Vienmēr ir gribējusi palīdzēt cilvēkiem

2021. gada 23. novembris 00:00

565

Katru gadu, sagaidot Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienu, par sasniegumiem dažādās jomās, kā arī par ieguldījumu Gulbenes novada attīstībā un popularizēšanā Gulbenes novada pašvaldība apbalvo iedzīvotājus, uzņēmējus un organizācijas ar novada augstākajiem apbalvojumiem – Goda diplomu un Atzinības rakstu. Stradu pagasta feldšerei Svetlanai Veselovai šogad tika pasniegts Goda diploms par cilvēcību, atbildību un mūža ieguldījumu medicīnā.

Arī “Dzirkstelei” Svetlana parāda Goda diplomu un smaidot saka, ka tas ir tik liels, ka nav kur īsti to nolikt, tāpēc pagaidām stāv plauktā. “Negaidīti. Nedomāju, ka esmu tas cilvēks, kas tādu ir pelnījis. Es vienkārši strādāju,” pieticīgi par sevi saka Svetlana.
Neviens nav atteicis padomu vai palīdzību
Svetlana par Stradu pagasta cilvēku veselību gādājusi 44 gadus. Par daudzu pacientu veselību feldšere zina kopš viņu piedzimšanas brīža. Laukos feldšeru punkts ir tā vieta, kur cilvēki meklē palīdzību, ja radušās veselības problēmas. Daudzo darba gadu laikā piedzīvotas dažādas situācijas – gan labi vārdi, gan arī pacientu neizpratne. Bet to Svetlana atceras ar smaidu un sapratni. Viņai vienmēr ir gribējies palīdzēt cilvēkiem.
Runājot par profesijas izvēli, medicīna nebija viņas bērnība sapnis. “Es domāju, ka dzīvē viss nokārtojas no augšas un ka katrs esam savā vietā, kur mums jābūt,” saka Svetlana un priecājas, ka viņas darba ceļā vienmēr ir bijis ļoti daudz labu cilvēku un neviens nekad nav atteicis padomu vai palīdzību. Par to viņa visiem saka lielu paldies.
Viņa atminas, ka savulaik feldšerpunkti bija kā maza poliklīnika. “Te viss notika. Bērni nāca vakcinēties, bija sieviešu profilaktiskās apskates, fluorogrāfa izbraukumi. Viss uz vietas, nekur nebija jābrauc. Tagad pie manis vēršas pacienti, un es viņus varu izmeklēt, nozīmēt ārstēšanu, ja nepieciešams, norīkoju pie ģimenes ārsta vai speciālista,” saka Svetlana.

Skatījās pa logu un smaidīja
Covid-19 laiks ir īpaši smags un sarežģīts gan pacientiem, gan mediķiem, gan arī bērniem. Svetlana ļoti pārdzīvo, ja bērni pandēmijas pēc nedrīkst iet uz skolu un viņiem jāmācās mājās attālināti.
“1.septembrī es biju tik laimīga, kad ieraudzīju, ka bērni iet uz skolu! Biju savā kabinetā un redzēju pa logu, kā bērni sapucējušies ar ziediem rokās dodas uz skolu. Es sēdēju un smaidīju. To redzot, arī man tie ir svētki,” savas sajūtas atklāj Svetlana un aicina aizdomāties par to, vai mājās mācoties visiem ir atbilstoši apstākļi. “Ja ģimene dzīvo vienā vai divās istabās. Lielai daļai šie mājas apstākļi ir sarežģīti. Ir arī vecāki, kuriem nav darba, nav naudas. Cilvēki paliek depresīvi,” uzsver mediķe.
Lai laikā, kad jūtamies slikti, palīdzētu sev, viņa aicina noticēt tam, ka būs labāk, un saņemties, cik iespējams. Bet, ja ir grūti, noteikti jāvēršas pie sava ģimenes ārsta. Nevajag sevi novest līdz depresīvam stāvoklim, kad viss jau ir vienalga. Un nevajag baidīties un kautrēties doties pie psihiatra, ja tas ir nepieciešams. “Ja cilvēks jūt, ka ir grūti, jāpadomā arī par to, kas notiks ģimenē, kas notiks ar bērniem, ja pašam kļūs vēl sliktāk. Lielākā vērtība cilvēkam ir ģimene,” viņa uzsver.
Ja ir bailes par savu veselību, šaubas par to, vai vajag vakcinēties pret Covid-19, Svetlana aicina šīs bailes izrunāt ar savu ģimenes ārstu. “Kuram, pirmkārt, tic un uzticas cilvēki? Savam ģimenes ārstam. Ja ir problēmas ar veselību vai ir neskaidri jautājumi, vienmēr jāvēršas pie sava ģimenes ārsta. Viņi mūs zina un reizēm zina par mums to, ko pat radinieki par mums nezina un varbūt nekad arī neuzzinās. Cilvēki arī daudz lasa, meklē informāciju par veselību, dažādām slimībām. Bet jāprot šo informāciju analizēt, vai visam vajag ticēt. Un mēs daudz ko darām veselības labad tad, kad laiks jau pagājis – ir novēlots, kaite ievilkta, tad ar to galā tikt ir grūtāk,” uzsver Svetlana.

Juris Duļbinskis, Stradu pagasta pārvaldes vadītājs:
“Patiesībā Svetai (Svetlana Veselova – red.) sen jau bija jābūt statusam ģimenes ārsts, jo ir cilvēki, kuri pie cita ārsta nemaz nav bijuši un ārstējas tikai pie Svetas. Un tādu ir ļoti daudz, jo viņa Stradu pagastā ir nostrādājusi 44 gadus, un šo gadu laikā atsevišķām ģimenēm viņa ir kā ģimenes ārsts, tikai viņai nav šī statusa. Viņa ir “zelta cilvēks”, un ļoti daudziem viņas pietrūks, jo ar 1.decembri viņa dodas pelnītā atpūtā. Sveta ir ļoti atbildīga, un patiesībā par tādu samaksu, kādu viņa saņem, ir jābūt varonim, lai tādu darbu darītu. Sveta vietējiem ir arī kā sociālais darbinieks, pie kura var aiziet izrunāties par savām kaitēm un problēmām. Un tam ir milzīga nozīme laukos! Septembrī, tiekoties ar Svetu, viņa izstāstīja, ka ar 1.decembri vēlas doties pelnītā atpūtā. Kad to uzzināju, devos uz sociālo dienestu, jo šos medicīnas darbiniekus koordinē un uzraudzību veic sociālais dienests. Informācija nodota arī pašvaldības Personālvadības nodaļai.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vienmēr ir gribējusi palīdzēt cilvēkiem

Kategorijas