Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Darbu administrācijā grib pamest jau četras valsts amatpersonas

Diāna Odumiņa
Laikraksta arhīvs

2021. gada 17. novembris 00:00

4784
Darbu administrācijā grib pamest jau četras valsts amatpersonas

Atstāt atbildīgus amatus Gulbenes novada pašvaldībā ir izvēlējušās jau četras speciālistes, kurām ir valsts amatpersonas statuss. To izvēlējušās darīt arī Izglītības pārvaldes vadītāja Edīte Kanaviņa un Ekonomikas nodaļas vadītāja Anita Rauza. Viņas abas to apstiprinājušas “Dzirkstelei”.
Iepriekš jau rakstījām, ka atlūgumu ir uzrakstījusi pašvaldības izpilddirektore Lienīte Reinsone-Leišavniece un Personālvadības nodaļas vadītāja Vita Lāčkāja. Zīmīgi, ka viņas visas vēlas izbeigt darba attiecības uz savstarpējas vienošanās pamata vienā dienā – ar 26.novembri, “Dzirkstelei” sacīja novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis (Latvijas Reģionu Apvienība).
25.novembrī domes sēdē tiks skatīts L.Reinsones-Leišavnieces, kā arī E.Kanaviņas atlūgums. Lēmums par divu citu administrācijas darbinieču atlūgumiem jāpieņem izpilddirektora krēslā sēdošajai amatpersonai.
A.Caunītis sakarā ar šo darbinieku atlūgumiem laikrakstam pauda – novada pašvaldības izpildvarā ir izveidojusies ārkārtas situācija. Par to 15.novembrī runāts iknedēļas darba sanāksmē pašvaldības administrācijā. Bijusi cerība, ka A.Rauza vēl brīvdienās pārdomās, tomēr pirmdien viņa apliecinājusi – atlūgums paliek spēkā.
“Dzirkstele” jau informēja, ka visas minētās četras pašvaldības administrācijas amatpersonas ir parakstījušas pretenziju vēstuli, kurā kritizēts A.Caunīša un deputātu koalīcijas darba stils. Jāatgādina, ka pašvaldības vadošo administrācijas darbinieku nesaskaņas ar domes vadību bija jūtamas jau pēc vasarā notikušajām pašvaldības vēlēšanām, kad tikai viena deputāta balss izšķīra A.Caunīša kļūšanu par domes priekšsēdētāju. Uz āru izpildvaras un lēmējvaras konflikts redzams kļuva, kad novada domes 28.oktobra sēdē deputātu vairākums nobalsoja par izpilddirektores vietnieka amata svītrošanu štatu sarakstā.
Visām izaugsme karjerā bijusi iepriekšējās domes laikā
Pēc divarpus darba gadiem Gulbenes novada pašvaldības izpilddirektores amatā to pamest pieteikusies Lienīte Reinsone-Leišavniece. “Dzirkstelei” viņa skaidroja – esot viedokļu sadursme ar domes priekšsēdētāju dažādos darba jautājumos, kā arī ir atšķirīga izpratne par novada attīstību.
L.Reinsone-Leišavniece novada pašvaldībā karjerā sāka augt laikā, kad domes priekšsēdētājs bija Andris Apinītis (“Reģionu alianse”). Tad viņa no ekonomistes kļuva par Finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāju (ar 2015.gada 13.oktobri, kā liecina VID publiskā datubāze). Par izpilddirektori viņa tika iecelta ar Normunda Audziša (ZZS) vadītās novada domes 2019.gada 30.maija sēdes lēmumu. Tad pat tika apstiprināts viņas vietnieks Sandis Sīmanis.
A.Rauza pēc L.Reinsones-Leišavnieces paaugstināšanas amatā vispirms 2019.gada 3.jūnija kļuva par par Finanšu un ekonomikas nodaļas vadītājas vietas izpildītāju, divus mēnešus vēlāk – par Ekonomikas nodaļas vadītāju. Tātad faktiski viņa šādas amatpersonas statusā ir bijusi divus gadus un četrus mēnešus.
Arī V.Lāčkāja novada pašvaldības izaugsmi karjerā sāka N.Audziša vadītajā novada domē pirms diviem gadiem un pāris mēnešiem (pēc VID datiem). Tad viņa no speciālistes Attīstības un projektu nodaļā kļuva par Personālvadības nodaļas vadītāju.
Edīte Kanaviņa, kura iepriekš strādājusi pašvaldības izglītības iestādēs, bijusi arī Gulbenes 2.vidusskolas direktore, aizvadītajā sasaukumā bija novada domes deputāte no “Reģionu alianses”. N.Audziša vadītā novada dome viņu 2019.gada 30.septembrī apstiprināja par pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāju. Šajā sakarā pēc mēneša E.Kanaviņa nolika savu deputātes mandātu. Izglītības pārvaldes vadītāja viņa ir bijusi divus gadus un nepilnus divus mēnešus.
Vai tiek gatavota neuzticības izteikšana priekšsēdētājam?
Vai var būt tā, ka opozīcija 25.novembrī novada domes sēdē ierosinās izteikt neuzticību A.Caunītim kā priekšsēdētājam? Vairāki “Dzirksteles” lasītāji ir izteikuši šādu versiju un situāciju salīdzinājuši ar Andra Vējiņa (ZZS) kā novada domes priekšsēdētāja gāšanu 2018.gada 29.martā, kad viņš pēc pašvaldības vēlēšanām amatā sabija vien deviņus mēnešus. Ne viens vien toreiz komentēja – A.Vējiņa amata krēsla šūpošana sākusies pēc mēģinājumiem reformēt un jaunu kārtību ieviest izpildvarā.
Vai A.Caunītim amatu var atņemt rekordīsā termiņā – jau pēc četriem mēnešiem, kopš viņš bijis ievēlēts par novada domes priekšsēdētāju? A.Caunītis opozīcijas iespējamo vēlmi gāzt viņu “Dzirkstelei” komentēja tā: “Esmu tam gatavs. Jebkurā brīdī jebkas var mainīties, ja tāds process ir saplānots. Tas ir normāls, dabisks process. Ja to rosinās – viss kārtībā! Tikai ir jāsaprot tā nianse, ka nākamo novada domes priekšsēdētāju var apstiprināt tikai vairākums no domes deputātu kopuma, nevis tikai vairākums no tiem deputātiem, kuri piedalās domes sēdē. Tas nozīmē, ka kādam (no koalīcijas – red.) būtiski ir jāmaina savs viedoklis. Bet viss ir iespējams. Es vienmēr smaidot saku – trauki plīst uz laimi. Un viss, kas notiek, cerams, ka notiek uz labu.”
Opozīcijas deputāts Normunds Mazūrs (“Latvijas attīstībai”) “Dzirkstelei” šajā sakarā teica – neesot jēgas izteikt neuzticību A.Caunītim kā novada domes priekšsēdētājam, ja balsojumā nav iespējams panākt deputātu vairākuma atbalstu. Tajā pašā laikā viņš uzsvēra: “Katrā ziņā tas, kas notiek... Kaut kas jau nav riktīgi. Četru speciālistu atlūgumi – nopietni tas ir. Kas notiks tālāk, nezinu.”
12 gados novada pašvaldībā nomainās četri izpilddirektori
Izpilddirektora amats novada pašvaldībā vienmēr ir bijis problemātisks, jo, lai arī tajā risināmi saimnieciski jautājumi, faktiski visu laiku bijuši jūtami politiski zemūdens akmeņi. Izpilddirektors allaž bijis tas, kurš pirmais dabū ciest politisko vai ekonomisko ķīviņu dēļ pašvaldībā. Tas vērojams jau kopš novada pašvaldības izveides sākotnes 2009.gada vidū.
Kopumā šo 12 gadu laikā novada pašvaldībai ir bijuši četri izpilddirektori. Iznāk – vidēji uz katru novada domes sasaukumu par vienam izpilddirektoram. Realitātē tomēr iznāk vairāk. Viss liecina, ka šajā sasaukumā novada pašvaldībai nomainīsies cilvēks šā amata krēslā. Pirmais izpilddirektors amatā sabija divarpus gadus, divas nākamās izpilddirektores – katra pa aptuveni četriem gadiem, L.Reinsone-Leišavniece atkārtos pirmā izpilddirektora darbības laiku – divarpus gadus.
Pirmais novada pašvaldības izpilddirektors Māris Danieks iepriekš bija strādājis uzņēmējdarbībā, izpilddirektora amatā pašvaldībā tika apstiprināts ar Sandras Daudziņas (ZZS) vadītās novada domes lēmumu. Drīz vien viņš tika ierauts kriminālā, KNAB rosinātā skandālā, kas gan ne ar ko nebeidzās. Vēlāk “Dzirkstelei” viņš to komentēja ar vārdiem: "Kas mūs nenogalina, padara stiprākus!" M.Danieks tika atstādināts no darba, kamēr notika izmeklēšanas process saistībā ar Gulbenes kultūras centra renovācijas projektu.
2011.gada vidū izpilddirektores amatā uz laiku apstiprināja Sarmīti Krišāni, kura bija pašvaldības darbiniece ar stāžu. M.Danieks iesniedza atlūgumu un lūdza viņu atbrīvot no amata ar 2011.gada 30.novembri, novada deputāti to akceptēja. Tad pat deputāti arī lēma jau uz nenoteiktu laiku par novada domes izpilddirektori iecelt S.Krišāni. M.Danieks iesniegumā balstījās uz Darba likuma 100.panta 5.daļu, kurā ir teikts, ka tikumības un taisnprātības apsvērumu dēļ darbinieks nevar vairs strādāt šo darbu. Viņš pēc tam atgriezās uzņēmējdarbības vidē, kur strādā joprojām.
Sarmīte Krišāne ar laika distanci – labi, ka tikusi prom
2015.gadā ar 6.februāri tika uzteikts darbs izpilddirektorei S.Krišānei sakarā ar darba devēja uzticības zaudēšanu (bija vainota par it kā prettiesiska rīkojuma izdošanu attiecībā uz darba algas noteikšanu domes priekšsēdētājam un vietniekam). Par S.Krišānes atstādināšanu no amata  nobalsoja Nikolaja Stepanova (“Reģionu alianse”) vadītās novada domes deputāti. Jau 11.februārī par izpilddirektori uz noteiktu laiku deputāti ievēlēja Gunu Šviku, kura iepriekš šādu pašu amatu bija pildījusi rajona padomē (tātad pirms administratīvi teritoriālās reformas). S.Krišāne iesniedza tiesā prasību pret novada domi un uzvarēja. Rezultātā pēc nepilniem diviem mēnešiem – 8.aprīlī – deputātiem jau bija jābalso par G.Švikas atcelšanu no amata. S.Krišāne atgriezās amatā, bet tikai dažām dienām, jo jau 10.aprīlī deputāti balsoja par viņas iesniegumu atbrīvot no amata atkal jau identiski kā M.Danieks – pēc Darba likuma 100.panta 5.daļas. S.Krišāne turpmāk veiksmīgi veidoja karjeru atbildīgos amatos valsts iestādēs.
Pēc četrām dienām – 2015.gada 14.aprīlī – atkal N.Stepanova vadītā novada dome nobalsoja par G.Švikas iecelšanu izpilddirektores amatā jau uz nenoteiktu laiku.
Par to laiku S.Krišānei nav patīkamu atmiņu, tomēr viņa piekrita “Dzirkstelei” komentēt, kas ir par vainu novada pašvaldībā, kāpēc atkārtojas uzkāpšana uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem un kāpēc neveidojas sazobe ar izpilddirektoru. “Varbūt savstarpējo sarunu ir par maz, lai veidotos vienota izpratne? Vaina nav darba steigā. Katram darbiniekam ir pilna galva ar savām domām. Katrs domā pa savam. Bet vajag biežāk apsēsties pie viena galda un par visām problēmām izrunāties,” sacīja S.Krišāne. Vēl viņa piebilda – “negribētos, ka tā ir, bet ir iespējama sava veida zināma atriebība”, kas tiek vērsta pret kādu personiski. S.Krišāne piebilda – patiesībā jūtas laimīga, ka vairs nestrādā Gulbenes novada pašvaldībā.
G.Švikas problēmas pašvaldības izpilddirektores amatā sākās, kad 2017.gadā par novada domes priekšsēdētāju kļuva no uzņēmējdarbības vides nākušais A.Vējiņš. Vēl vairāk viņa amatā tika tricināta, kad ar 2018.gada 29.marta sēdes lēmumu novada domes vadības grožus pārņēma uzņēmējs N.Audzišs. 2019.gada 28.marta domes sēdē G.Švikai tika pārmesta novada svētku organizēšanas atcelšana, un jau 25.aprīlī tika izskatīts viņas iesniegums, lūdzot atbrīvot no izpilddirektores amata ar 30.aprīli, savstarpēji vienojoties. Deputāti akceptēja atlūgumu. G.Švika devās ilgā atpūtā un pēc tam turpināja darboties sabiedriskajā sektorā, līdz šā gada pašvaldības vēlēšanas viņai ir ļāvušas atgriezties novada domē kā deputātei un kļūt par novada domes priekšsēdētāja vietnieci.

Kategorijas

Kategorijas