Gan garšīgi, gan skaisti

2021. gada 7. decembris 00:00

Jau labu laiku “Dzirksteles” lasītāji ar prieku gaida un izmēģina lappusē “Labu apetīti!” dotās ēdienu receptes. Tās piedāvā Brigita Skaistkalne. Šoreiz – saruna ar autori.
– No kurienes nākat, kas ir jūsu dzimtā puse? Jums ir tik interesants uzvārds. Vai zināt kaut ko par tā izcelsmi un esat bijusi Skaistkalnē?
– Skaistkalnē neesmu bijusi. Esmu dzimusi Alūksnē, nekad šo vietu nemainītu pret citu. Uzvārds ir no tēva. Viņš nācis no lielas ģimenes – septiņi brāļi un deviņas māsas. Par uzvārda izcelsmi diemžēl neko nepateikšu, nav vairs, kam pajautāt. Varbūt tā ir savulaik latviskota Šēnberga, tāpat kā Skaistkalnes ciema nosaukums?!
– Kāda ir jūsu izglītība un nodarbošanās?
– 22. novembrī apritēs 45 gadi, kopš esmu saistīta ar vietējo laikrakstu, kam nosaukumi, līdzīgi kā citiem, laika gaitā mainījušies. Pašlaik tās ir “Alūksnes un Malienas Ziņas”. Man ir vidējā izglītība, bet uzkrāta ilgu gadu pieredze korektores darbā. Tas bija pamatdarbs, bet ko tik neesmu redakcijā darījusi! Esmu bijusi kasiere, esmu pieņēmusi sludinājumus, esmu pildījusi datoroperatores pienākumus, ievadot tekstus. Esmu redakcijā pat malkas krāsnis kurinājusi un vienu laiku bijusi arī valdes locekle. Esmu sastādījusi arī krustvārdu mīklas. Darbs redakcijā patiesībā kļuva par dzīvesveidu. Pašlaik darbojos ārštatā, jo esmu pelnītā atpūtā.
– Kā nonācāt līdz ēst gatavošanas priekam, receptēm?
– Aizraušanās pārņemta no mammas Elgas Skaistkalnes, kura izgrieza no preses izdevumiem receptes, pirka pavārgrāmatas. Viņa mājās bija galvenā ēst gatavotāja, arī tad, kad es uz pilnu slodzi strādāju redakcijā. Pēc darba mājās gaidīja maltīte. Kad bija laiks, gatavojām arī kopā. To darīju no mazām dienām. Mammai patika skaistāk noformēt, piemēram, viltotajai siļķei allaž bija galva, aste. Jubilejās vistiņu sapildīja ar malto gaļu. Cik tās rocības bija, tik taisīja. Mamma bija mākslinieciska, viņa adīja arī skaistus dūraiņus. Pa “mākslas līniju” aizgāja mammas dvīņubrālis grafiķis Ēvalds Vilks. Man ķēķis paņem daudz laika, dūraiņiem ne pārāk atliek. Daudz laika vajag produktu meklēšanai veikalos, gatavošanai. Kādreiz gribas arī kādus jaunus traukus nopirkt, lai viss skaistāk izskatītos, kad gatavie ēdieni jābildē.
Nu pēdējos divdesmit gadus vienai pašai atliek ņemties pa dzīvokļa virtuvi. Dzīvesdraugam Ērikam pie sirds vairāk iet tradicionālie ēdieni, bet man patīk arī izmēģināt ko jaunu.
– Kur smeļaties recepšu idejas?
– Vairāk žurnālos latviešu un krievu valodā, to man jau ir kaudzes. Katru mēnesi turklāt tie vēl nāk klāt. Internetā mazāk, arī ēst gatavošanas raidījumos nenoskatu idejas, jo kā gan es varu likt “nošpikotu” recepti?! No žurnāliem paņemu ideju un eksperimentēju. Visas piedāvātās receptes pati esmu izmēģinājusi un pagatavoto nofotografējusi.
Pirmoreiz 2009. gadā sāku dalīties ar receptēm laikrakstā. Tapa “Ķēķa stāsti”. Pašlaik aizvien vairāk un vairāk parādās jaunas izejvielas, kas toreiz nebija, un visu ko gribas izmēģināt. Kad uznāk iedvesma, gatavoju arī apēdamas “glezniņas” uz šķīvja. Bijuši vērsis, kaķīši, gailis, arī pienenes un ceriņi.
Cenšos vienus un tos pašus ēdienus netaisīt, izņemot tos, kas mājās garšo. Receptes no galvas nemācos, tās man ir pa rokai, īpaši salātu receptes ziemai. Citreiz uz ielas nāk klāt alūksnieši un pateicas, citi prasa, kad būs grāmata.
– Un kad būs grāmata?
– Nebūs grāmatas. To jau tāpat ir tik daudz, arī visādu blogeru. Cenšos piedāvāt dažādas receptes no pieejamiem produktiem. Man viss garšo, patīk dažādība. Cenšos arī, lai būtu skaisti, piemēram, ziemā varbūt sev nepirktu zaļumus, bet pašlaik esmu spiesta to darīt, jo bildei tos vajag. (smaida) Dārza man nav, viss pērkams, dažkārt labas kaimiņienes uzdāvina kādus dārzeņus.
Nav tikai ēst gatavošana, Alūksnē ir burvīgs ezers. Man patīk peldēt, kad ir sezona, peldos katru dienu. Citu gadu pēdējoreiz to esmu darījusi oktobra vidū, šogad gan tā nesanāca.
Pašlaik gaidu ziemu, man patīk paslēpot savam priekam. Pagājušajā ziemā tas labi sanāca. Dažreiz arī padarbojos ar rokdarbiem, paskatos televīziju, lasu žurnālus.
– Kādu ēdienu gatavošanai dodat priekšroku?
– Ēdu visu ko, neko nesmādēju, un nav man mīļākā ēdiena. Tik daudz kas taisīts... Svešu tautu virtuvei nepievēršos, vairāk gatavoju tos, kas latvieša vēderam tuvāki. Tomēr pamazām pierodam arī pie kā neierastāka, piemēram, rukolas, avokado. 2009. gadā, kad sāku publicēt receptes, nebija tādu izejvielu. Turpretī pašlaik ir visādi jaunumi. Citreiz kaut ko nopērku un tikai pēc tam domāju, ko ar to darīt, citkārt speciāli meklēju kādu izejvielu.
Nevar jau tik daudz ēst pašlaik, jo peldēšana nesanāk, jāiet staigāt, lai būtu kustības. Parasti maltīti gan gatavoju tā, lai sanāk vēl arī otrai reizei, ko uzsildīt, jo tas taču paņem daudz laika. Tamdēļ, visticamāk, nereti cilvēki nopērk gatavu ēdienu. Dzīve ir tik steidzīga! Pati brīnos, kā pilna darba laikā visu paspēju. Citi ēd, lai dzīvotu, citi dzīvo, lai ēstu...
Svarīgi gatavot ar mīlestību, tad izdosies. To var just, ēdienu baudot. Arī pirms “kovidlaika” vairāk mājās gatavoju, kafejnīcas neapmeklēju.

Kūka “Ananasu kupols”

Sastāvdaļas
● iepakojums gatavu biskvīta ripu
(3 ripas),
● lielā “skārdene” konservētu ananasu riņķīšu,
● 800 gramu skāba krējuma,
● 1 glāze žāvētu melno plūmju,
● 1 glāze cukura,
● 1 ēdamkarote ar kaudzīti želatīna.
Sakuļ skābo krējumu ar cukuru, pievieno smalki sagrieztas, iepriekš karstā ūdenī nomazgātas plūmes. Želatīnu uzbriedina ananasu kompota sulā un izšķīdina. Samaisa krēmu ar želatīnu un uz minūtēm desmit vēl ievieto ledusskapī.
Vienu biskvīta ripu atstāj veselu, abas pārējās sagriež kubiņos. Sfēriskas bļodas iekšpusi izklāj ar pārtikas plēvīti un izliek ar iepriekš notecinātiem ananasu riņķīšiem. Pēc tam, mainot kārtas, vispirms liek bļodā krēmu, tad biskvīta kubiņus, pēdējo – krēma kārtu. Virsu nosedz ar veselo biskvīta ripu un kārtojumu ievieto ledusskapī, lai sastingst, vismaz stundu. Gatavu desertu apvērš uz lielā lēzenā šķīvja un noņem pārtikas plēvīti.

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gan garšīgi, gan skaisti

Kategorijas