Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kur paliek īstas vasaras un ziemas?

Mārīte Dzene

2021. gada 3. decembris 00:00

315
Kur paliek īstas vasaras un ziemas?

Par laika apstākļiem un klimatu tiek runāts ik dienu, kad klausāmies laika prognozes vai vērojam norises dabā tuvākajā apkārtnē. Tā ir aktuāla tēma ne tikai zinātnieku, politiķu un žurnālistu diskusijās, bet arī draugu un paziņu sarunās. Gulbenes bibliotēkā tiešsaistē un klātienē par laika apstākļiem un klimata pārmaiņām risinājās saruna ar žurnālistu Tomu Brici, kas ir profesionāls meteorologs.

Toms skaidro, ka klimatu un laika apstākļus uzskatāmi var salīdzināt ar saimnieku un suni pastaigā. Saimnieks dodas noteiktā virzienā, bet suns pavadā skraida pa labi un pa kreisi. “Saimnieks ir klimats, suns – laika apstākļi, kas ir svārstīgi un mainīgi. Ja zinām, kurp dodas saimnieks, tad apmēram var spriest, kāda būs suņa amplitūda jeb laika apstākļu izmaiņas,” salīdzina T.Bricis.

Latvijā klimats kļuvis par 0,4 grādiem siltāks

Gada vidējo temperatūru cilvēki neizjūt, bet tā ir svarīgs parametrs, lai spriestu par klimata pārmaiņām. Klimata pārmaiņas ir laika apstākļu maiņa ilgtermiņā, vismaz 20 līdz 30 gadu periodā. Tās izraisa globālā sasilšana, kas notiek gan dabisku, gan cilvēku radītu apstākļu ietekmē. Turklāt vairāk nekā 97 procenti klimata pārmaiņu ir cilvēku izraisītas, tāpēc ir svarīgi izprast un mazināt globālās sasilšanas ietekmi.

“Mums ir svarīgas klimata izmaiņas pēdējās desmitgadēs. Lielākās izmaiņas ir sākušās pagājušā gadsimta 90. gados, kad tās kļuvušas pietiekami pamanāmas. Straujas klimata pārmaiņas rada satraukumu, jo tām augi un dzīvnieki nespēj piemēroties,” stāsta T.Bricis. Klimatiskā norma ir vidējā gaisa temperatūra pēdējo 30 gadu periodā – no 1991. līdz 2020. gadam. Tagad vidējā gada temperatūra Latvijā ir 6,8 grādi, bet iepriekšējā trīsdesmitgadē klimatiskā norma bija 6,4 grādi. Tātad Latvijas klimats ir kļuvis par 0,4 grādiem siltāks. “Tas ir ļoti liels kāpums. Protams, 30 gadu laikā ir bijuši ekstrēmi laika apstākļi atsevišķiem gadiem vai periodiem. Klimatiskā norma nav tikai gada vidējā temperatūra, bet arī cik bieži ir ekstrēmi laika apstākļi – vētra, kādu piedzīvojām 2005. gadā. Tā ir pēdējās desmitgadēs spēcīgākā vētra, kāda ir vienu līdz divas reizes gadsimtā. Ja šādas vētras atkārtotos biežāk, tas mūsu platuma grādos nebūtu normāli un tiktu vērtēta kā klimata pārmaiņa,” komentē žurnālists.

Latvijā līdzīgi kā citur pasaulē kļūst siltāks. 2020. gads bijis līdz šim siltākais, vidējā temperatūra – 8,7 grādi. “Šo rekordu sasniedza, pateicoties siltajai 2019./2020. gada ziemai, kas tā īsti neatnāca. Toties pavasarī, kad gaidījām siltumu, kļuva vēsāks. Maijā uzsniga pat sniegs. Vasara bija itin normāla, izņemot divus karstuma pīķus. Taču, sākoties gada vēsajam periodam, temperatūra atkal nekrita uz leju, tāpēc rudens un ziemas sākums atkal bija siltāks par normu,” stāsta T.Bricis.

Turpretim 2020./2021. gada ziemas izskaņā bija diezgan ievērojams sals. Jelgavas novadā tika fiksēta zemākā temperatūra – mīnus 31 grāds. Savukārt vasara bija ekstrēmi karsta. Jūnijs bija karstākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Jūlijs atkārtoja karstuma rekordus, kas fiksēti 2010. gadā. “Gada vidējo temperatūru paaugstina tieši vasara, turklāt šogad arī oktobris un novembris ir siltāks par klimatisko normu. Tomēr uz rekordu neejam. Šogad vidējā temperatūra varētu būt ap 7 grādiem, tātad augstāka par klimatisko normu,” spriež Toms.
Piedzīvojām karstāko vasaru ar tropiskām naktīm

Latvijā 2019./2020. gada ziema bijusi ekstrēmi silta, tajā vidējā temperatūra bija 2,7 grādi. T.Bricis atzīst, ka tas ir kaut kas neiedomājams. Tādas ziemas ir Lielbritānijā, Dānijā. “Vēl pirms 10, 20 gadiem bija grūti iedomāties, ka tik silta ziema varētu būt Latvijā. Lai arī gadu no gada laika apstākļi atšķiras un svārstības var būt diezgan lielas, pietrūkst aukstuma “pīķu”,” secina Toms.
Pasaules zinātnieku grupa ir izstrādājusi nākotnes klimata pārmaiņu scenāriju, kura dati tiek pielāgoti Latvijai. Jau pirms pieciem gadiem tika pieļauta iespēja, ka Latvijā ziema varētu neatnākt, jo vidējā gaisa temperatūra nenoslīd zem 0. “Ja turpinām dzīvot kā līdz šim, tad trīsdesmitgadē šī gadsimta beigās Latvijā jūras piekrastē 60 procentos gadījumu ziema neiestāsies. Tās kļūs vēl retākas kā tagad, kad ziemas mēnešos nav sniega. Tiesa, Latvijas austrumdaļā ziemas būs, bet siltākas,” prognozē T.Bricis. Ja samazina siltumnīcu gāzu emisijas, tad ir cerība sagaidīt ziemas, bet citādi – arī Austrumlatvijā katra desmitā ziema būs bez sniega un sala. Bargas ziemas būs arvien retāk. Svārstīgs ir vidējais sniega segas biezums Latvijā decembrī, janvārī, februārī. Tomēr gadu no gada tas nepārprotami samazinās. Toties arvien biežāk būs karstas vasaras, ko jau jutām šovasar. “Šī bija karstākā vasara meteoroloģisko novērojumu vēsturē. To nosaka pēc vasaras dienu skaita, kad gaisa temperatūra pēcpusdienā sasniedz vismaz 25 grādus,” precizē Toms. Šādu dienu skaits arvien pieaug. Pēdējos 20 gados tādas ir pat 50-60 dienas. Tas nozīmē, ka vēl pēc 10-20 gadiem var būt pat vairāk nekā 70 šādu dienu.
Nesen ieviests parametrs klimata pārmaiņu raksturošanai, kas ietekmē cilvēku veselību. Tās ir tropiskās naktis, kad temperatūra nenoslīd zem 20 grādiem. Dienā tā ir līdz 30 un vairāk grādiem, bet naktīs noslīd labi, ja līdz 20 grādiem rīta agrumā, tad atkal turpina kāpt. “Tropiskās naktis īpaši  ietekmē tādos platuma grādos, kādos dzīvojam mēs, kas neesam pieraduši pie karstuma. Mūsu mājokļi nav piemēroti karstumam, daudzdzīvokļu mājas nav celtas, domājot, kā tās pasargāt no uzkaršanas. Turklāt naktīs nav iespējama vēdināšana, ja ārā nav vēsāks. Cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām karstums ļoti ietekmē veselību,” atzīst T.Bricis.
Agrāk Latvijā nebija tropisko nakšu, varbūt pa kādai, bet pēdējos 20 gados tādas ir katru vasaru. 2010. gadā arī bija karsta vasara, kad Rīgā bija 14 tropiskās naktis, 2018. gadā – tikpat, bet 2021. gada vasarā tika pārspēti visi iepriekšējie rekordi – Rīgā bija 19 tropiskās naktis, turklāt tās tika fiksētas visās Latvijas meteoroloģisko novērojumu stacijās.
Bezsniega ziemas rada mitruma deficītu
Klimata pārmaiņas paredz, ka nokrišņiem vajadzētu būt vairāk, tomēr tādu tendenci nevar saskatīt.  Pēdējais bija 2017. gads, kad plūdi bija Latgalē, arī Kurzemē nolija daudz, bet 2018. gads ir bijis sausākais, kāds jebkad ir bijis. Pēdējos gados nokrišņu deficīts saglabājas. “Kam ir dārzi, var apliecināt, ka pavasarī sausums ir jūtams ļoti strauji un agri. Gruntsūdens līmeņi ir zemi, tāpēc, līdzko pārstāj līt un sniegs ir nokusis, augsne ātri izžūst,” saka T.Bricis. Mitruma deficītu pastiprina bezsniega ziemas. Sniega sega uzkrāj ūdeni, bet, ja ziemā līst, ūdens ātri aiztek. Turpretim, ja sniega sega var saglabāties līdz martam, tā kūst pakāpeniski un mitrina augsni.
Augu veģetācijas periodi kļūst garāki, turklāt tie vēl pieaugs, bet tas vēl negarantē apstākļus, lai te varētu nogatavoties dienvidu kultūras, jo Latvijā saules ir par maz. “Saules mums nebūs vairāk, tāpēc var būt silts, bet bez pietiekamas gaismas augi neattīstās. Maijā un septembrī vidējā temperatūra ir līdzīga, taču maijā saules ir enerģijas ir daudz vairāk. Tāpēc ir svarīgi, lai pavasarī būtu siltāks. Silti rudeņi neko daudz nedod augu veģetācijai. Savukārt pavasarī riskus rada salnas,” pamato žurnālists.
T.Bricis norāda, ka daudzi neuztver nopietni klimata pārmaiņu ietekmi uz vidi. Viņš pieļauj, ka sava nozīme ir gadiem ilgai biedēšanai, atzīstot, ka globālā sasilšana sasniegusi kritisko robežu. Viņš ar šādu informāciju ir izaudzis, tāpēc atzinīgi vērtē, ka tagad vairs nerunā par tuvākajā laikā gaidāmu katastrofu, bet skaidro pārmaiņu radīto seku ietekmi. Tiesa, klimata pārmaiņas rada un vēl radīs daudz problēmu, bet būs arī ieguvumi.


Atbildes uz sarunas dalībnieku jautājumiem

– Ko teiktu cilvēkiem, kas apgalvo, ka globālā sasilšana ir dabisks process, nevis cilvēku izraisītas klimata pārmaiņas?
– Jā, klimats mainās dabiski. Taču tagad tas notiek straujāk cilvēku darbības ietekmē. Ikdienā strādājot ar datiem, es to uzskatāmi redzu.

– Vai ir iespējamas īpaši aukstas ziemas?
– Jā, ir iespējamas. Varbūt ir dzirdēts par polāro virpuli? Tas ir process dabā, kas izraisa spēcīgus aukstuma viļņus. Tieši klimata pārmaiņu dēļ šis process varētu notikt biežāk. Šobrīd gan nav tādu izteiktu tendenču, bet temperatūru starpību dēļ pie mums varētu būt strauja arktiska gaisa ieplūde. Šobrīd tas tiek pētīts, cik bieži un kā tas varētu notikt. Polārais virpulis ir īslaicīgs process, kas nevar padarīt visu ziemu par aukstu, bet izraisīt nedēļu vai divas nedēļas ilgu aukstuma vilni.

– Kad sāksies ziema?
– Ziema sāksies, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā diennakts temperatūra būs stabili zem nulles.

– Vai bieži zvana un jautā, kāds rīt vai varbūt kāzās būs laiks?
– Šādus jautājumus sociālajos tīklos saņemu nepārtraukti. Cenšos atbildēt uz visiem jautājumiem, ko saņemu, bet uz jautājumiem – vai līs vai snigs, neatbildu. Manuprāt, to var noskaidrot daudzās lietotnēs. Turklāt bieži nav norādīta pat vieta, par kuru interesējas. Tiesa, ja ir vajadzīga specifiska un detalizēta informācija par laika apstākļiem kāzu svinību laikā, tad to sagatavoju.
– Vai tautas novērojumi un ticējumi par laika apstākļiem ir vērā ņemami?
– Es teiktu, ka šie novērojumi nekad nav strādājuši. Tā ir folklora. Arī to, kas ir tautasdziesmās, mēs neuztveram burtiski. Tiesa, dažos vērojumos ir saskatāms racionāls grauds. Piemēram, ja vakarā saule noriet sarkana, tad tas liecina, ka gaidāms vējš un lietus. Jā, tā ir bieži, jo pie mums gaisa masas ieplūst galvenokārt ar rietumu vējiem. Ja ir bijusi jauka diena un saule noriet sarkana, tad tas liecina, ka ieplūst mitra gaisa masas. Jo gaisā ir vairāk mitruma, jo saulei rietot mūs sasniedz gaisma ar garākiem viļņiem – tā ir sarkanā gaisma. Turpretim novērojumi un ticējumi, kas ir saistīti ar datumiem, nav ticami, jo Latvijā nekad nav bijuši tik cikliski laika apstākļi, lai varētu prognozēt šādu sakarību.