un sākotnējā valodas barjera, sazinoties telefoniski (tagad Inese jau labi saprot poļu valodu).
Tagad jaunais Stoklosu pāris plāno pastāvīgu dzīvošanu zem viena jumta, nevis tikai ciemošanos vienam pie otra. Lai gan Bartlomejs jau esot paspējis iepazīt Gulbeni un automašīnu pilsētas ielās vadot gluži kā vietējais. Inese kopā ar meitiņu Vanesu pārcelsies uz dzīvi pie vīra Polijā. “Lauksaimniecība – tas man būs jauns izaicinājums. Domāšu par kādu lauku tūrisma veidu tur,” viņa saka. Tajā pašā laikā Inese domā, ka daļēji vienalga vienmēr būs Latvijā un nekad nesaraus saites ar Gulbeni.
Cerējušies ilgi – kā senos romānos
Inese atminas – Bartlomejs viņu bildinājis Gulbenē, kad pagājuši bija vien kādi trīs mēneši no abu iepazīšanās svētceļojuma laikā. Tomēr tas bija tikai sākums. Viņi cerējās skaisti un ilgi, kā vien senos romānos mīlētāji to pratuši. Bez steigas, bez ļaušanās kaislībām viņi izloloja savu mīlestību. Kā vienu no garīgi intīmākajiem brīžiem attiecību sākumā Inese atceras vienotu rožukroņa lūgšanu. To pamudinājis darīt A.Stoklosa. Bez šādas garīgas vienotības nav iespējama ilga laime mīlestības attiecībās – ir pārliecināta Inese. Viņa atceras arī to, kā cerēšanās laikā kopā ar Bartlomeju Čenstohovā (Polijas katoļu galvenajā svētvietā) bijuši pateikties Dievmātei par to, ka ir iepazinušies.
Pagāja trīs gadi kopš brīža, kad Bartlomejs bildināja Inesi, līdz brīdim, kad abi, spītējot pandēmijai, nolēma ilgāk vairs negaidīt. Sākumā gribējuši salaulāties pagājušā gada 1.maijā – Svētā Jāzepa dienā. Taču sākās pandēmija un problēmas ar valstu robežu šķērsošanu. Tomēr turpmākie notikumi rādīja, ka ārējie apstākļi maz mainās uz labo pusi, un tas Inesei un Bartlomejam lika pieņemt lēmumu, rēķinoties ar realitāti.
Laulājās saules pielietā oktobra dienā
Viņi nolika kāzu dienu 2021.gada 2.oktobrī. Inese stāsta – dienu iepriekš bijis drēgns laiks, stipri lijis, bija apmācies. Viņa lūgusi Dievu, kaut nākamā diena nestu pārmaiņas. Inese teic – nekad viņa nebija redzējusi tik zeltainas gaismas pielietu savu katoļu baznīcu. Tas viss šo dienu vērsa sevišķi svinīgu. Protams, pandēmijas dēļ radu kopā sanākšana nevarēja notikt tik plaši, kā jaunlaulātie gribētu. Sevišķi tas attiecas uz Bartlomeja ļoti lielo un draudzīgo radu saimi. Tomēr pats galvenais – laulību ceremonija ir notikusi. Pēc tam pāris devās uz Stāmerienu, kur pils parkā priecājās par saules pielieto lapkriti. Šo brīdi fotoobjektīvā tvēra Ineses draudzene Kintija Ostrovska. Iegūtie attēli lika brīnīties par to, kā gaismas stari svētī jauno vīru. Inese tajā visā saskata labu zīmi. “Mans laulātais vīrs – mans sargeņģelis,” pie fotogrāfijas pierakstījusi Inese. Viņa teic – attiecībās ar Bartlomeju starp viņiem ir miers un garīgs līdzsvars. “Mēs cenšamies par to piedomāt,” saka Inese.
Laulība ar Bartlomeju ir kļuvusi par kulminācijas punktu viņas atgūtajā garīgajā dzīvē pēc piedzīvotās vilšanās iepriekšējās laicīgajās attiecībās, kuru laika pasaulē nākusi Ineses mīļā meitiņa Vanesa.
Par svarīgajām sajūtām “sirds līmenī”
Laulības baznīcā ar Bartlomeju Inesei ir pirmās un vienīgās. Taču laicīgajā dzīvē viņa iepriekš jau bijusi reģistrētās attiecībās un vēlāk šķīrusies. Pati saka – zina, kā tas, kad, tēlaini izsakoties, apprecoties dzīve sākas ar “trauku mazgāšanu”, jo visi ir paēduši un viss skaistais jau pagātnē. Viņi ilgi un mokoši sadzīvoja ar šo situāciju, jo kopš bērnības uzskatīja – dzīvesbiedram ir jābūt vienam vienīgam un uz mūžu.
“Mana sirds bija sabirzusi gabaliņos. Man vairs nebija “rozā briļļu”,” atceras Inese un atklāj savu pieredzi, kā ticība un Dievs pamazām viņas salauzto sirdi atkal pa maziem gabaliņiem salīmēja kopā. Viņa šo procesu salīdzina ar jūras viļņošanos “sirds līmenī”. Iekšējā pārdzimšana sākusies pirms septiņiem gadiem, kad Inese atkal kļuva praktizējoša katoliete.
“Es atkal sāku elpot it kā no jauna,” saka Inese. Dziļi zemapziņā ar katoļticību saistījās viņas vislaimīgākās bērnības atmiņas. “Atceros, kā mazotnē no rīta pamostos vecvecmammas Mariannas lauku mājā, sprakšķ ar malku kurināma krāsns, ir silti. Un vecvecmāmiņa pie manas gultas lūdzas rožukroni. Viņa ir manas ticības “klints”,” stāsta Inese.
Viņas vēlēšanās ir garīgi atgriezties šajā sākuma punktā un nekad vairs nezaudēt to. Ieejot jaunā dzīves posmā kā Inese Stoklosa, viņa saka: “No sirds vēlos pateikties Aglonas Dievmātei, svētceļojumā pie kuras esmu devusies daudzas reizes. Vēlos pateikties par kopā noieto ceļu, kas mani ir ievedis svētītā dzimtā, no kuras nākuši vairāki priesteri.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Bartlomejs pie altāra ved Inesi

Kategorijas