Darbs teic darītāju

2021. gada 26. novembris 00:00

803

Par pašaizliedzīgu un nesavtīgu darbu Sveķu pamatskolas attīstībā daudzu gadu garumā ar Gulbenes novada pašvaldības Atzinības rakstu apbalvots skolas saimniecības vadītājs Aivars Jaunzems. Apbalvošanai viņu ieteica pamatskolas kolektīvs.

“Skolā Aivars dara pat vairāk nekā nepieciešams. Viņam šķiet, ka tā vajag, tāpēc uz darbu nāk arī brīvdienās. Ja redz, ka zāle izaugusi un jāpļauj, negaida darbdienas rītu. Kārtīgs darbarūķis. Viņa izteiktā atbildības izjūta ir pelnījusi atzinību,” pamato Sveķu pamatskolas direktors Aigars Lasis.

Saimnieciskos darbos nav sīkumu

Gandrīz 30 gadus A.Jaunzema darbavieta ir Sveķu pamatskola. Tiesa, mācību iestādes saimniecības pārzinis viņš ir tikai vairāk nekā pusi no šī laika. Sākumā bija šoferis, kā arī veica citus pienākumus. Kā saka Aivars, skolā nav tā, ka katram saimnieciskajam darbam ir savs speciālists. Arī tagad viņa pienākums ir atvest audzēkņus uz skolu un nogādāt mājās.

“Lai vadītu autobusu, ir vajadzīgas D kategorijas šofera tiesības, tāpēc šo darbu nevar uzņemties katrs. Kad sāku strādāt, skolas štatā bija autobusa šoferis, bet līdz ar dažādām pārmaiņām šo vietu vajadzēja samazināt,” stāsta Aivars.
Lai gan bērni ir jāved katru darbdienu, A.Jaunzems salīdzina, ka līdz ar Covid-19 pandēmiju visi sporta un kultūras pasākumi ir atcelti, tāpēc neiznāk audzēkņus vest tik bieži kā agrāk.

Saimnieka pārziņā ir visa skolas ūdenssaimniecība – dzeramā ūdens nodrošināšana un kanalizācijas sistēmas darbība, kā arī apkure skolai un pašvaldības dzīvojamajai mājai blakus skolai. Tajā dzīvo arī Aivars ar sievu Laimu, kura ir uztura mācības skolotāja.
“Dzīvot blakus skolai ir gan pluss, gan mīnuss. Savulaik visādi ir gadījies gan ar ūdeni, gan ar kanalizāciju. Kopš šīs sistēmas ir atjaunotas un sakārtotas, vairs nav lielu uztraukumu, tomēr vienmēr atrodas kas remontējams. Esmu atbildīgs arī par ugunsdrošību. Tiklīdz ieslēdzas signalizācija, jāskrien uz skolu noskaidrot, kas noticis,” atzīst A.Jaunzems.

Viņš ir bijis iesaistīts visās skolas saimnieciskās vides pārmaiņās, uzlabojot apkures, ūdenssaimniecības sistēmu, rūpējoties par iepirkumiem. “Lai gan ir līgumi ar firmām, sīkāki kārtējie remonti tiek veikti saviem spēkiem. Skolotāju istabā ir remonta darbu burtnīca, kurā krājas atzīmes, kas jādara: jāmaina izdegušās elektriskās spuldzītes, jālabo, kas salūzis... Tie visi šķiet sīkumi, bet jādara nekavējoties,” skaidro Aivars.

Darba kvalitāti nosaka godaprāts

Vasarā jārūpējas par skolas plašās teritorijas appļaušanu un labiekārtošanu. Tiek izmantots gan traktors, gan trimmeris, jo reljefs ir dažāds. Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs stāsta, ka jebkurā laikā var lūgt Aivara palīdzību arī pagasta darbos.
“Skolai ir vairāk tehnikas nekā pagastam, tāpēc labi, ka neatsaka novākt no ceļa vēja nolauztu koku vai appļaut teritoriju. Zinu, ka varu Aivaram zvanīt kaut nakts vidū. Tāpat pašvaldības dzīvojamajā mājā pie skolas radušās problēmas viņš atrisinās – nomainīs plīsušu ūdensvada cauruli vai veiks remontu,” uzsver A.Vasiļjevs. Viņš secina, ka A.Jaunzems ir darītājs, kurš nemīl lieki runāt.
Vai vasarā skolas saimniecībā darba mazāk, Aivars nezina teikt, jo darāmā nekad netrūkst. Var arī veikt lielākus remontdarbus. “Mēs negurķojamies. Kolektīvs ir stabils, kadru mainības nav. Skolas pavāre strādā jau 30 gadus, bet darbu sāka 19 gadu vecumā. Tas nozīmē, ka teicamu darbinieku te netrūkst,” spriež A.Jaunzems.
Viņš secina, ka acīmredzot tiek ar visu galā. Turklāt godprātīga attieksme nosaka darba kvalitāti, tāpēc Atzinības raksts ir pelnīts. Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis atbrauca, pasniedza - īsi un kodolīgi. “Grūti spriest, kā būtu, ja apbalvošana notiktu svinīgā pasākumā kultūras centrā. Protams, ir prieks, ja esi kaut ko izdarījis, atstājot aiz sevis ko labu, vērtīgu,” saka A.Jaunzems.
Par kādu veikumu pašam prieks? Aivars min, ka tās varētu būt viņa stādītās ūdensrozes dīķī, kā arī daudz ir paveikts teritorijas labiekārtošanā. “Protams, ne jau es viens esmu bijis darītājs. Otra dīķa izrakšanai bija vajadzīgs finansējums, par ko, protams, lēma skolas vadība,” norāda Aivars.

Darbs skolā neļauj novecot

Viņš secina, ka darbam skolā ir savs pluss – tas neļauj novecot, jo vienmēr apkārt ir bērni ar savu enerģiju un prieku. “Otro gadu esmu pensionārs, taču par došanos pelnītā atpūtā vēl nedomāju,” atklāj A.Jaunzems. Tā ir kā klusa vienošanās bez vārdiem, jo šis jautājums ar pamatskolas direktoru pagaidām nav apspriests.
Kad bija jaunāks, Aivars bija aktīvs vieglatlēts, spēlēja volejbolu, basketbolu. “Esmu gandarīts, ka starp apbalvotajiem ir Voldemārs Mezītis, ar kuru savulaik sacentāmies. Tagad man palikušas medības, kas kolektīviem pandēmijas dēļ tika pārtrauktas. Tagad var atkal atsākt arī tās, ne tikai individuālās medības,” priecājas A.Jaunzems. Par medību trofejām viņš nevar sūdzēties – ir aļņa ragi, kas vērtēti ar sudraba medaļu, un mežakuiļa “zelta” ilkņi. Pagaidām medību kolektīvā “Skrauja” Aivaram nav izdevies nomedīt vilku un lūsi. Viņš bažījas, ka tā arī paliks bez skaistā meža kaķa trofejas, ja lūšus neļaus medīt.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Darbs teic darītāju

Kategorijas