Gribu dāvināt cilvēkiem mūziku

2021. gada 3. decembris 00:00

534

Kaimiņiem ir jādraudzējas, piekrīt Rihards Krilovs no Balviem, kurš ir viens no Latvijas jaunajiem un daudzsološajiem ģitāristiem. Četrās adventes svētdienās viņš klausītājiem caur savu personīgo profilu sociālajos tīklos dāvinās noskaņu skaņdarbus. Pirmā Ziemassvētku melodija jau dienasgaismu ieraudzījusi, un dienu pirms otrās adventes, 4.decembrī, jaunais mūziķis būs sastopams arī klātienē Stāmerienas pilī. Tieši tur līdzīgā labdarības koncertā “Vienmēr kāds būs tepat blakus” mēs viņu dzirdējām arī pirms gada.
Ģitāra tieši Ziemassvētkos
Riharda talantu daudzi pamanīja pagājušajā vasarā, kad klajā iznāca viņa pirmā oriģināldziesma “Behind the curtains”. Jaunais mūziķis atzīst, ka mūzika viņa dzīvē ir jau kopš bērnības, vienmēr ir sapņots par skatuvi un auditoriju, lai arī līdz galam nebija skaidrs – būt par pianistu, dziedātāju vai bundzinieku. Pagrieziena punkts bija 2013.gadā, kad dāvanā vecāku sarūpēta, bet Ziemassvētku vecīša atnesta tika ģitāra. “Kopš tā brīža mūziku esmu apguvis pašmācības ceļā. Iemācījos vienu skaņdarbu, citiem iepatikās, radās iespējas kādam vairāk nospēlēt un atrasties klausītāju priekšā. Ja cilvēkiem patīk, tas motivē, un tu turpini mācīties, un tad atkal saņem kādu novērtējumu. Tas viss ir savstarpēji saistīts. Esmu gatavs priecēt savus klausītājus, kurus esmu ieguvis, uzstājoties gan savā mīļajā Latvijā, gan ārzemēs. Ir bijusi iespēja būt koncertos kā solistam vai kopā ar citiem mūziķiem, uzstājoties radio un televīzijā. 2015.gadā es uzvarēju “ZZ” talantu konkursā. Interesanti, ka tieši ģitāras mūziku atceros kopš bērnības, jo klausījos daudz spāņu ģitāru. Bija tāds “Didula” disks, ko klausījos, un ļoti gribēju kādreiz iemācīties spēlēt. Gribēju, lai brīžos, kad pats nevaru paklausīties mūziku, varu paņemt rokās ģitāru un radīt tās skaņas, ko es dzirdu, un būt visu laiku savienots ar mūziku,” stāsta Rihards. Tieši šajos Ziemassvētkos viņš nolēmis klajā laist savu otro oriģināldziesmu ar video. Viņš saka, ka “tā būs vairāk radīta kā meditatīvas noskaņas radīšanai, fona mūzikai, domu lidojumam, sevis izprašanai kā Ziemassvētkos, tā arī ikdienā.” Pašam ikdiena paiet piepildīti – gan strādājot, gan mācoties mārketinga jomā, kā arī nozīmīga vieta viņa dzīvē ir valodu apgūšanai. “Sekoju iekšējai sajūtai un tam, ko redzu, ka tas varētu būt noderīgs,” saka jaunais mūziķis.
Steigā talantu neatradīsi
Rihards uzsver, ka mūzika vienmēr ir bijusi garīga vērtība, ar kuras palīdzību var pasaulei sniegt emocijas un domas, kā arī atklāt savu personību. Viņš tic, ka “mūzika spēj pateikt vairāk nekā tukši vārdi, jo tā nemelo.” Mūzika viņa ģimenē skan arī šajā laikā, kad pirmajā adventē dekorēta māja un tās pagalms. Daudz šajā laikā skanot pasaules Ziemassvētku hīti. Paši svētki klusā ģimenes un tuvinieku kompānijā parasti svinēti 24.decembrī. “Vienmēr no bērnības atceros, ka visi radinieki satikās pie svētku galda, runājās, gremdējās atmiņās. Protams, vienmēr bija kupla, skaisti rotāta svētku eglīte. To parasti uz piemājas mežu devos meklēt es. Eglītes atrašana vienmēr bija mans pienākums, jo visi vienmēr uzskatīja, ka arī šis ir mans talants,” smaidot stāsta Rihards. Pieticīgi viņš novērtē savu muzikālo prasmi izspēlēt uz ģitāras dažnedažādākās melodijas.
“Mazus bērnus ir jāaudzina. Arī mazs kucēns, ja to būsi nopircis un neaudzināsi, izaugs dusmīgs un ries uz visiem. Tāpat savs talants ir jāattīsta,” uzskata Rihards. Katram ir iedots kaut kas savs, bet pie tā katram ir jāstrādā pašam. “Ja kāds meklē savu talantu, iespējams, vajag iziet dabā vienam pašam, pavērot, un īstā doma un sajūta sevī noteikti atnāks. Talants pats pateiks, kas viņš ir. Grūti būs, ja cilvēki steigā meklēs savu talantu. Tad ir sarežģīti ko nolasīt,” steidzīgajā laikmetā atrast vienatnes brīdi izaicina jaunais mūziķis.
Labdarība iedod spēku
Atskatoties uz šo gadu, Rihards atzīst, ka tas ir bijis gana kluss, tāpēc īpašs prieks šajā pirms svētku laikā sarūpēt saviem sekotājiem īpašas melodijas un gatavoties koncertam Stāmerienas pilī. Viņš min kādu atziņu no mūzikas klasiķa, ka “mūzika rodas nevis notīs un skaņās, bet gan pauzēs starp tām”.
“Mēs ar draugiem ik pa laikam braucam uz Gulbeni. Iemīļota vieta mums ir “Kantes krogs”, nesen biju arī Galgauskas pamestajā baznīcā. Jau pērn, kad uzstājos Stāmerienas pilī, sapratu, ka tuvākajā apkārtnē tā ir viena no skaistākajām pilīm. Es pirms tam nebiju spēlējis nevienā pilī, un piedzīvoju, ka mana mūzika ļoti piestāvēja šai vietai. Uzskatu, ka tieši tāpat, kā mana mūzika, arī pils ir neikdienišķa vieta. Es ļoti ceru, ka kopā ar koncerta organizatori Sanitu Indriksoni šī varētu turpināties kā brīnišķīga tradīcija. Šo sestdien tas būs kā skaņas ceļojums nezināmajā. Mūzika man nav iemācīta nots notī, tādēļ, esot uz skatuves, man ļoti bieži patīk improvizēt. Visvairāk novērtēju to, ka varu dalīties un sajust enerģiju no skatītāja. Tu vari pat uz koncertu aizbraukt noguris, bet vienmēr pēc tā prom doties pilns enerģijas. Liekas, ka var pat dziļāk ieelpot,” jaunais ģitārists aicina interesentus atbraukt uz sestdienas koncertu. Rihards katru gadu ļoti labprāt iesaistās labdarības pasākumos. Pirms trīs gadiem pat pirmo reizi cepis piparkūkas, kuras kopā ar savu mūziku dāvājis sociālā aprūpes nama iemītniekiem.
“Uzstājos labdarības koncertos, sniedzu palīdzību tiem, kam tas nepieciešams, tomēr biežāk par saviem labajiem darbiem esmu radis klusēt un neizpaust tos lielai auditorijai. Tomēr ticu, ka labais vairo labo pasaulē un ka laime mīl klusumu. Daudzi ir ieciklēti uz finansiālo, materiālo nodrošinātību un aizmirst par to, kas ir bezmaksas, kas ir tīrs un radīts tāpat vien priekš prieka. Pēc labdarības vai bezmaksas koncertiem saņemu daudz vairāk pozitīvās enerģijas, cilvēki ir vairāk iedvesmoti, atmosfēra ir brīvāka. Mani personīgie solo koncerti nekad nav bijuši par maksu, ja vien pati iestāde neuzliek ieejas maksu. Man ir svarīgi, lai cilvēki ticētu tam, ka uz pasaules vēl ir vērtība emocionālām un garīgām vērtībām, kā piemēram, nesavtīgai rīcībai.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gribu dāvināt cilvēkiem mūziku

Kategorijas