Izpilddirektore pieprasa viņu atbrīvot no darba nekavējoties
Pārsteigumu deputātiem 25.novembra novada domes sēdē sagādāja pašvaldības izpilddirektore Lienīte Reinsone-Leišavniece.
Bija plānots izskatīt šīs amatpersonas 29.oktobra iesniegumu ar vēlmi pārtraukt darba attiecības uz savstarpējās vienošanās pamata. Taču sēdes dienas rītā L.Reinsone-Leišavniece bija grozījusi sava iesnieguma saturu un nu jau lūdza atbrīvot viņu saskaņā ar Darba likuma 100.panta 5.daļu, kurā ir teikts, ka tikumības un taisnprātības apsvērumu dēļ darbinieks nevar vairs strādāt šo darbu. Par to domes sēdes tiešraidē paziņoja novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis.
Atbrīvo, neizmaksājot atlaišanas pabalstu
Pēc ilgām debatēm gala balsojumā visi 15 deputāti lēma par L.Reinsones-Leišavnieces atbrīvošanu no darba saskaņā ar viņas norādīto Darba likuma pantu un izmaksāt viņai visas naudas summas, kas pienākas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (galīgo norēķinu un atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu).
Taču A.Caunīša piedāvājums lemšanai domes sēdē bija neizmaksāt L.Reinsonei-Leišavniecei atlaišanas pabalstu, jo Darba likuma 112.panta 2.daļā ir teikts, ka šāds pabalsts izmaksājams tikai tad, ja “darba devējs piekrīt, ka darbinieka norādītais iemesls ir svarīgs”, sakarā ar kuru darbinieks “uzteic darba līgumu” (pēc Darba likuma 100.panta 5.daļas). Deputāti balsoja, un 8 bija par to, lai L.Reinsonei-Leišavniecei neizmaksātu atlaišanas pabalstu (papildus galīgajam norēķinam un atlīdzībai par neizmantoto atvaļinājumu), 7 deputātiem bija pretējs viedoklis. Deputāts Aivars Circens uzreiz apšaubīja, vai deputāti vispār var objektīvi izlemt vajag vai nevajag maksāt atlaišanas pabalstu. Vairāki opozīcijas deputāti prasīja, lai sēdes protokolā tiktu ierakstīts, ka uzskata – atlaišanas pabalsts L.Reinsonei-Leišavniecei ir jāizmaksā.
Ja deputātu vairākums būtu nobalsojis par atlaišanas pabalsta izmaksāšanu L.Reinsonei-Leišavniecei, tā, visticamāk, būtu ievērojama summa. Tā kā L.Reinsone-Leišavniece novada pašvaldībā ir strādājusi ilgāk par 10 gadiem (gan kā izpilddirektore, gan kā nodaļas vadītāja, gan kā speciāliste), viņai saskaņā ar Darba likuma 112.panta 1.daļas 3.punktu varētu izmaksāt atlaišanas pabalstu trīs mēnešu vidējās izpeļņas apmērā (ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts 10 līdz 20 gadus).
Apspriež pašiem vien zināmu vēstuļu saturu
Domes sēdes gaitā deputāti atsaucās uz A.Caunīša sagatavoto atbildes vēstuli pašvaldības izpildvaras pārstāvju kolektīvajam iesniegumam. Kritiskus vārdus par šo A.Caunīša vēstuli, kas esot sausa, un apliecina lēmējvaras pārākumu, izteica deputāts Normunds Audzišs. Taču publiskots A.Caunīša atbildes vēstules saturs netika. Savukārt A.Caunītis informēja, ka 25.novembra rītā ir saņemta L.Reinsones-Leišavnieces vēstule uz vairākām lappusēm. Tajā, kā pauda novada domes priekšsēdētājs, pārmests – nav atrisinājis jautājumu par izpilddirektora vietnieku (līdzšinējais atrodas prombūtnē un kopš 21.jūnija L.Reinsonei-Leišavniecei bijis uzdots aizvietot savu vietnieku). A.Caunītis teica, ka šajā domes sēdē nevajadzētu “taisnoties, skaidroties”, bet gan vienīgi “pieņemt lēmumu attiecībā uz saņemto iesniegumu”. Viņš skaidroja, ka būtu jāizvairās no aizskārumu izteikšanas. A.Caunītis uzsvēra – viņš nav apzināti sekmējis L.Reinsones-Leišavnieces vēlmi pamest amatu. Tāpēc nevarot piekrist tam, kā viņa pati saprot šo situāciju. “Pašvaldībai nav izdevīgi, lai aizietu darbinieki,” uzsvēra A.Caunītis. Kā arī pauda, ka no savas puses neredzot ieinteresētību, lai izpilddirektore aizietu projām. A.Caunītis nedomā, ka darbiniekiem jāmaksā kompensācija ar domu – lai tik ātrāk iet projām un nestrādā. “Šādas vēlmes man nav bijis,” viņš teica. Tajā pašā laikā A.Caunītis piekrita, ka nevar būt pilnīgi objektīvs.
Saka paldies izpilddirektorei par darbu
A.Caunīša apgalvojumu apšaubīja N.Audzišs, kurš teica: “Tikai nevajag melot!”. Viņš vainoja A.Caunīti vieglprātībā, neieinteresētībā. “Kas tev aiz ādas, to zini tikai tu pats,” teica N.Audzišs. Arī deputāts Gunārs Ciglis kritizēja iekšējo komunikāciju starp novada pašvaldības administratīvajā ēkā strādājošajiem. “Pašlaik es neredzu, ka jums tie darbi ietu no rokas,” viņš teica, uz ko deputāts Anatolijs Savickis iebilda, ka “nevajadzētu dalīties – jūs un mēs –, tad viss būtu kārtībā”.
N.Audzišs jautājuma izskatīšanas noslēgumā teica: “Ja Lienīte ir izteikusi savu vēlmi aiziet, mums tiešām pilnā godā un cieņā, cik mēs katrs to varam un cik katrs uzskata, ka tas ir vajadzīgs, ir jāpasaka viņai dziļi milzīgs paldies. Es viņu uzskatu par vienu no gudrākajiem, zinošākajiem vadītājiem.” N.Audzišs pauda – L.Reinsones-Leišavnieces aiziešana no darba ir “milzīgs zaudējums”. Viņaprāt, pašvaldībā “nemācēja noturēt” šo speciālisti. Arī deputātes Mudīte Motivāne un Lāsma Gabdulļina pievienojās paustajam – teica paldies L.Reinsonei-Leišavniecei.
Komentārs
Skaidro, kāpēc pamet amatu
1.novembrī L.Reinsone-Leišavniece “Dzirkstelei” par savu lēmumu atstāt izpilddirektores amatu Gulbenes novada pašvaldībā rakstīja: “Kāds man ļoti tuvs un cienījams cilvēks teica, ka darbiņš ir jāmīl. Tas ir iespējams tad, ja uzdotais paveicams ar vienotu izpratni un sasniedzamais rezultāts un mērķi iesaistītajām pusēm sakrīt. Nenoliedzami man ar domes priekšsēdētāju ir izveidojusies viedokļu sadursme dažādos darba jautājumos, kā arī mums ir atšķirīga izpratne par novada attīstību, kā pamatā ir pašvaldības struktūra, darba procesa organizēšana, funkciju optimizēšana, darba efektivitāte, nepasliktinot kvalitāti, kas ir vērsts uz finanšu līdzekļu ietaupīšanu un papildus finanšu piesaisti. Iepriekšējā periodā, kad Andis pildīja priekšsēdētāja vietnieka pienākumus, darba jautājumos mēdzām diskutēt, bet procesā bijām vienoti.”
Fakti
Par ienākumiem nevarēja sūdzēties
● “Dzirksteles” rīcībā ir informācija, ka, piemēram, L.Reinsone-Leišavniece kā Gulbenes novada pašvaldības izpilddirektore šogad februārī ir saņēmusi 40 % piemaksu par mēnesi, martā – 30 % piemaksu par mēnesi, aprīlī – 20 % piemaksu par mēnesi, jūnijā – 40 % piemaksu par vienu dienu. Šīs piemaksas ir par pašaizliedzīgu darbu, kā arī dalību kādā no pašvaldības komisijām, un tās piešķirtas toreizējā novada domes priekšsēdētāja Normunda Audziša darbības laikā.
● Uz “Dzirksteles” e-pasta vēstuli ar lūgumu komentēt saņemtās piemaksas L.Reinsone-Leišavniece neatbildēja.
● Gulbenes novada pašvaldības izpilddirektores L.Reinsones-Leišavnieces amata alga bija 2215 eiro pirms nodokļu nomaksas.
● 2020.gadā L.Reinsones-Leišavnieces gada ienākumi veidoja
35 291,49 eiro pirms nodokļu nomaksas – liecina Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē publiski pieejamā informācija.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"