Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ceļš pretim pelnītām uzvarām

Inita Savicka

2021. gada 3. decembris 00:00

726
Ceļš pretim pelnītām uzvarām

Ieguldot darbu un neatlaidīgi trenējoties, var sasniegt ļoti labus rezultātus. To ir pierādījis velosportists Oskars Jaunbērziņš no Lejasciema, kuram šī velosporta sezona ir bijusi ļoti veiksmīga. “Dzirkstelei” Oskars pastāsta par savu aizraušanos riteņbraukšanā, pirmajām sacensībām, izaugsmi piecu gadu laikā un ceļu pretim godam nopelnītām uzvarām.

“Pirms pieciem gadiem draugs uzaicināja izbraukt vienu trasi. Un sākumā izmēģinot, man likās, ka tas galīgi nav man. Vēlāk sapratu, ka tomēr ir domāts man. Sāku vairāk braukt ar riteni un arī piedalīties sacensībās. Sākumā mani uzaicināja “VeloRīts” komandā. Pats trenējos, un katru gadu veicās arvien labāk. Sasniegumi kļuva arvien labāki,” saka Oskars.

Viņš atminas savas pirmās sacensības. Trase Cēsis – Valmiera. Aptuveni 44 kilometrus gara. Bija rudens. Laiks vēss un dubļains. Satraukums. “Braucu un, kad jau tuvojos finišam, sapratu, ka tas ir tas, kas man patīk. Pirmajās sacensībās rezultāts nebija diezin ko labs. Tā vairāk bija pieredze, kā viss notiek un kas jādara, lai būtu labāk,” saka Oskars. Pēc pirmajām aizvadītajām sacensībām viņam jau bija kārtīgs āķis lūpā, lai trenētos vēl cītīgāk. “Mēģināju saprast, kas ir mani mīnusi un kam vairāk jāpievērš uzmanība. Proti, treniņos jābrauc garākas distances,” stāsta Oskars.

Mērķis – vēl labāki rezultāti

Šobrīd viņš pārstāv komandu “Dako Ziemeļvidzeme”. “Viņi manī kaut ko saredzēja, jo jau pagājušajā sezonā man bija labi rezultāti, un piedāvāja būt viņu komandā. Es piekritu. Līdz šim laikam man nav bijis arī trenera. Visu esmu darījis un apguvis pašmācības ceļā. Bet tagad man ir treneris,” stāsta Oskars.
Tas ir Latvijas šosejas riteņbraukšanas vīriešu izlases galvenais treneris Toms Flaksis. Pagaidām gan kopīgie treniņi ir bijuši daži, jo tikai nesen Oskars sāka trenēties viņa vadībā. Oskara mērķis uz nākamo sezonu ir uzlabot savus rezultātus. Pirms viņš sāka nodarboties ar riteņbraukšanu, bija aizrāvies ar distanču slēpošanu. “Zinu, ka šie sporta veidi prasa lielu fizisko sagatavotību. Katru dienu treniņi. Dienā ar riteni nobraucu 40 līdz 50 kilometrus. Maršruti ir dažādi – pa asfaltu, zemes ceļiem, braucu uz trasēm, kur vairāk kāpumi. Treniņa laikā 40 līdz 50 kilometrus nobraucu aptuveni stundā un 20 minūtēs. Un tas pat nav ātri. Reizēm no Lejasciema braucu uz skolu Gulbenē. Tas prasa 20 minūtes laika,” stāsta Oskars.
Visās sacensībās – godalgotas vietas
Šī sezona saistībā ar pandēmiju sākās tikai vasarā, un jau pirmajās sacensībās, kuras notika Talsos, Oskars izcīnīja godalgoto vietu. “Bija divi posmi un divas dienas pēc kārtas. Tas šajā sezonā bija jauns izaicinājums – braukt divas dienas pēc kārtas. Abās dienās bija diezgan labi rezultāti. Secināju, ka varu cīnīties, un ieguldīju vēl lielāku darbu treniņos,” saka Oskars. Šajā sezonā visās sacensībās, kurās viņš piedalījās, izcīnīja godalgotās vietas. Sākumā pašu pārsteidzis, ka var cīnīties par labāko trijnieku, jo citi riteņbraucēji ir spēcīgi. Viņš pārliecinājies, ka cīņasspars valda visu distanci.
Sezona noslēdzās oktobra sākumā. Latvijas valsts mežu kalnu divriteņu maratonā kopvērtējumā Oskars izcīnīja 8.vietu, bet savā junioru grupā viņš plūca laurus un kāpa uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena. Savukārt Latvijas MTB kausa sezonas kopvērtējumā Oskars ierindojas 20.vietā, bet savā grupā – 2.vietā. Ņemot vērā, ka sacensībās piedalās vairāki simti dalībnieki, jo velosports ir ļoti iecienīts, tad izcīnītās vietas kopvērtējumā ir ļoti labs rezultāts.
Oskara mērķis uz nākamo sezonu ir turpināt cītīgi trenēties. Junioru grupā viņš vairs nestartēs. Nākamajā sezonā viņš būs jau lielajā (19-34) grupā. “Tas būs lielāks izaicinājums, bet jau tagad es no viņiem tālu neatpalieku. Ja varēju kopvērtējumā būt desmitniekā, tad vēl jāpiestrādā pie niansēm, lai rezultāti būtu vēl labāki. Trases beigu daļa man ir izaicinājums, jo tad es sāku lūzt nost, ir spēku izsīkums tieši tajā mirklī, kad to tik ļoti vajag,” saka Oskars.
Oskaram vairāk patīk kalnainas trases, jo tad nav mirkļu, lai atpūstos, visu laiku ir jāstrādā ar sevi. Un kad finišē, ir gandarījums par sevi un paveikto. Savulaik viņš piedalījās arī sacensībās “Bānīša kauss jeb Apsteidz tvaiku!”. Pirmajā reizē apsteigt tvaiku viņam neizdevās, un tas bija arī pirmsākumā, kad Oskars tikai sāka pievērsties riteņbraukšanai. Savukārt otrajā reizē izdevās apsteigt bānīti. Viņam gan šī trase nešķita saistoša, jo “vienkārši bija jāminas, cik vien ātri vari”.
Oskars zina, ka sportojot ikviens pārliecinās, lai mērķi sasniegtu, jāiegulda darbs. Sports tas ir adrenalīns un saturīgi pavadīts laiks. Arī pēc Gulbenes novada vidusskolas absolvēšanas, Oskars savu nākotni plāno saistīt ar sportu.