Katra maiņa – izaicinājums

2021. gada 30. novembris 00:00

1245

Adventes laikā neaizmirst par piesardzību. Neatstāt sveces bez uzraudzības. Būt atbildīgiem un parūpēties par drošību savās mājās. Mācīt bērniem, ka rotaļas ar sērkociņiem ir bīstamas un var atnest lielu nelaimi. Par šiem un citiem padomiem adventes laikā atgādina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Gulbenes daļas ugunsdzēsēji glābēji Mārtiņš Kalmanis, Artūrs Grasis un Zintis Kuprišs.

Z.Kuprišs, runājot par drošību, uzsver: “Neturēt vainagus ar degošām svecēm pie ātri uzliesmojušiem objektiem – piemēram, uz kamīna malas, pie aizkariem. Vainagus veidot no materiāliem, kas tomēr nav tik degtspējīgi, neaizmirst nopūst sveces, kad izejam no istabas vai vēlamies pievērst uzmanību kādai citai nodarbei, neļaut bērniem vieniem pašiem dedzināt sveces vainagos, bet darīt to kopā un droši. Ja iet gulēt, pārliecināties, ka sveces nopūstas. Neļaut svecēm tik ilgi degt, kad tās jau kļūst maziņas un pietuvojas vainadziņa pamatnei, jo gadījumos, ja vainags ir no dabas veltēm, vai, piemēram, dzijas, audumiem, tad tas ir ļoti bīstami. Vēl svarīgi atcerēties, ka dabas materiālu veidots vainadziņš, kā arī mājās ienesta eglīti, ar katru dienu paliek sausāki, arī ugunsbīstamāki. Tas nozīmē, ka gada izskaņā gan vainadziņu, gan eglīti ir ļoti rūpīgi jāpieskata.

Svarīgi parūpēties, lai mājās ir darbspējīgs dūmu detektors. Tas nozīmē, ka visi tie iedzīvotāji, kuri dūmu detektorus uzstādīja pirms 2020.gada 1.janvāra, aicināti regulāri pārbaudīt, vai detektors ir darba kārtībā, nospiežot testa pogu. Vēl svarīgi, protams, atcerēties par bateriju vai kronu regulāru nomaiņu,” uzsver Z.Kuprišs.
Viņš arī atgādina, ka tā kā pēdējās dienās ir iestājusies ziema, palicis krietni aukstāks, jābūt apdomīgiem izvēloties ziemas priekus – uz ūdenstilpju ledus arī nevajag iet. Nevajag riskēt! “Diemžēl nelaimes notiek. Ja vēlas slidot, tam domātas slidotavas. Ja ar bērniem runās un skaidros, tad viss būs kārtībā,” saka Z.Kuprišs.
Novērtējums vienmēr
ir patīkams
M.Kalmanis, A.Grasis un Z.Kuprišs pavisam nesen tika godināti par priekšzīmīgu dienestu. Visi trīs atzīst, ka patīkami, ja novērtē darbu dienestā. M.Kalmanis un arī A.Grasis ir vieni no jaunākajiem kolektīvā. M.Kalmanis ugunsdzēsējos strādā pusotru gadu. “Dzīvē bija posms, kad vēlējos kaut ko pamainīt. Paziņas, kas te jau strādā, pastāstīja par šī darba specifiku: aizraujošs un interesants. Nolēmu pamēģināt. Pusotra gada laikā par to arī pārliecinājos, ka šajā darbā nav rutīnas. Atnākot uz maiņu, neko nevar prognozēt, kas notiks. Bet ar savu izvēli esmu apmierināts, jo man patīk darbs, ko es daru. Arī pēc savas būtības esmu tendēts palīdzēt,” stāsta M.Kalmanis.
Savukārt A.Grasis jau bērnudārzā zinājis – izaugot liels, būs ugunsdzēsējs glābējs. Izrādās bērnudārza laikā depo apciemojums viņam atstāja tik spilgtus iespaidus, ka uzreiz zinājis – būs ugunsdzēsējs glābējs. Savas domas viņš nemainīja arī skolas laikā. “Bērnudārza laikā, atnākot ciemos pie Gulbenes ugunsdzēsējiem, viss likās tik forši. Lielas mašīnas, pats maziņš. Tas bija iespaidīgi. Arī skolā mācījos jau ar domu savu nākotni saistīt ar šo profesiju. Un pēc 9.klases devos uz Saldus tehnikumu apgūt ugunsdzēsēju glābēja profesiju,” stāsta A.Grasis, kurš par ugunsdzēsēju glābēju strādā trīs gadus. Viņš ir pārliecinājies, ka, darot šo darbu, ir jābūt ļoti labā fiziskajā formā, jo jāstrādā ir daudz un smagi. “Jābūt arī garīgi un emocionāli spēcīgam cilvēkam. Jābūt mentālai noturībai,” tā viņš.
Tam noteikti piekrīt arī Z.Kuprišs. Viņš atminas ļoti sarežģītu smagu ugunsgrēku, kurš izcēlās šovasar. Uguns gailis plosījās kādā mājā Daukstu pusē. Bija jūlijs. Ugunsnelaimē gāja bojā cilvēks. “Ārā bija plus 28 grādi. Pēc 20 minūtēm jau bijām ierobežojuši liesmas, un paši pēc šīm 20 minūtēm tādā karstumā bijām izpumpējušies. Daudziem palika slikti. Karstums, smagais ekipējums. Kad liesmas ierobežotas, tad arī jāpadomā par sevi, saviem kolēģiem. Varam strādāt uz maiņām, vai piesaistīt palīgā papildspēkus, jo pēc 20 minūtēm šādā karstumā, mēs vairs nespējam strādāt uz visiem simts procentiem, tāpēc palīgā dodas palīgspēki. Tas ir glābšanas darbu vadītāja darbs domāt ne tikai par ēkas glābšanu no liesmām, nedrīkst aizmirst arī par padotajiem, kuri arī jāpasargā,” stāsta Z.Kuprišs, kurš darbam dienestā veltījis 14 gadus.
Jāmācās ir visu laiku
Z.Kuprišu priecē, ka jaunie kolēģi spēj iekļauties kolektīvā. “Ļoti skatās, ko un kā dara tie, kuri ilgāk strādā. Ieklausās padomos, ņem vērā mūsu pieredzi, jo visu nevar iemācīties tikai pēc grāmatas. Katrs ugunsgrēks ir citādāks. Viņiem ir kur augt! Dienestā visu laiku ir jāpilnveidojas. Tas nav tā, ka pabeidz skolu, saņem ugunsdzēsēja glābēja diplomu, un esi gatavs strādāt. Nē! Katra maiņa ir jauns izaicinājums. Visu laiku ir jāmācās un jātrenējas. Tikai tā vari būt gatavs jaunai situācijai. Arī es esmu bijis izsaukumos, kuri pārsteidz. Ugunsdzēsējam glābējam ir jābūt ļoti radošam un jāspēj ātri pieņemt lēmumus. Ja cilvēks no malas varbūt krīt panikā par radušos situāciju, tad ugunsdzēsējam glābējam jāsaglabā miers, lai sapratu, ko un kā risināt. Un nav laika par to domāt piecas minūtes, lēmums ir jāpieņem dažu sekunžu laikā. Jaunajiem kolēģiem vēl jāmācās ātri pieņemt lēmumus, un saprotams, ka sākumā tas nav viegli, jo ir bailes, kā pareizāk rīkoties, jo atbildība ir ļoti liela. Pēc tam atgriežoties depo, vienmēr pārrunājām, ko varējām varbūt darīt labāk, kā vajadzētu, lai nākamreiz, ja būs līdzīga situācija, varētu vēl ātrāk un labāk reaģēt. Ne velti jaunajiem, atnākot strādāt, ir arī pārbaudes laiks, lai redzam, ko cilvēks spēj vai tomēr ne. Un, ja cilvēks nevēlas augt, attīstīties, tad arī sakām: nevari būt ugunsdzēsējs glābējs. Vai nu tu to vēlies vai nu nē. Nākt uz šejieni tikai darba pēc, tā nevar,” uzsver Z.Kuprišs.
Arī A.Grasis piebilst, ka ir, kas pastrādā un saprot, ka tomēr šo darbu nevar darīt. Viņš arī priecājas, ka kolektīvs ir draudzīgs, un ir ne tikai profesionāļi savā arodā, bet māk arī pajokoties. “Ugunsdzēsēji ir lielākie jokdari. Protams, kad jāstrādā, tad esam nopietni un veltām sevi darbam, bet, kad var, arī pajokojam. Tas arī reizēm ir ļoti nepieciešams,” saka A.Grasis.

Statistika
Šogad VUGD Vidzemes reģiona brigādes Gulbenes daļas ugunsdzēsēji glābēji devušies jau uz 87 ugunsgrēkiem, 97 glābšanas darbiem, bet 35 bija maldinājumi. No 87 ugunsgrēkiem 28 bija kūlas, bet viens meža ugunsgrēks. Gulbenes novadā visvairāk ugunsgrēki dzēsti: Gulbenē – 20, Rankā – 8, Daukstēs – 7, Lejasciemā 6, Strados – 5.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Katra maiņa – izaicinājums

Kategorijas