Izmisums un dusmas divu kilometru garumā

2021. gada 12. novembris 12:29

Zemnieku saimniecības “Vanagi” īpašnieks Vladimirs Mavrins atceras, ka pirms trīsdesmit gadiem, kad Līgo pagastā tika liets asfalts, netika noasfaltēts vien šis divus kilometrus un simts metrus garais Līgo-Jaungulbene ceļa posms.
“Mums toreiz pateica, ka to ielies vienā Gulbenes ielā un pēc tam arī mums pabeigs asfaltēt. Ir pagājuši šie 30 gadi, bet ir tikai solījumi. Ceļš paliek arvien sliktāks. Mans viens darbinieks brauca vest bērnu uz bērnudārzu un, uzbraucot uz ceļa, bedrē nolauza mašīnai plauktu! Ko līdz, ka vakar ceļu nogreiderēja? Dubļus sastūma, bet bedres palika,” savu sašutumu pauž Līgo pagasta iedzīvotājs.
Pagasta pārvaldes vadītājs Uldis Doņuks norāda, ka šis ceļš savieno gan uzņēmējus ar darbavietām, gan darbiniekus ar aprūpes centru, gan vecākus un bērnus ar bērnudārzu un skolu pilsētā.
Vai par mums smejas?
V.Mavrins norāda, ka pa valsts nozīmes ceļa posmu Līgo-Jaungulbene nevar vairs ne vieglā, ne smagā mašīna izbraukt. “Vienalga, ar kādu mašīnu brauc, knapi, knapi var pabraukt! Lai nokļūtu uz Gulbeni, braucu ar pirmo ātrumu un 5 km/stundā. Vai viņi smejas par mums? Nodokļus maksājam un nevar normāli sataisīt mums ceļu, bet mums taču arī vajag strādāt!” ir sašutis V. Mavrins.
Viņš stāsta, lai arī zemnieku saimniecības strādnieki ir vietējie, tomēr nemitīgas sūdzības saņemot no piena pārstrādes un savākšanas mašīnas vadītājiem. Viņi sūdzoties, ka regulāri pēc šādiem ceļiem ir jāremontē, bet “remonti taču maksā lielas naudas”. V. Mavrins stāsta, lai tiktu uz mājām, jāmēro lielāks līkums pa pašvaldības ceļu, jo tas vismaz ir labā stāvoklī.
“Šis jautājums nav “celts” pirmo reizi. Es laikam jau esmu apnicis visiem, jo zvanu un zvanu. Andis Caunītis jau vairs man neceļ, un “ceļinieki” atbild, ka – jā, jā, kaut ko darīs, bet zvani, kam gribi, labuma nekāda. Pirms kādas nedēļas mums atkal solīja, bet vai atkal tie ir tikai solījumi, lai atkratītos?” jautā “Vanagu” saimnieks.
Pagasta pārvaldes vadītājs U. Doņuks pauž nožēlu, ka šim ceļam tiek pievērsta tik maza uzmanība. “Runa jau ir gan par uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem. Jā, esam pacietīgi, bet cik ilgi un kā var gribēt, lai cilvēki dzīvo laukos un attīsta uzņēmējdarbību? Šādi ceļi ir izšķiroši daudzu lēmumos pazust no laukiem. Arī uzņēmēji būtu apmierināti, ja varētu līdz Līgo centram nokļūt tad, kad tas nepieciešams. Segums arī sausā laikā vairs īsti nekalpo un neatbilst kvalitātei. Vietējie iedzīvotāji arī paši ir zvanījuši gan ceļa uzturētājiem, gan Autoceļu direkcijai. Šķiet, ka arī “Gulbenes autobuss”, zobus sakodis, brauc lēnām cauri. Mēs neko neviens nevaram izdarīt. Šis ceļa posms mūsu pagastā ir vistraģiskākais,” atzīst U. Doņuks.
Viņš uzsver, ka šobrīd Līgo pagastā nekas nav svarīgāks par šo ceļu – ne “pārceltais darba kabinets, nekas cits, bet šis ceļš, jo tas skar visus pagasta iedzīvotājus”.
Uzņēmēji piedzīvo zaudējumus
To, ka problēma pastāv gadiem, apstiprina arī SIA “Tigras” vadītājs Artis Burķītis. Viņa uzņēmumā strādā vairāk nekā 20 darbinieki, no kuriem daudzi brauc uz darbu no Jaungulbenes un arī Gulbenes. “Šo ceļu visi izjūtam, tas ir ļoti švaks. Protams, darbinieki sūdzas, ka mašīnas tiek lauztas un, braucot pa šo posmu, remonti tām vajadzīgi stipri vairāk. Esmu mēģinājis runāt jau agrāk, bet nekas nenotiek. Arī novadam esam teikuši, ka šī ir mūsu lielākā sāpe. Kad, īpaši pavasaros, tiek uzliktas ierobežojošās zīmes, tad nevaram braukt ar lielajām “fūrēm”, tās mums arī ir lielas problēmas,” norāda A. Burķītis.
Vairāk nekā divus gadus Līgo pagastā darbojas kamīnmalkas ražošanas uzņēmums SIA “Firewood” kurš šī ceļa posma problēmu izjūt no pirmās dienas. Uzņēmums ražo kamīnmalku un nodarbina gandrīz 15 darbiniekus, kas brauc no vietējiem pagastiem, arī no Gulbenes un Madonas. Visi darbinieki atzīst, ka “mašīnas tiek lauztas”. Uzņēmuma vadītājs Kārlis Dišlers atklāj, ka pati lielākā sāpe ir pavasaros un rudeņos, ja ceļš tiek slēgts ar tonnāžas ierobežojumu zīmēm. “Mūs tas ļoti ietekmē. Mums apstājas ienākumu gūšana. Nevaram ne ko atvest, ne izvest, ko saražojam. Ja šādi periodi ir ilgstoši, tad darbiniekiem jādodas bezalgas atvaļinājumos. Ja ir slikts rudens, tad mums ir ļoti grūti, jo tad iet prom ļoti liels kravas apjoms no vasaras produkcijas. Ir līgumi ar saistībām. Mums uz Zviedriju tiek vestas 20-30 “fūres” ar saražoto, ja tajā periodā ceļš ir slēgts, tad es nezinu, kā mēs varam strādāt.
Pašvaldība nevar ietekmēt
Savu darbinieku, kuri brauc ar personiskajiem auto, žēl ir arī sociālās aprūpes centra (SAC) “Siltais” vadītājai Inesei Lesiņai, jo mašīnas tiešām tiek lauztas, bet “neviens nepelna taču lielas naudas”. Otra sāpīgā lieta ir piegādātāji, kuri pat atsakās braukt turp.
“Man nākas viņiem teikt, ka neesmu ne ceļa uzturētājs, ne satiksmes ministrs, kas atbild par ceļa stāvokli. Reizēm viņi pasaka, ka preci nevedīs, un man nākas pašai braukt pakaļ precei. Viņi atsakās braukt pa šādu ceļu. Arī pēc nogreiderēšanas visas bedres atkal ir atpakaļ,” saka I. Lesiņa.
Viņa atceras, ka reiz atbilde no Satiksmes ministrijas bijusi, ka – Latvijā šādu ceļu ir milzum daudz un ka prioritārā secībā tiek sakārtoti. “Rudenī tika sasprausti stabiņi, satikām strādniekus, kas teica, ka augusta beigās vai septembra sākumā tiks uzsākta šī ceļa sakārtošana, tiks ieliktas caurtekas un izrakti grāvji. Ceru, ka šis plāns tomēr nav pazudis, varbūt pavasarī varam ko sagaidīt. Šobrīd šis ceļš ir zem jebkura lauku ceļa līmeņa. Ir biežāk iznācis braukt uz Vāciju, tur mazie lauku ceļi nav asfaltēti, bet ir ar segumu, kur kaļķis ir kopā ar kādu maisījumu. Tas sacietējot dod diezgan akurātu ceļu, kur bedres nerodas. Igaunijā arī mazie ceļi nav asfaltēti, bet tas segums ir tāds, ko neietekmē laikasptākļi vai smago mašīnu kustība,” saka I. Lesiņa.
Viņa arī uzskata, ka novadam vajadzētu iesaistīties un ka “nevar taču tā būt, ka pašvaldība nevar nekādi ietekmēt šī valsts ceļa kaut vai nelielu uzlabojumu”. Arī uzņēmēji aicina novada pašvaldību beidzot meklēt risinājumus šai samilzušajai problēmai.
Novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis piekrīt, ka šis ceļa posms “ir zem katras kritikas”, lai arī uzskata, ka ceļu sakārtošana ir būtiskākā vajadzība, jo tā esot “kā asinsrite, un, ja tā nedarbojas, tad pārējā orgānu sistēma arī nedarbojas”. “Mums ir tas teiciens, ka Latvijā nebrauc pa ceļa labo pusi, bet pa labāko, un arī pretim braucošās mašīnas meklē posmu, kur nebūtu kāds grāvis vai nenostumtā apmale. Man jau Līgo pagasta vietējie iedzīvotāji teica, ka ceļš pirms nogreiderēšanas sestdien un svētdien bija vēl briesmīgāks. Arī vakar (trešdien – red.) tas nebija normāli braucams, lai arī bija pirms dienas greiderēts. Efekta gan nebija nekāda, un malas arī bija atstātas pusmetru augstas – ne nostumtas, ne noraktas, un ūdens stāvēja uz ceļa. Tas ir briesmīgi, ja diendienā tur kādam jābrauc pa tādu ceļu, nezinu, kura mašīna to var izturēt. Ne tur ar riteni pabraukt, ne ar traktoru, kam nav amortizācijas, jo tad švamme mutē jāliek, lai zobus neizsistu ārā. Nelaimīgs arī kājāmgājējs – ja nāk kāda mašīna, tad pļavā jābēg, lai nenošķiež. Ir runāts “sausu muti” ar Aumeistera kungu, sapratu, ka ir rasts kāds finansējums kādiem darbiem, bet, kamēr tos izdarīs, ir jāpārdzīvo vēl šis rudens un pavasaris,” komentē A. Caunītis.
Sola drīz sākt darbus
Ceturtdien, 11. novembrī, ikmēneša Gulbenes novada pārvalžu vadītāju sanāksmē piedalījās arī VSIA “Latvijas Valsts ceļi” Gulbenes nodaļas vadītājs Laimonis Aumeisters. Viņš “Dzirkstelei” saka, ka beidzot ir sagaidīts Ministru kabineta lēmums par to, ka daļa no VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs” 2020. gada peļņas dividendēm tiks novirzīta valsts vietējas nozīmes autoceļa V430 Tirza-Jaungulbene-Liede posma Jaungulbene-Līgo sakārtošanai.
“Pavisam drīz tiks uzsākti pirmie sakārtošanas darbi grants ceļa posmā. Tiks veikta apauguma vaļņu noņemšana, grāvju pārtīrīšana, caurteku remonts. Ūdensatvades sakārtošanas darbus veiks VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, un Gulbenes nodaļa gatavos darba daudzumu sarakstu, defektu aktu un vienkāršoto būvprojektu, lai nākamgad šajā posmā turpinātu darbus, paredzot šķembu maisījuma seguma izbūvi un dubulto virsmas apstrādi,” sola L. Aumeisters.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Izmisums un dusmas divu kilometru garumā

Kategorijas