Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pērļošana – maizes darbs un sirdslieta

Inita Savicka

2021. gada 17. decembris 00:00

840
Pērļošana – maizes darbs un sirdslieta

Mārīte Kopāne no Stāmerienas darina skaistas un kvalitatīvas pērļu rotas. Viņas darinātās rotas savas īpašnieces atradušas arī Amerikā, Itālijā, Vācijā, Kanādā, Francijā un citur pasaulē.

Amerikā Mārītei jau gadiem ir pastāvīgie klienti. Savukārt kāda tērpu māksliniece no Holivudas pasūtīja ļoti daudz viņas darināto rotu. Cilvēki tās novērtē.

“Tas ir lielākais gandarījums un prieks, ka citiem patīk un viņi atkal un atkal meklē manas gatavotās rotas. Man tirdziņos ir arī savi pastāvīgie klienti, pat Kurzemē, kur pirms Covid-19 pandēmijas biju tikai pāris reizes. Un tas ir patīkami!” priecājas Mārīte.

Pērļojot stundas neskaita

Ar pērļošanu Mārīte aizrāvās pirms gandrīz septiņiem gadiem. Pirms tam viņai pat prātā nenāca doma, ka varētu patikt darboties ar pērlēm un akmeņiem. “Zināju, ka Madonā ir pulciņš, kur var apgūt pērļošanas pamatus. Notika “klikšķis”, un es aizbraucu uz Madonu. Ar to arī pietika! Kā pirmajā reizē paņēmu pērlītes rokās un sāku darināt, sapratu, ka tas ir domāts man. Es darbiņus taisu ar baudu. Tirdziņos, redzot manas darinātās rotas, cilvēki saka – vajag pacietību. Man tā nav. Atliek tikai paņemt rokās pērles un akmeni – viss! Tas pat ir vairāk nekā meditācija,” atzīst Mārīte, kura rotas darina katru dienu un visu laiku. Pērļojot viņa stundas neskaita. “No rīta kā ceļos, tā sāku darināt, un citreiz jau ir pulksten divi naktī, kad es dodos gulēt. To vien daru kā pērļoju,” saka Mārīte.

Pērļošana ir ne tikai viņas vaļasprieks, bet arī maizes darbs. Daudzi viņai esot teikuši, ka tā bieži negadās, ka var darīt darbu ar tādu baudu, mīlestību un vēl nopelnīt. Un šo gadu laikā rotu izgatavošana Mārīti aizrauj arvien vairāk. “Man ļoti patīk tas, ko daru! Man ir tik daudz ideju galvā, bet rokas ir tikai divas un diennaktī stundu ir tik, cik ir,” smaidot nopūšas Mārīte.

Pa šo laiku nav saskaitāms, cik daudz rotu ir tapis, – to ir ļoti, ļoti daudz. Mārītei ļoti patīk darināt rotas no akmeņiem un pērlēm. “Kad paņemu rokās akmeni, neko nedomāju, vienkārši taisu, un tā darbi rodas. Pirms tam neko neiztēlojos, kāda galarezultātā būs rota. Pērļu kaudzīte priekšā, un vienkārši taisu. Man ir arī rotas ar ornamentiem, kuras veru pēc shēmām. Nav jau ko domāt, vienkārši daru! Vismaz man tā ir,” stāsta Mārīte.

Ir bijis, ka arī kaut kas neizdodas, bet par to Mārīte stipri nebēdā – tas esot normāli. “Ja nesanāk vai nepatīk krāsa, pārtaisu, sāku darbiņu no gala. Bet tā negadās bieži,” saka Mārīte.

Viņai pašai nepatīk raibas rotas, tāpēc tādas viņa negatavo. Bijis gadījums, kad Mārītei lūdza izgatavot rotu, kuras krāsas bija gaiši zaļa, dzeltena un oranža. “Protams, taisīju. Bet, ja man nepatīk krāsa, tad man ir ļoti grūti strādāt,” atzīst rotu meistare, kurai pašai tīkamākās krāsas ir šokolādes brūnā un pelēkā.

Pēc tirgošanās uzreiz pie pērļošanas

Mārīte priecājas par labajām atsauksmēm tirdziņos, ko viņai velta pircēji. “Sievietēm gribas pucēties. Daudzreiz ir bijis tā, ka pērk rotu dāvanai, bet pēc laika, satiekot šo pircēju, viņa atzīst, ka nopirkto rotu nav tomēr uzdāvinājusi, bet atstājusi sev, jo ļoti tā iepatikusies,” stāsta Mārīte.

Viņai patīk redzēt, kā rotas pie viņas iegādājas vīrieši savām sirdsdāmām. “Ir vīrieši, kuri prasa manu viedokli, lai es iesaku. Ir arī tādi, kuri jau konkrēti zina, ko vēlas nopirkt. Patīkami, ka vīrieši iedod arī naudu pa virsu, sievietes gan tā nedara,” stāsta Mārīte.

Viņa sestdien būs sastopama Zaļajā tirdziņā Gulbenē. “Gulbenes tirdziņos esmu reti, vairāk braucu uz citām pilsētām. Bet, kad pēc tirdziņa ierodos mājās, uzreiz ķeros klāt pērļošanai. Ja patīk to darīt, ko tad vairāk vajag?” smaida Mārīte.

Otra viņas vājība ir lilijas. Tās viņa audzē savam priekam. “Tirdziņos tirgoju rotas un, ja ieraugu lilijas, sapērku tās, un priecīga braucu mājās. Man ļoti patīk lilijas!” saka Mārīte.

Un vēl viņai patīk arī adīt, tamborēt, cept lauku tortes un gatavot piparkūku mīklu. “Gribu uzadīt tādas īpašas zeķes – ļoti skaistas! Tādas tirdziņos vēl neesmu redzējusi. Vajag jau kaut ko atšķirīgu, tikai nesanāk laiks tam pieķerties,” saka Mārīte.