Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ziemas saulgriežus sagaida senču noskaņās

Ziemas saulgriežus sagaida senču noskaņās

Senie latvieši Ziemassvētkus tāpat kā visus zemkopju ieražu svētkus svinēja saskaņā ar saules ritu un saules gada kalendāru. Pēc senču kalendāra ziemas saulgriežus katru gadu svin laikā no 20. līdz 22.decembrim. Lai atcerētos latviešu tradicionālos svētkus, 17.decembra vakarā Gulbenes vēstures un mākslas muzeja pagalmā muzicēja folkloras kopa “Grodi” no Rīgas.

“Viens no mūsu folkloras kopas darbības virzieniem ir gadskārtu svētki. Katriem svētkiem mums ir atbilstošs repertuārs ar dziesmām un mūziku. Protams, svarīgākie ir četri saulstāvju svētki, starp kuriem īpaši ir Ziemassvētki. Mūsdienās ziemas saulgriežus uzskata par klusiem un mierīgiem svētkiem, bet senlatvieši tos svinēja lustīgi, nododoties dažādām jautrām izklaidēm. Mūsu svētku programmā daļa dziesmu ir ar mītisku raksturu un daļa – jestrākas čigānos jeb ķekatās ejamās,” stāsta folkloras kopas “Grodi” vadītāja Aīda Rancāne.
Kopas dalībnieces gulbeniešiem deva iespēju ielūkoties nākotnē zīlējot. Cimdos tika ielikti simboliski priekšmeti: atslēga, naudas monēta, gredzens, maize, lupatiņa, un kādu no tiem varēja izvēlēties. “Ko atrada cimdā, to nākamajā gadā var sagaidīt. Varbūt būs jauna māja, dzīvesvieta vai mašīna, varbūt gaidāmas kāzas un bagāts pūrs. Gājām arī rotaļās, kurās iesaistīti Ziemassvētku tēli. Tie simbolizē gan dienu un nakti, gaismu un tumsu, gan līgavaini un līgavu. Vilks noķer kazu un dancina, parādot divu pretēju polu apvienošanos,” komentē A.Rancāne. Viņai ir prieks, ka gulbenieši dziedāja līdzi un iesaistījās rotaļās.

“Grodu” vadītāja informē, ka 21.decembrī folkloras kopa ziemas saulgriežus svin savā pulciņā. Vecrīgā tika vilkts bluķis, kura velšana nozīmē saules gaitas attēlojumu. Bluķi beigās sadedzina, simbolizējot saules gada sākšanos. 

Gulbenes kultūras centram veidojas laba sadarbība ar folkloras kopu “Grodi”, ar kuras palīdzību veidota arī masku izstāde Gulbenes kultūras centra foajē. Aīda Rancāne ir masku speciāliste. Gulbenes Tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša” vadītāja Biruta Akmentiņa, kura palīdzēja iekārtot šo izstādi, “Dzirkstelei” atzīst, ka vienmēr ir saistoši parādīt Gulbenē mūsu latviešu tradīcijas. “Neteiksim, ka maskošanās tēma ir piemirsta, bet tik plaši tā ir pirmo reizi Gulbenē. Domāju, ka gulbeniešiem ir vērtīgi apskatīt šo izstādi un iepazīties, kā katros gadskārtu svētkos mūsu senči latvieši ir tikušies, kā viņi ir svinējuši, kā kopā bijuši, kādas bija izdarības,” saka B.Akmentiņa.