Kā atpazīt insultu?

2021. gada 26. novembris 00:00

ĀTRI – tas ir vārds, kas palicis prātā no sociālās kampaņas par palīdzības sniegšanu insulta gadījumā. Katra burta simboliskā nozīme piemirsusies, taču tas arī nav galvenais. Svarīgākais ir šādā situācijā operatīvi izsaukt medicīnisko palīdzību, jo katra minūte var izšķirt to, vai cilvēks spēs dzīvot, atgūt kustību un runas spējas.
Visbiežāk skar seniorus
Insults ir lokāli asinsrites traucējumi vienā vai vairākos galvas smadzeņu asinsvados. Tas var būt išēmisks – saistīts ar smadzeņu asinsvada nosprostošanos tromba dēļ, vai hemorāģisks – saistīts ar asinsvada plīsumu un asinsizplūdumu galvas smadzenēs. Slimība visbiežāk skar cilvēkus, kas vecāki par 55 gadiem.
Gaidot mediķus, svarīgi neļaut slimniekam atdzist, mierināt viņu un nepieciešamības gadījumā veikt atdzīvināšanas pasākumus. Uz savu galvu nevajadzētu dot nekādus medikamentus.
Katra minūte no svara!
Insulta gadījumā operatīva rīcība ir ļoti būtiska, jo katru minūti slimnieks zaudē lielu skaitu nervu šūnu, kuras neatjaunojas, skaidro NMPD. Īpaši nozīmīgas ir pirmās četras, piecas stundas, kas var izšķirt cilvēka dzīves kvalitāti pēc atveseļošanās. Tāpēc visbīstamākās ir situācijas, kad gados vecāks cilvēks dzīvo viens vai arī līdzcilvēki neatpazīst insulta simptomus. Nesen veikta Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) socioloģiskā aptauja vēsta, ka tos neprot nosaukt 34 procenti Latvijas iedzīvotāju vecumā no 40 līdz 60 gadiem.
“Ir jāturpina strādāt pie tā, lai insulta simptomi būtu visiem zināmi un cilvēki nepieciešamības gadījumā zinātu, kā rīkoties,” uzsver SPKC Veselības veicināšanas departamenta direktore Ilze Straume. “Ja palīdzība tiek sniegta laikus, iespējams mazināt seku smagumu.” Tāpēc SPKC līdz novembra beigām īsteno sociālo kampaņu “Laiks ir dzīvība!”.
Riska faktors – smēķēšana
Biežākie insulta cēloņi ir ateroskleroze smadzeņu vai kakla artērijās, sirds mirdzaritmija, augsts asinsspiediens un nepareizi veidots asinsvads jeb aneirisma. Mirdzaritmija risku palielina pat četras reizes. Vēl pie faktoriem, kas var veicināt slimības attīstību, pieskaitāms augsts asinsspiediens, kas ilgstoši netiek ārstēts, sirds vārstuļa defekts, asinsreces traucējumi, paaugstināts holesterīna līmenis un cukura diabēts. Tāpat insultu var izraisīt smēķēšana, nepietiekama fiziskā aktivitāte, aptaukošanās, nepareizi ēšanas paradumi un pārmērīga alkohola lietošana.
Par nopietniem draudiem veselībai iepriekš var brīdināt pārejoša išēmiskā lēkme jeb mikroinsults, brīdina ASV Slimību kontroles un profilakses centri. Tās laikā asins plūsma smadzenēs tiek bloķēta īsu laiku – ne vairāk kā piecas minūtes. Taču tas prasa tikpat nopietnu attieksmi kā insults. Sajūtot šādas pazīmes, nepieciešams sazināties ar “ātro palīdzību” vai vismaz pieteikt vizīti pie ģimenes ārsta. Vairāk nekā trešdaļu cilvēku, kam bijis mikroinsults un kuri nav saņēmuši nekādu ārstēšanu, gada laikā piemeklē smags insults.
Lai pēc pārciesta insulta atgūtu dzīves kvalitāti, būtiski jau agrīni slimnīcā uzsākt rehabilitāciju. Pēcāk to nepieciešams turpināt mājās vai rehabilitācijas centrā atbilstošu speciālisti uzraudzībā. Pacientam parasti visu mūžu nepieciešams lietot ārsta izrakstītus medikamentus un ievērot veselīgu dzīvesveidu. Pretējā gadījumā insults var atkārtoties un jau ar daudz smagākām sekām - var iestāties invaliditāte vai pat nāve. Pēc insulta iespējamas tādas komplikācijas kā krampji, urīna nesaturēšana, samazinātas pārvietošanās spējas, maņu un sajūtu izmaiņas, kognitīvi traucējumi, tajā skaitā demence.
Svarīgi kustēties un izgulēties
No insulta var izvairīties, daudz kustoties, veselīgi ēdot, rūpējoties par pietiekamu miega daudzumu un atmetot kaitīgos ieradumus. Ieteicams konsultēties ar ārstu par to, cik bieži jāpārbauda asinsspiediens, holesterīns un citi faktori. Mediķis var arī piedāvāt norādījumus, kā ieviest dzīvesveida izmaiņas.
Pētījumos atklāts, ka insulta risks palielinās cilvēkiem, kuri regulāri guļ mazāk par sešām stundām diennaktī. Tiek uzskatīts, ka pieaugušajiem vēlams gulēt astoņas stundas, turklāt svarīgi, lai miegs būtu kvalitatīvs. Cilvēkiem, kuri regulāri nevar iemigt un kuriem ir caurs miegs, ieteicams vērsties pēc padoma pie ģimenes ārsta. Savukārt minimālais kustību apjoms ir vismaz pusstunda dienā vai 2,5 stundas nedēļā. Turklāt nav nepieciešams ļoti aktīvi sportot, pietiek ar ātru pastaigu.
Vēl dienā vēlams apēst vismaz 400 līdz 500 gramu augļu un dārzeņu, patērēt ne vairāk kā 5 gramus sāls. Ja ir liekais svars vai cukura diabēts, labāk ēst vairāk dārzeņu nekā augļu, jo tie satur daudz glikozes un fruktozes. Ikdienā ieteicams izvairīties no margarīna, rafinētām augu eļļām, majonēzes, krējuma izstrādājuma, tādiem gaļas produktiem kā desas, cīsiņi, sardeles, pastētes, tāpat marinējumiem un pusfabrikātiem. No uztura vajadzētu izslēgt izstrādājumus, kas satur palmu eļļu, augu taukus, piesātinātās taukskābes, piemēram, cepumus, kūkas un tortes.

Biežākās insulta
izpausmes
● Pēkšņs ķermeņa vienas puses vājums – neklausa roka un/vai kāja, iespējami jušanas traucējumi, notirpums.
● Runas traucējumi – slimnieks var runāt neskaidri, ne tā, kā ierasts, bet var arī pilnībā zaudēt spēju runāt un saprast teikto.
● Sejas asimetrija – noslīd mutes kaktiņš, mēle novirzās no viduslīnijas, cilvēks nespēj pilnvērtīgi pasmaidīt.
● Rīšanas traucējumi.
● Redzes traucējumi, var “izkrist” redzes lauks vienā pusē.
● Pēkšņas galvassāpes, kas sākas vienā mirklī. Sajūta līdzinās sitienam pa galvu. Var būt apziņas traucējumi un reibonis.
● Līdzsvara un koordinācijas traucējumi, reakcijas trūkums.
● Pēkšņas izmaiņas uzvedībā, paaugstināts uzbudinājums.
● Krampji, slikta dūša un vemšana.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kā atpazīt insultu?

Kategorijas