Tautas mākslas pārstāvji tiekas “zaļajā režīmā”

2021. gada 14. decembris 00:00

Ziemas saulgriežu noskaņā var gremdēties ikviens, kurš līdz 22. janvārim apmeklēs izstādi Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā. Tur ir skatāma tautas lietišķās mākslas un amatniecības meistaru jaunāko darinājumu izstāde, kurā pārstāvētas novada deviņas apdzīvotās vietas un tās pārstāvji.

Savu šogad pielocītā pūra lādi izstādē atrāda arī Lejasciema kultūras nama rokdarbu kopa “Rades”. Ar lepnumu kopas “Rades” vadītāja Lūcija Bačinska “Dzirkstelei” atrāda baltās greznumlietas – dakšotās šalles, kas domātas meitām un sievām. Tieši tādas sniegbaltas, ar kurām rotāties Ziemassvētkos vai gadumijā. “Šogad strādājam attālināti,” stāsta L.Bačinska. Ne visi kopas “Rades” dalībnieki esot vakcinēti pret Covid-19. Tas ierobežo saskarsmes iespējas. Kolektīva vadītāja pati ir vakcinēta, tāpēc drīkstēja 9. decembrī muzejā piedalīties izstādes atklāšanā.

L.Bačinska pašlaik mājās dzīvo lielā saimē – vairākas paaudzes. Lielākajam mazbērnam esot 15 gadu, bet mazākajam – tikai 10 mēnešu. “Jāpalīdz lutināt,” ar mīļu smaidu saka L.Bačinska. Visiem dzimtā tagad pastiprināti jādomā par epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu. Izslimojuši Covid-19 infekciju, par laimi, vieglā formā, un ir arī vakcinējušies. Kaut arī pandēmijā dzīve norit izolēti, L.Bačinskas mājās nav, kad garlaikoties. “Mums dzīve ir interesanta un piepildīta,” viņa teic.

Rokdarbniece ir ne tikai pati L.Bačinska, bet arī viņas meita Līga. Šoziem dzimtas sievietes galvenokārt nodarbojas ar rokdarbiem, kuriem ir praktiska nozīme. Lūcija ada un lāpa cimdus un zeķes saviem sešiem mazbērniem. ”Lāpīšana arī ir māksla. Galvenais ir negaidīt un lāpīt, kamēr vēl caurums tikko veidojas. Man patīk lāpīt,” viņa stāsta. Meita noadījusi meitiņai jaciņu un atrāda to muzejā izstādē.

L.Bačinska sapņo pievērsties aušanai. Mājās to realizēt nav iespējams. Aust var vienīgi kultūras namā, kur ir lielās stelles. Viņa stāsta, ka rokdarbi – tā ir dzimtas sieviešu prasme, kura tiek nodota no paaudzes paaudzē. L.Bačinska glabā dzimtas rokdarbus kā relikviju. “Man mājās ir manas māsas izšūts galdauts. Tas ir tapis pirms 37 gadiem. Viņa teica, ka viņa šā galdauta izšūšanai ir veltījusi vienu ziemu,” viņa stāsta.

L.Bačinska mājas glabājot arī savas mammas darināto lupatu segu, kura austa šaurajās stellēs, taču ir dubultplata. “Esmu tagadējiem audējiem apvaicājusies, kā tādu segu var dabūt gatavu šaurajās stellēs, pagaidām atbildi vēl neesmu saņēmusi,” viņa noteic un piebilst – kad savulaik redzējusi savu mammu aužam, pati bijusi maza meitene un notiekošo uztvērusi kā kaut ko pašu par sevi saprotamu. Nav toreiz iedomājusies izvaicāt mammu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Tautas mākslas pārstāvji tiekas “zaļajā režīmā”

Kategorijas