Viņi ir labākie Baltijā!

2021. gada 17. decembris 00:00

645

Skolēnu komanda, kuru pārstāvēja arī jaunieši no Gulbenes, plūkusi laurus “Samsung” rīkotajā Baltijas jauniešu ideju konkursā “Solve for Tomorrow”. Par labāko ideju, ko nākotnē var turpināt attīstīt un realizēt arī izmantojamā platformā internetā, tika atzīta jauniešu komandas “Darbmeklis” ideja par platformu, kurā ikviens jaunietis varētu atrast darbu vasarā vai papildu nodarbošanos skolas laikā.

Sākotnēji var šķist – tik vienkārši, bet paši autori norāda, ka tā patiešām šodien ir ievērojama problēma, jo nepilngadīgam jaunietim atrast piepelnīšanās iespējas nav nemaz tik viegli. Komandas kapteine Agnese Keita Birzniece, kura ir no Gulbenes, bet mācās Valmieras Viestura vidusskolā, saka: “Jaunietim tikt pie darba, ko darīt brīvajās dienās, bieži nozīmē iet garu ceļu, un jaunieti arī reti kad izvēlas darba devēji.”

Strādās un nedarīs muļķības

Konkursā piedalījās 105 komandas, pulcējot 306 jauniešus no visām trim Baltijas valstīm. 9.-12. klašu skolēni septiņus mēnešus meklēja risinājumus, kā izmantot tehnoloģijas, lai vairotu labsajūtu un padarītu dzīvi jēgpilnāku. Uzdevums bija veicināt līdzsvaru starp tiešsaistē pavadīto laiku un laiku, ko pavadām otrpus ekrāniem. Viņu starpā notika ideju prezentācijas un cīņa par galveno balvu - 5000 eiro un iespēju izvēlēties “Samsung” ierīces vēl 5000 eiro vērtībā.

Kad Agnese Keita pirmo reizi izlasīja par šo konkursu, viņai bija skaidrs – jāpiedalās! Izdevās izveidot komandu “Darbmeklis”, kurā vēl bija Māris Jermacāns no Gulbenes novada vidusskolas un Elza Tālberga no Eiropas Tālmācības vidusskolas. Komandas ideja ir aplikācija, kas savedīs kopā darba devēju un darba ņēmēju - jaunieti, kā arī palīdzēs citos, ar jauniešu nodarbinātību saistītos jautājumos. Ideja radusies, ņemot vērā pašu jauniešu pieredzi un novērojumus.

Māris, kurš mācās Gulbenes novada vidusskolas 11. klasē, novērojis, ka klasesbiedri ļoti vēlas vasarās strādāt. “Manuprāt, mūsu ideja atrisinātu to, ka jaunieši tik daudz nestaigātu apkārt naktīs un nedarītu lietas, kas nav jādara, jo pa dienu viņi būtu nostrādājušies, tāpēc vakarā nepietiktu spēka muļķībām. Vēl šī platforma savestu kopā jaunieti, iespējams, ar viņa nākotnes profesiju - ja viņam rodas iespēja pamēģināt kādu darbu, viņam ir arī iespēja saprast, vai tas viņam atbilst. Nākamajā reizē ir iespēja meklēt ko citu.”

Seniors arī var iedot darbu

“Manuprāt, viena no mūsu komandas panākumu atslēgām bija cilvēki, ar kuriem bija viegli darboties. Mūsu komandā bija arī pieaugušais - Simona Šmidte, kura bija kā uzraugs un daudz palīdzēja ar praktiskajām lietām, jo, piemēram, šāda mēroga konkursā veidot prezentāciju nozīmēja pilnīgi kaut ko citu, nekā to darām skolā. Mēs nedomājām uzvarēt. Noteikti bijām pārliecināti, ka tālāk par 1. kārtu netiksim. Mēs patiešām bijām pieticīgi un nezinājām, ka esam labākie. Tagad to zinām!” ir gandarīta Agnese Keita. “Jaunietis atšķiras no pārējiem ar to, ka viņš nemeklē darbu trim vai desmit gadiem uz priekšu. Ja nākotnē šo ideju mēs nolemsim arī īstenot jau reāli kā funkcionējošu platformu internetā, tur jaunietis varētu sev atrast darbu kaut vai uz pāris dienām. Tā būtu iespēja padarīt neoficiālo par oficiālu, jo arī īstermiņa darbs var būt oficiāls. Piemēram, kāds seniors, kuram vajadzētu iztīrīt sniegu, caur šo platformu varētu atrast jaunieti, kas to izdarīs.”

Uz darbu ir jāiet

Agnese Keita vienmēr cītīgi meklējusi darba iespējas, jo patīk sajūta, ka ir neatkarīga no citiem. Viņai ir liela ģimene, tāpēc bieži kādas iespējas īslaicīgi strādāt atrastas caur ieteikumiem. “Lielākā problēma ir, ka jaunietis nav izdevīgs darba devējam, jo viņš ir gatavs bieži strādāt īsā termiņā. Esmu bijusi gatava strādāt “Maximā” un krāmēt plauktus, bet mani neņem, jo esmu nepilngadīga. Protams, jauniešiem ir ceļš arī caur Nodarbinātības valsts aģentūru, bet tas oficiāli ejamais ceļš ir garš un birokrātija liela. Ne visiem ir atbalsta personas vai vecāki, kas gatavi būt blakus un skaidrot, kas jādara un kā jārunā. Protams, ja tev ir paveicies ar labām komunikācijas prasmēm, tev var vairāk paveikties ar darba atrašanu, tomēr daudzi jaunieši šodien ir ļoti intraverti. Mūsu ideja par platformu būtu labs risinājums, kur nav daudz jārunā, bet var viegli atrast,” viņa skaidro.

Vai jaunieši ir uzticami darba darītāji? “Kāds ir uzticams un kāds nav. Domāju, ka jaunieši biežāk ir morāli vāji. Nav runa pat par fizisko vājumu vai slinkumu, bet gan to, ka daudzi aizrāvušies ar sevis žēlošanu. Domāju, ka vairāk jaunietim būtu jāapzinās, ka viņš taču strādā sevis dēļ un tās pieredzes dēļ, ko var iegūt. Arī mazās darba pieredzes ir jānovērtē! Es šovasar Valmierā strādāju “Valpro”, kur man bija jāsakārto darba grafiks. Tas nozīmē, ka man bija atbildība par to, kas nomainīs darbinieku pēc septiņām stundām. Tam nākamajam ir jāatnāk, lai darbs turpinātos. Nepiedodami, ja otrs neatnāk. Jebkurš no mums var fiziski piecelties un izkāpt no gultas. Ja nevar pamosties, uzliec trīs modinātājus, bet uz darbu tev ir jāatnāk! Man patīk, kā ir bijis padomju laikos, kad tu darīji un neatļāvies runāt pretī. No vienas puses, tas neatļāva jaunietim izteikties, bet ir lietas, kas viņam vienkārši būtu jādara. Ja esi piekritis darba devējam būt, tu nedrīksti pēkšņi viņam teikt, ka nebūsi, jo sāp mazais kājas pirkstiņš. Vienkārši saņemies un dari! Man liekas, ka mums, mūsdienu jauniešiem, daudz kas nāk no pārlieku demokrātiskās un brīvās audzināšanas,” atzīst Agnese Keita.

Viņa saka, ka tehnoloģiju lietošanas pārmērīgums arī ir šī steidzīgā gadsimta sekas: “Es nezinu, kā to varētu līdz galam atrisināt, bet man liekas, ka tādēļ arī “Samsung” rīkoja šo konkursu, lai piedāvātu risinājumu, kā var savienot reālo ar interneta dzīvi. Arī viņi šo saskata kā problēmu.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Viņi ir labākie Baltijā!

Kategorijas